Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči” un tā pastāvīgā ekspozīcija “Vairāk gaismas!” saņēmusi Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2023.
No teju 50 pieteikumiem žūrija nominēja divpadsmit, to vidū gan muzeja pastāvīgo ekspozīciju, gan arī projektu “Vairāk gaismas! Izstāde un mākslas rezidences Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči””.
Muzeja vadītāja Andra Ķīse teic, ka liels prieks bijis jau par to, ka abi muzeja pieteikumi – gan izstāde, gan projekts – nominēti starp labākajiem divpadsmit. Īpašs gandarījums, ka balvu saņēmis tieši mazais muzejs, jo tiem mūsdienās pastāvēt ir liels izaicinājums.
Latvijas Muzeju biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde norādījusi, ka, veidojot jauno ekspozīciju, muzejs spējis izcelt līdz šim mazāk izgaismotas krājuma daļas un kļuvis par vietu, kur izzināt katra personisko mentālo veselību un mācīties veidot harmoniskas attiecības ar apkārtējiem: “Lai to paveiktu, līdzās mūsdienīgai Veidenbauma dzejas un uzskatu analīzei muzejs vairāk nekā līdz šim stāsta arī par valsts aizsargājamo pieminekli – zemnieku sētu “Kalāči” – un Veidenbaumu ģimeni, kas tajā saimniekoja, par viņu kopīgajiem darbiem un attiecībām.”
Muzejam sniegts arī novērtējums: “Patiesi dzīva muzeja piemērs, kas caur krājumu meklē un atrod savu identitāti, aktualitāti un ieguldījumu kopienā atbilstoši mūsdienu cilvēka un sabiedriskā diskursa jautājumiem. Atrastais elements – mentālā veselība un cilvēku attiecības – ir tik degošs, ka vienlīdz svarīgs visām paaudzēm un kontekstiem. Profesionāls pētniecības darbs, kas smalkjūtīgi interpretēts dažādām auditorijām.”
Pastāvīgās ekspozīcijas izveidē iesaistīti ne tikai muzeja vadītāja Andra Ķīse un muzejpedagoģe Baiba Roze, bet ļoti dažādu jomu eksperti, veidojot plašu komandu. Viņu vidū arī projekta vadītāja un kuratore Inga Surgunte, literatūrzinātnieks Marians Rižijs, māksliniece Dace Džeriņa, rakstnieks Andris Akmentiņš, pusaudžu un jauniešu psihoterapeits Nils Konstantinovs, dabas procesu pētniece Laura Dzelzkalēja. Turklāt ekspozīcijas satura izveidē liela nozīme bija arī Cēsu novada jauniešiem.
Daloties stāstā, kā radās ideja tieši par šādas ekspozīcijas izveidi, A.Ķīse atklāj: “Kad pirms trīsarpus gadiem domāju, kādam muzejam būt tālāk, sapratu, ka apmeklētāju piesaistei nepieciešama jauna ekspozīcija, jo līdzšinējā bija veidota astoņdesmitajos gados. Uz sadarbību aicināju kolēģus Rakstniecības un mūzikas muzejā, kuri rosināja veidot jaunu skatījumu. Kopā ar Ingu Surgunti rakstījām pirmo pieteikumu Kultūrkapitāla fondam, lai varētu attīstīt ideju un izstādes koncepciju, akcentējot Veidenbaumu kā dzejnieku, kā zinātnieku ar viņa vērtībām un visu Veidenbaumu ģimeni. Pakāpeniski piesaistījām dažādus ekspertus, katrs deva ieguldījumu. Izstādes tapšanā iesaistījās daudzi no vietējās kopienas, filmējoties gan video, gan ierakstot audio, veidojot rekvizītus un izstādes materiālus.”
Viens no izstādes veidotājiem ir literatūrzinātnieks Marians Rižijs. Pētot ieskenētos materiālus un dzejoļus, kuri saglabājušies dzejnieka rokrakstā, viņš atklājis, ka muzeja krājumā ir līdz šim nepiefiksēts dzejolis: “Tiešām ir mīkla, kā tas varēja paslīdēt garām, bet ir gandarījums, ka izdevies atklāt. Zīmīgi, ka tas notika aizvadītā gada 24. februārī – dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā, jo arī šajā dzejolī Veidenbaums raksta par cilvēka likteni, dzīves un nāves motīvu. Ja parasti Veidenbauma dzejoļos jaušams personiskais pārdzīvojums, tad šajā vērojama tāda kā distancēta ironija. Vēl viena no izteiktām atšķirībām ir vienas atskaņas lietošana visā dzejolī, jo tas nav raksturīgi citos viņa dzejoļos.”
Jauniete, cēsniece Karlīna Zaksa, kuru šajā muzejā saista iespēja saglabāt gaisīgumu un mieru, godināt dabu un kopienu, par piedalīšanos projektā “Vairāk gaismas!” teic: “Kopš pirmās dienas zināju, ka radīsim maģisku pieredzi gan sev, gan citiem. Varējām brīvi izteikt viedokli par projektā notiekošo un plānoto. Materiāls, ko radījām ekspozīcijai, atspoguļo mums svarīgo – vērtības, viedokli par Veidenbaumam svarīgām tēmām: līdztiesību, brīvību, taisnīgumu, atbildību un izglītību. Plecu pie pleca strādājām ar profesionāļiem, pret mums izturējās kā pret ģimeni.”
Vecpiebaldzēnieti Rēziju Krieviņu muzejā saista prāta brīvība, bohēma un mūsdienīgums, kas nav deformējis senās vērtības: “Eduarda Veidenbauma muzejs ir jaunības ienākšanas katalizators visā muzeju struktūrvienībā. Pateicoties “Vairāk gaismas!” projektam un ekspozīcijai, muzeju nozīme sabiedrības acīs ir kļuvusi daudz jēgpilnāka un būtiskāka. Un galvenais – veiksmīgi ieraudzīts jaunietis gan tolaik, gan tagad. Piedalījāmies diskusijās, lekcijās un performancēs, saliedējāmies, atklājām mūsu iekšējo pasauli, izzinājām mentālo veselību un līdzekļus labbūtības veicināšanai, kļuvām emocionāli inteliģentāki un empātiskāki. Mūsu viedokļi iekļauti ekspozīcijā – meistardarbā, kas vēsta par Eduarda dzīvi, aktualizē un risina mūžam svarīgas problēmas, savienojot 19. un 21. gadsimta jaunietību.”
“Esam auguši profesionāli, arvien esam iedvesmoti, ka Veidenbauma darbos ir tāds dziļums, kas turpina pārsteigt. Izstāde tapa, pateicoties viņa personībai, idejām,” secina A.Ķīse. Baiba Roze papildina: “Esam ieguvuši savu kopienu, cilvēkus, kuri nevis vienkārši atbrauc kā apmeklētāji, bet kuri atkal un atkal atgriežas, kuriem te patīk, kuri grib radīt, un tas padara muzeju dzīvu visu laiku. Arī jauniešos esam pamodinājuši interesi, viņi ir dedzīgi ne tikai par kādu populāru popzvaigzni, bet iedegušies par muzeju.” A.Ķīse uzsver: “Jaunieši, kas te darbojušies, tagad jau ir pilnīgi citādi, paši gatavo projektu, ar savām idejām plāno šīs vasaras Veidenfestu.”
Komentāri