Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Iemūžināt sevi vēsturē

Līga Eglīte
00:00
04.03.2017
65
Einars Dumpis Keramikis 1

Jau trīs gadus top vairākas Latvijas simtgadei veltītas vēsturiskās filmas gan dokumentālajā, gan mākslas žanrā ar notikumu rekonstrukcijām un inscenējumiem, ar datoranimāciju un zinātnisko ekspertu aizkadra tekstiem, ar radošu fantāziju un gandrīz vai pasaku tēliem.

Tiem, kuri nodarbojas ar vēstures rekonstrukciju, darina tērpus, prot senos amatus un dažādos vasaras festivālos demonstrē dzīvesveidu un cīņas mākslu, kā arī izskatās gana autentiski, ir iespēja piedalīties filmēšanā. Ciklā “Baltu ciltis” par latviešu nāciju veidojošām maztautām līdz TV ekrāniem jau nonākusi pirmā dokumentālā filma par kuršiem 13.gadsimtā. Pagājušajā vasarā Cēsu pusē uzņēma otro filmu – par sēļiem.

* Foto: no albuma

Vēstures rekonstrukcijas entuziasts, “Senās vides darbnīcas” dalībnieks un keramiķis Einārs Dumpis filmā varēja tēlot pats sevi: “Mani ieteica vēstures rekonstruktors Mārtiņš Ruģēns. Viņš zina, kādi izskatās visi, kuri ar šo jomu nodarbojas un kurš ir piemērots lomai. Nav jau tik daudz garmatainu sirmgalvju, kam būtu arī senais tērps un kas prastu to valkāt. Nebija jāiet ne uz kastingu, ne iepriekšējām sarunām, mani uzreiz pieņēma. Esmu filmējies “Baltu ciltīs”, “Nameja gredzenā” un Lielvārdes pilī “Lāčplēsim”, kura klipu var noskatīties vietnē Facebook. Filmējos viens pats, sieva negribēja piedalīties, viņa ir zinātniece, bērni aizņemti.

“Baltu ciltis” jeb senos sēļus 11.gadsimtā, pirms krustnešu iebrukšanas, filmēja mūsu nometnē, Cēsu pusē, kur vasarās atpūšamies. “Senās vides darbnīcas” dalībniekiem tur ir četras guļbūves mājiņas, līdzīgas mājiņām Āraišu ezerpilī. Atļāvām filmēšanas vajadzībām piebūvēt klāt dekorācijas. Tas jau ir vienalga, kur uzņem Sēlijas skatus. Mākslas filmas var taisīt kaut vai paviljonā. Vieta nebija būtiska, bet gan cilvēki – kā ģērbušies, ko dara. Gatavo materiālu vēl neesmu redzējis, tikai reklāmas sižetus.”

Einārs Dumpis filmā darbojas Podnieka lomā: “To pašu darīju arī “Nameja gredzenā”. Vienkārši sēdēju, lipināju traukus uz savas virpas. Dažos masu skatos arī palūdza piedalīties. Protams, bija dublis viens, dublis divi…, bet, piemēram, “Baltu ciltīs” darīju savu, nekur nepārvietojos, viņi pienāca, kad vajadzēja, filmēja. Ja esi uzaicināts amatnieka lomā, tad vari mierīgi darīt savu darbu, gan jau operatori un režisors nofilmēs. Tajās dienās uztaisīju vairākus podus.”

Lai gan Eināram ir 11.gadsimtam atbilstošs tērps, tomēr filmēšanas vajadzībām tas izrādījies par gaišu. Ja linu daudzas reizes mazgā, tas kļūst arvien gaišāks un ar dabisko spīdumu var radīt nevēlamu kontrastu. Vietā iedots tumšākpelēks apģērbs. Arī “Nameja gredzena” filmēšanā bija jāvelk maisauduma tunika. Savukārt dabiskais izskats – seja un mati – Eināram bija tik atbilstošs, ka grimēties nācies tikai vienu reizi.

Par norisēm filmēšanas laukumā Einārs Dumpis stāsta: “”Nameja gredzenā” ir ļoti daudz improvizāciju. Senais apģērbs vēl ne tik ļoti, bet tur būs kamieļi un Stounhedža, un tādā garā… Vieni no filmas finansētājiem ir angļi, galvenajā lomā zviedru aktieris. Kas dod naudu, tas pasūta mūziku, un nekļūdās tas, kurš neko nedara. Par masu skatiem maksāja 20 eiro dienā, vēl papildus apmaksāja ēdināšanu un transporta izdevumus. Amatniekiem un aktieriem, protams, ir cita samaksa. Daudzi mani paziņas rīdzinieki tā arī darīja – agri no rīta atbrauca uz Cinevillu, visu dienu dzīvojās pa filmēšanas laukumu, paēda un vakarā atgriezās mājās, piedevām ar algu.

“Baltu cilšu” filmēšanā alus figurēja brīvi, Lielvārdes pilī arī cienasts pie vārtiem, jo bija ļoti auksts laiks, bet “Nameja gredzenā” jebkāds alkohols bija tabu. Ar dzeršanu neviens neaizrāvās, drosmei nevajadzēja, jo te jau drosmīgie bija sapulcināti. Visās vietās aktieru ēdināšana bija ļoti laba, ne seno laiku, bet mūsdienu.”

Vai bija vērts piedalīties? Einārs Dumpis atzīst: “Izpildīju to, ko gribēju. Nebiju bijis Cinevillā. Nokļuvu. Paskatījos, kā filmē dažādās vietās. Mana interese ir apmierināta, un vairāk nevajag. Protams, ja lūgs, piedalīšos atkal.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
32

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
37

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
102

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
95

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
163

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi