Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Izstādē taupīgums un radošums

Sarmīte Feldmane
00:00
08.03.2017
33
Img 6060 1

Līgatnes kultūras namā apskatāmā izstāde raisa pārdomas un mudina uz to, kas apkārt, paraudzīties radoši.

“Vēsturiski Līgatne bijusi otrreizējās pārstrādes pilsēta. Tā bijusi vieta, kur papīra, auduma vai celulozes otrreizējās pārstrādes rezultātā tapis jauns produkts – visdažādāko veidu papīrs. Un tā notika 200 gadu, te ir īstā vieta  atgādināt, ka nederīgais var kļūt par derīgu,” uzsver Amatu mājas vadītāja Daina Klints. Nevajadzīgā putuplasta gabalā var sabakstīt lupatiņas, iznāks skaists gobelēns, no papīra rullīšiem var nopīt platmali, no celofāna maisiņiem var noaust paklājus vannas istabai, nevajadzīgi lakati var kļūt par aizkariem, vēl arī rotaļlietas no auduma, lupatu deķi, kuros lieti noder vecās zeķubikses, gobelēni, dekoratīvas segas…  Tautas lietišķās mākslas studijas “Līgatne” vadītāja, projekta autore Laila Šteinberga atzīst, ka par otrreizējo izejvielu izmatošanu šodien runā ik uz soļa, bet kaut kas taču arī jādara. Kas iznāk, ja ļaujas izdomai, tagad redzams izstādē “Nederīgs par derīgu”. “Ja paskatāmies, ko cilvēki pērk un pēc tam izmet atkritumos, galva jāsaķer. Kādreiz vecāsmātes ne diega galiņu ārā neizmeta, bet izmantoja. No katra nevajadzīga nieka var izgatavot kaut ko jaunu, noderīgu,” uzsver Laila Šteinberga un atgādina, ka latviešu sievas vienmēr bijušas taupīgas. Viņa atceras, kad mācījusies aust, kaut kas nesanācis, paārdījusi un diegus nometusi zemē, lai vēlāk saslaucītu. Ienākusi vecā audēja, pacēlusi diegus, sasējusi kamoliņā un pasniegusi. “Tā bija mācība – katru diega galiņu nolikt, noderēs. Tagad nopērkam kleitu, pēc pāris reizēm tā jau ir veca un izmetam,” saka audēja. Viņa kopā ar Amatu mājas vadītāju Dainu Klints mudināja līgatniešus mācīties, kā izmantot to, kas vairs nav vajadzīgs. Piecās nodarbībās ikviens interesents varēja apgūt ko jaunu. Un izstādē redzami austi, šūti, adīti, tamborēti, mezgloti, līmēti, piegludināti dizaina un lietišķās mākslas priekšmeti no otrreiz pārstrādātiem materiāliem – papīra, auduma, plastikāta, plēvēm. Te arī kleita, kas sašūta no  vīriešu kaklasaitēm, dažādas galda sedziņas no auduma atgriezumiem un arī pinumi, kas tapuši no sarullēta papīra vai džinsu vīlēm. Una Purena – Dervenika atzīst, ka  ar klasiskajām tehnikām austais neizskatījies, kā gribējies. “Sakrājušies  visdažādākie diegu atlikumi, tos satamborēju,  tad saaudu kopā,” stāsta Una. Gobelēna krāsās Līgatne – tās meži, Gauja.

Līgatnietes gadu desmitiem rokdarbos izmantojušas tūbas dziju. Tas, kurš nav strādājis fabrikā, pat nezina, kas tā ir. Tūbas audumu papīrfabrikai ieveda, to izmantoja papīra masas žāvēšanai. Biezais vilnas audums labi uzsūc mitrumu. Kad audums vairs nederēja, to izārdīja un adīja zeķes, jakas, auda segas. Bija laiki, kad fabrika nostrādāto auduma veda atpakaļ ražotājam. Kad fabrika pārgāja uz sintētisku audumu izmantošanu, tūbu vairs nebija. Taču tūba aizvien ir saglabājusies mājās daudzām rokdarbniecēm, audējām. Ilggadējā kultūras nama darbiniece Daina Birne atceras, ka savulaik kultūras namā gan skatuves, gan logu aizkari bijuši no tūbas. Sievas audumu nokrāsojušas, un tas kalpojis daudzus gadus. “Tas bija taupības dēļ. Ārdīt tūbas audumu, lai iegūtu dziju, bija ļoti grūts darbs,” stāsta Daina Birne.

Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jautājumos Ingūna Millere  uzsver, ka izstādi vērts apskatīt dažādām paaudzēm. Izstādē redzami ap 20 līgatniešu darbi, bet darbnīcās iesaistījās krietni vairāk.  Arī Līgatnes Māmiņu kluba dalībnieces. ” Tas, kurš pats nav pamēģinājis, nezina, ko tas nozīmē, kad pamēģina, mainās attieksme, jo saprot, cik laika, darba un izdomas jāiegulda,” vērojot izstādi, saka Natālija Juškova, Līgatnes Māmiņu kluba vadītāja.

Laila Šteinberga atgādina, ka līgatnieši var mudināt arī citus Latvijā izmantot nederīgo, ļaut vaļu radošumam. Viņa atklāj, ka, iespējams,  iesāktais Līgatnē tiks turpināts. ” Papīru var piecas reizes no jauna pārstrādāt. Un arī sagrieztie domes dokumenti rokdarbniecēm var noderēt,” saka projekta vadītāja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
9

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
40

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi