Vasara ir laiks, kad skolēni atpūšas no mācībām. Liela daļa šo laiku izmanto lietderīgi – apgūstot jaunas iemaņas un nopelnot kabatas naudu.
Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina stāsta, ka Cēsīs šogad skolēni vasaras praksei pieteikušies elektroniski un jau trīs stundu laikā visas valsts piešķirtās budžeta apmaksātās vietas esot bijušas aizņemtas: “Bija konkrēts datums, kurā skolēniem bija jāaizpilda elektroniskā pieteikšanās. Savukārt pēc tam, divu nedēļu laikā, viņiem bija jāierodas domē klātienē, atnesot nepieciešamos dokumentus. Sabiedrība attīstās, un tagad viss pamazām sāk notikt elektroniski, tādēļ priecājos, ka arī mēs izmēģinājām šādu variantu, kurš izrādījās ļoti veiksmīgs.” Skolēnam, kurš pieteicies darbam, anketā bijis jānorāda laiks, kurā nevar strādāt, tāpat jāmin iepriekšējā darba pieredze, ja tāda bijusi. “Tas ir svarīgi, jo, ja bērns jau ir strādājis kādā no mūsu piedāvātajām vietām, tad mēs izvēlēsimies viņam piedāvāt citu variantu – lai tiktu pilnveidotas bērna zināšanas un iegūta jauna pieredze. Skolēni nevarēja paši izvēlēties, kur strādāt. Mums ir zināms uzņēmēju loks, kuri mūs atbalsta, līdz ar to mēs zinām, kādi aptuveni katrā vietā būs darba pienākumi un varam skolēniem šīs vietas pielāgot – ņemot vērā gan dzimumu, gan vecumu, jo ne visi darbi ir piemēroti katram,” pauž L. Kokina.
Izglītības nodaļas vadītāja arī stāsta, ka strādāšanas ilgums vienam skolēnam esot desmit dienas, kas esot pietiekami, lai darbs tiktu padarīts kvalitatīvi un nesāktu trūkt motivācijas. Jau vairākus gadus Cēsīs vasaras darbu skolēniem nodrošina zemnieku saimniecība “Kliģeni”, kas pašvaldībā veic apzaļumošanas un kopšanas darbus. Cēsu parku dārzniece Indra Dzene ir gandarīta par uzņēmīgajiem jauniešiem, kas vasaras brīvlaiku papildina ar darba pieredzes gūšanu. “Pašlaik pie mums strādā 13 skolēni. Lietderīgs šis vasaras darbs ir mums, pilsētas iedzīvotājiem, un viesiem, kā arī pašiem skolēniem. Mēs ļoti novērtējam to, ka ir papildu rokas, kas palīdz pilsētu uzturēt skaistu un sakoptu. Protams, ļoti izjūtamas ir jaunās tehnoloģijas, kuras skolēniem mēdz novērst uzmanību no darba, bet tā, manuprāt, ir jau plašāka mēroga problēma. Bērni ir čakli, un ir darbi, kurus viņiem izdodas paveikt ātrāk nekā pieaugušajiem. Pie mums galvenie darba pienākumi ir saistīti ar apzaļumošanu. Darbs nav grūts, bet laikietilpīgs. Šī ir iespēja iegūt pieredzi, un tas ir labs ieguldījums nākotnē,” stāsta I. Dzene. Cēsīs šovasar kopumā tiek nodarbināti 96 skolēni, viņi strādā “Kliģenos”, Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrā, SIA “Recro”, Cēsu novada pašvaldībā, Cēsu Centrālajā bibliotēkā un veikalu tīklā “TOP”.
Amatas novadā šovasar kopumā tiek nodarbināti 108 skolēni. Amatas novada darba aizsardzības un ugunsdrošības nodaļas vadītājs Juris Suseklis pastāstīja, ka bērnu veicamo darbu sarakstā ietilpst apkārtnes sakārtošana un labiekārtošana. “Strādāt gribētāju skaits šogad tiešām ir liels, un par to ir prieks. Ir tikai apsveicami, ka jaunā paaudze vēlas strādāt, tas bērnos radīs atbildības sajūtu,” tā J. Suseklis.
Savukārt Vecpiebalgas novadā patlaban vasaras darbiem pieteicies tikai viens jaunietis. “Puisis palīdz ar dažādiem vides sakārtošanas darbiem un ir mums labs palīgs. Arī pats jaunietis ir priecīgs un gandarīts par iespēju vasarā strādāt,” pastāstīja Vecpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis. Raunā šovasar katru mēnesi strādā četri, pieci skolēni, kuri pēc Raunas pašvaldības izpilddirektores Lindas Zūdiņas-Sivko domām ir liels atspaids. “Bērni strādā gan Raunā, gan Drustos. Viņi palīdz labiekārtošanas darbos, kuru tagad vasarā ir ļoti daudz. Strādāt gribētāju ar katru gadu ir arvien vairāk, kas ir pozitīvi. Turklāt interesi par iespēju- bērniem vasarā strādāt – vecāki izrāda jau ziemas mēnešos,” pastāstīja L.Zūdiņa-Sivko, pēc kuras domām, skolēnu vasaras darbs ir lietderīgs ne tikai pašiem bērniem, kuriem tā ir iespēja iegūt reālu darba pieredzi, bet arī uzņēmējiem. Darbu bērniem Raunā un Drustos nodrošina vietējie uzņēmēji un lauksaimnieki, viens bērns Raunas pagastā vasaras laikā strādā mēnesi.
Arī Priekuļos strādāt gribētāju šovasar ir vairāk. Ja pagājušajā gadā to skaits bija 86, tad šovasar pašvaldība nodarbina 114 skolēnus – Priekuļu pagastā – 46, Liepas – 55, Mārsnēnu – 10 un Veselavas pagastā – trīs skolēnus. “Ņemot vērā pašvaldības piešķirto finansējumu un skolēnu skaitu, viens skolēns tiek nodarbināts četras stundas dienā piecas darba dienas. Šovasar strādājošo skolēnu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielinājies, kas, protams, ir labi, jo parāda bērnu un jauniešu vēlmi strādāt un nopelnīt algu. Daļai šī ir pirmā darbavieta un pirmā gūtā pieredze, bet daļa skolēnu jau guvusi pieredzi iepriekšējos gados, strādājot pašvaldībā. Līdz šim, runājot ar darbu vadītājiem, ir bijušas tikai labas atsauksmes, kas arī parāda to, ka skolēni pienākumus uztver nopietni un cenšas savu darbiņu padarīt pēc iespējas labāk,” stāsta Priekuļu novada pašvaldības personāla speciāliste Lita Lapsele.
Līgatnes novadā šovasar strādā 53 skolēni 81 darbavietā. “Skolēni strādā divas nedēļas, bet, ja ir brīva darbavieta, tad skolēns šajā pašā vietā var nostrādāt vēl divas nedēļas, kopumā nepārsniedzot mēnesi. Skolēni strādā Līgatnes novada pašvaldības iestādēs, pašvaldības kapitālsabiedrībās, viesu mājās, kā arī atpūtas kompleksā “Ratnieki”,” zina stāstīt Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.
Jaunpiebalgas novadā katrā no vasaras mēnešiem strādā desmit bērni. “Bērni strādā Jaunpiebalgas novada teritorijā, un viņu pienākumi pārsvarā ir saistīti ar teritorijas labiekārtošanu atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām par to, ko drīkst darīt skolēni. Bērni ir pakļauti labiekārtošanas darba vadītājam, kas uzrauga darba drošību un kvalitāti, “norādīja Jaunpiebalgas novada pašvaldības izpilddirektore Dace Bišere-Valdemiere. Savukārt Pārgaujas novadā šogad skolēnu vasaras darbs netiek nodrošināts. Tomēr, kā atzina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš, tad par skolēnu nodarbinātību vasarā tiekot runāts un ,iespējams, šī iecere tiks īstenota jau nākamajā vasarā.
Komentāri