Līgatnes pagasta korim 40 dziesmoti gadi

Kordziedāšanai Līgatnē ir sena vēsture. Pirmais dokumentārais pierādījums par koru pastāvēšanu Līgatnes pusē ir 1880. gada Latviešu II Vispārīgo dziedāšanas svētku plakāts, kurā starp citiem ierakstīts arī Līgatnes vīru koris.

Līgatnes papīrfabrikas koris darbojās, kamēr strādāja fabrika, un uzturēja pilsētas kultūras dzīvi.

1986.gadā Līgatnes pagastā tika izveidots J. Fabriciusa vārdā nosauktās šķirnes putnu fabrikas jaukto koris. Kultūras namā darbojās sieviešu un vīru ansambļi, un vadītāja Lilita Jansone nolēma, ka jādibina koris. Diriģenta nebija, un uz vismaz vienu sezonu tika pierunāts papīrfabrikas kora vadītājs Andrejs Matīss.

“Studēju konservatorijā otrajā kursā, un pasniedzēji jau ļāva strādāt ar kori. Uz ziņojumu dēļa ieraudzīju līgatniešu piedāvājumu. Tolaik ļoti labs piedāvājums bija, ja koris atradās simts kilometrus no Rīgas, jo tad pēc mēģinājuma varēja atgriezties Rīgā. Dekanātā piekrita, ka došos uz Augšlīgatni, bet… tā bija Cēsu rajonā un virsdiriģents Imants Kokars. Nācās iet pie rektora, prasīt viņa piekrišanu. Viņš teica: “Strādā!”,” atceras diriģents Mārcis Katajs. Viņš kori vada kopš 1987. gada novembra. Sākumā bija vairāki palīgi, bet no 1994. gada līdz pat šai sezonai M. Katajs vadīja kori kopā ar Ilmāru Seili. Tagad pievienojies Gints Šteins. Sestdien jubilejas koncertā kora priekšā stāsies visi trīs.

Kad papīrfabrikas koris izjuka, daudzi koristi pārnāca uz Līgatnes ciema kori, kā to tad sauca, bet no 1991. gada koru kustības dalībnieki zina Līgatnes pagasta jaukto kori. 40 darbības gadi bijuši skanīgi. Līgatnieši ir piedalījušies visos Dziesmusvētkos, koris iestudē arī koncertprogrammas, uzstājas ne tikai novadā, bet piedalās arī festivālos un konkursos ārpus valsts robežām, kur gūti atzīstami sasniegumi. Kaut vai Starptautiskajā koru konkursā “In … Canto Sul Garda” Italijā izcīnīts zelta kategorijas diploms un otrā vieta.

M. Katajs atzīst, ka 40 gados bijuši dažādi brīži, bet uz Līgatnes kori vienmēr ceļu atrod skanīgas balsis.

Kora pirmais prezidents bija Aivars Gabliks. Tad 12 gadus rūpes par kori tika uzticētas Intai Ozolai. “Biju tas garainis, ka sāka veicināt vārīšanos,” viņa atceras un piebilst, “šodien pat nevar saprast, kā lauku koris uzdrošinājās braukt uz konkursiem Zviedrijā, Itālijā, Šveicē, kā visu noorganizējām. Ar pazīstamu cilvēku palīdzību meklējām kontaktus, atbalstītājus, lai kaut kur aizbrauktu,” stāsta Inta un piebilst, ka 1991. gadā pirmais brauciens uz Poliju bija notikums, kas saliedēja kolektīvu, iesaistījās jauni dziedātāji, pilnīgāks kļuva skanējums. “Atceros Somijā mums teica, ka varam būt laimīgi, jo korī dzied mūsu bērni, tātad korim ir nākotne. Prieks, ka koris uztur augstu māksliniecisko līmeni, koncertē. Ir viens no labākajiem novadā,” teic bijusī prezidente un atklāj, ka dziļi sirdī ir Rīgas astoņsimtgades Dziesmusvētki. “Te bija gaiši, dzirkstoši. Mēs bijām no tiem nedaudzajiem koriem, kuri dziedāja pie Brīvības pieminekļa. Tas bija emocionāls brīdis. Vienmēr prieks dziedāt Ķempju baznīcā,” stāsta I. Ozola. Un savējiem novēl: “Lai skan!”

Četri koristi — Dace Bicāne, Gunita un Gatis Liepiņi un Aija Andersone korī dzied visus 40 gadus.“Īsti sākumu neatceramies,” nosmej Aija un pastāsta, “man patīk dejot, sportot, bet skudriņas pārskrien un dvēseli paceļ dziesma. Kad skan skaista dziesma, nobirst arī kāda asara. Atceros satraukuma brīžus pirms konkursiem Motrē Šveicē un universitātes aulā. Pēc tam aplausi, novērtējums un laimes sajūta. Aija uzsver, ka kora koncertdarbība, gatavošanās koncertiem, tāpat kopābūšana pārgājienos, braucienos dara dzīvi krāsaināku.

Egils Kurpnieks korī dzied kopš 2014. gada. Līgatnē esmu ienācējs, sāku strādāt pašvaldībā un koris šķita labākā iespēja iepazīt līgatniešus. Satiku lieliskus cilvēkus un ar savu dziedātmācēšanu saņemu baudījumu, ko dod kopā dziedāšana vai vienkārši būšana kopā. Ikdienas skrējienā kora mēģinājums ir izraušanās, mazs lidojums laikā un realitātē ārpus ikdienas. Pirms koncertiem, skatēm, konkursiem ir uztraukums, gaisotne ir viegla, skan joki, kas noņem saspringumu, un pēc tam uzvaras sajūta, ka koris nodziedājis labi. Dziedāšana korī ir viena no nekaitīgākajām nodarbēm. Tā padara cilvēku nosvērtāku, laimīgāku un dod enerģiju ikdienas darbiem,” pārdomās dalās Egils un uzsver, ka diriģenti ik koncertam atrod nedzirdētas, skanīgas dziesmas ar dziļu saturu. Viņam tuvākā “Labvakar, rudzu lauks!”.

Egils atzīst, ka koris desmitgadē ir mainījies, bet tā mugurkauls ir tikpat stiprs. Uz skatuves Līgatnes korim ir viena no garākajām vīru rindām. “Mēs esam kopā pārgājienos, slēpojumos, braucienos ar laivām. Lai kur notiktu pēckoncerta ballīte, vienmēr esam pēdējie, kuri atstāj zāles grīdu,” par savējiem saka Egils.

Kopš marta kora prezidente ir Saiva Vītola. Koristi vērtē, ka stingra, enerģiska, prot uzmundrināt un abiem ar, kā saka koristi, labo roku — Mārtiņu Šteinu — izdomas netrūkst, tāpat nežēlo laiku savējiem. “Man patīk dziedāt. Laiks ir jāatrod, lai nenoslīktu ikdienas rutīnā. Koris ir draudzīgs, atraktīvs, koristi ir atbildīgi cits pret citu, saliedēti,” saka prezidente, bet M. Šteins atgādina, ka koris saliedē kopienu, ko ne vienmēr novērtē. “Katrs jaunais, kurš atnāk uz kori, tiek ievilkts pašam nemanot un kļūst par savējo. Korī dzied nītaurieši, siguldieši, morēnieši, un visi esam savēji. Mēģi­nājumos vienmēr ir vairāk nekā 20 dziedātāji,” pastāsta M. Šteins un atklāj, ka pats vairākos Dziesmusvētkos bijis kā dejotājs, pirms pieciem gadiem, kad jau tuvojās kārtējie Dzies­musvētki, uzaicināts uz kori. Ja dzīvo un strādā Līgatnē, jādzied korī! Gribējies būt Mežaparka estrādē, un viss piepildījās. S. Vītola atzīst, ka ir tik daudz skaistu kora dziesmu, kuras gribas dziedāt, bet, kad skan L. Garūtas “Lūgšana” vai J. Jan­čevska “Koki”, pārņem emocijas. Mārtiņam skaistākā šķiet Ērika Ešenvalda “Krus­tiem zvaigznes debesīs”.

Rītvakar Līgatnes pagasta koris pārsteigs jubilejas viesus. Kultūras namā apskatāma dziedošā vēsture, kuru izstādē apkopojis M. Šteins. Diriģenta G. Šteina vadībā koris dziedās kopā ar Siguldas bigbendu, atbrauks gaujmalieši — koris no Jaunpiebalgas un “Pie Gaujas” no Taurenes. Ja jau jubilejas koncertam nosaukums “Četr­­­desmit tortes un viena svecīte, ja?”, tad visu ko var sagaidīt. Un, protams, daudzus, daudzus skanīgus gadus!