Ievērojami siltāks laiks nekā iepriekšējos gados cilvēkus tā vien vilina doties baudīt zelta rudeni līdz pat pēdējam saules stariņam. Tomēr pēc tam jau pa krietnu tumsiņu ir jānonāk vai nu kājām, vai ar velosipēdu līdz mājām, vai vienkārši jāmēro ceļš līdz savai automašīnai. Bet nereti pastaigājoties dienas gaišajā laikā neienāk prātā, ka vakarpusē jau ir vajadzīgi gaismu atstarojoši elementi, lai tos, kuri iet kājām vai pārvietojas ar dažādiem mikromobilitātes rīkiem, autovadītājs laikus pamanītu.
Par to brīvdienās aizdomājos pati, jo biju gan vienā, gan otrā lomā. Tiem, kuri dzīvo Līgatnē vai brauca gar Līgatni, secen negāja milzīgā auto straume, kas mēroja ceļu pēc pasākuma “Rudens piedzīvojums Līgatnē’26”. Tajā piedalījās teju pieci tūkstoši dalībnieku, līdz ar to auto straume bija nebeidzama. Un, lūk, ja tādā brīdī pa ceļa malu dodas gājējs ar mazmazītiņu gaismiņu no telefona vai vienu mazu atstarotāju, vai arī riteņbraucējs, kuram arī ir tikai viena neliela gaismiņa, es teiktu, ka principā šis cilvēks ir nepamanāms. Gājēji to nereti apzinās un velk atstarojošās vestes, kas krietni uzlabo redzamību, bet jāteic, ka velobraucējiem es tās redzu ļoti reti. Lai gan tieši velosipēdisti bieži ir tie, kuri dala brauktuvi ar autobraucēju.
Tā nu tas Latvijā ir, tumšais laiks ir uz palikšanu – uz vairākiem mēnešiem. Tāpēc katrs no mums var apdomāt, kā šajā laikā padarīt sevi redzamāku. Jo pat pilsētās ir vietas, kur apgaismojums ir tik necils, ka pat uz gājēju pārejas grūti ieraudzīt cilvēku, kas ģērbies tumšās drēbēs. Autobraucējiem ir jābūt īpaši vērīgiem. Bet par savu redzamību jāparūpējas visiem satiksmes dalībniekiem.
Ja autobraucējs cilvēku pamana pārāk vēlu, viņš vairs nevar pagūt noreaģēt. Gaismu atstarojošu elementu lietošana palīdz samazināt šādas bīstamas situācijas. Interesanti, ka vienā no pētījumiem par atstarojošu elementu lietošanu, secināts, ka vecākās paaudzes cilvēki ir visapzinīgākie šajā jautājumā. Savukārt informācija par negadījumiem un vēlme būt par piemēru bērniem ir biežākie iemesli, kas rosina padomāt par savu redzamību tumsā.
CSDD informācija liecina, ka rudens un ziemas mēneši ir gājējiem bīstamākais laiks. Diemžēl tieši tas saistās ar smagām traumām un cilvēku nāvi. Tā no 2015. līdz 2024. gada datiem redzams, ka nāvējoši ievainoto gājēju skaits oktobrī ir par 35% lielāks nekā vidējā gada mēnesī. Savukārt novembrī un decembrī bojāgājušo skaits ir par 81–86% lielāks nekā vidēji mēnesī.
Pērn ceļu satiksmes negadījumos gada laikā smagas traumas guvuši 53 gājēji un 41 gājējs zaudējuši dzīvību. Ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoti 39 velosipēdisti un trīs elektroskrejriteņu vadītāji, bet bojā gājuši seši velosipēdu vadītāji un divi elektroskrejriteņu vadītāji. Kāda būs šīgada statistika?