Protams, raugoties no malas uz priekšvēlēšanu debatēm, uz partiju un politiķu savstarpējo kritiku, bieži vien gribas sacīt, ka patiesībā viss taču ir daudz vienkāršāk un ka gandrīz visus jautājumus varētu atrisināt, ja vien gribētu. Ne velti tādu nostāju mēdz dēvēt arī par “dīvāna ekspertu” viedokli, jo no malas dot padomus vienmēr ir vieglāk un vienkāršāk, nekā darīt. Tiesa gan, reizēm garās diskusijas pārsteidz. Piemēram — daudz vienkāršāk taču būtu piedāvāt tiem Saeimas deputātiem, kuri nedzīvo Rīgā un kuriem nākas īrēt telpas dzīvošanai, dzīvot dienesta viesnīcā. Protams, ir vajadzīgi aprēķini, cik valstij izmaksātu tāda viesnīca, kurā nav vajadzīgs baseins, sauna, grezna ēdamzāle un tml. Tāpat ir arī skaidrs, ka deputāts, ja vien vēlas, par savu naudu var īrēt kaut māju ar baseinu, dārzu un gleznām zeltītos rāmjos. Nenopietnas izskatās arī diskusijas par to, cik kilometrus no Rīgas jādzīvo, lai valsts kompensētu deputātam galvaspilsētā īrēto dzīvokli. Sarunās minētie simts kilometri liecina tikai par to, ka runātāji laikam nezina, ka īres cenas aptuveni simts kilometru rādiusā ap Rīgu īpaši neatšķiras no cenām galvaspilsētā. Jautājums par to, kur un kā dzīvot Saeimas deputātiem, kuri nav rīdzinieki un katru dienu nevar izbraukāt uz mājām un atpakaļ, neiztērējot īrei lielāko daļu algas, manuprāt, ir atrisināms, ja vien mērķis nav skaļa ņemšanās pirms vēlēšanām.
Vēl viens jautājums, kurš, no malas skatoties, liekas galīgi nesaprotams, ir iecere izsniegt dokumentu par pamatizglītību, pat ja ar mācīšanos skolā ir gājis kā pa celmiem un izglītojamais knapi ieguvis lasītprasmi un spēju kaut ko rēķināt simta apjomā. Ja skolēns ir nesekmīgs vienā eksāmenā, tad risinājums var būt vasaras darbi. Ja nesekmīgas atzīmes ir vairākos priekšmetos, tad laikam tomēr ir jāpaliek uz otru gadu, varbūt ir vajadzīgi kādi īpašie īsie kursi, lai jaunietis nebūtu gluži analfabēts. Izsniegt dokumentu par izglītību, ja tā patiesībā nav apgūta, padara par absurdu un nevajadzīgu likumu par obligāto pamatizglītību — tā teikt, neatkarīgi no tā, vai pamatskolas izglītība ir vai nav apgūta, dokumentu par pamatizglītību varēs saņemt!
Vēlēšanu tuvums neapšaubāmi jebkuru diskusiju padara īpaši spilgtu un saasina jebkuru jautājumu. Nereti vieni apgalvo, ka papildu jautājumi tikai apdraud demokrātiju, bet otri dusmojas, ka demokrātija necenšas noskaidrot patiesību un visu paskaidrot. Piemēram, sociālajos tīklos jau izskan viedokļi par to, vai 15. Saeimas deputāta kandidātei Jūlijai Stepaņenko no partijas “Suverēnā vara” bija vai nebija tiesības saņemt no Krievijas ļoti lielu naudas summu un vai tiešām naudas dāvinātājs ir viņas tēvs. Valsts Drošības dienestam ne tikai ir tiesības, bet šajā gadījumā ir arī pienākums noskaidrot naudas izcelsmes avotus un to, vai politiķei bija likumīgas tiesības šo naudu saņemt. Savukārt vēlētājiem ir tiesības jautāt deputātu kandidātiem par to, ko Latvijai nozīmēs viņu iecerētie darbi un vai plānotie pasākumi aiz skaistajām frāzēm neslēpj apdraudējumu mūsu valstij.
Citiem vārdiem sakot, mums nav bezpalīdzīgi jānoraugās dažādās dīvainās diskusijās un jānotic katram lozungam. Latvijā ir partijas un politiķi, kuri strādā pret mūsu valsti un mums ir tiesības noskaidrot patiesību. Demokrātijai ir tiesības un pienākums sevi aizstāvēt pret spēkiem, kuri sistemātiski grauj uzticēšanos valstij un tās institūcijām. Valsts institūcijas drīkst kritizēt. Veselīga kritika palīdz valstij kļūt stiprākai. Taču pastāv arī cita veida kritika — tāda, kuras mērķis ir radīt neuzticēšanos valstij, vājināt sabiedrības pārliecību un sašķelt cilvēkus. Tieši tādu efektu cenšas panākt arī Krievijas propaganda — ne uzreiz pārliecināt ticēt Krievijai, bet panākt, lai cilvēki pārstāj ticēt savai valstij. Un dīvaini “danči”, risinot ikdienas jautājumus, vairo neuzticēšanos.
Komentāri