Nesen izlasīju par jaunieguvumu Latvijas Valsts arhīvā (LVA), kas tur nonācis ar Jaunpiebalgas vidusskolas absolventa un nu jau arhīva darbinieka Aleksandra Grigorjeva un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas atbalstu. Runa ir par latviešu pētnieka dokumentiem persiešu un arābu valodā jeb islāma pētnieka, filozofa un tulkotāja Jāņa Ešota privātarhīvu. J. Ešots, kurš savas ne pārāk garās dzīves laikā uzskatīts par vienu no vadošajiem speciālistiem pasaulē islāma filozofijas jomā, jo īpaši Safavīdu ēras un Ismaili pētniecībā, izrādās, nācis no mūsu apkaimes, Jaunpiebalgas pagasta. Tiesa, neko vairāk pirmajā mirklī nespēju atrast par viņa skolas laiku. Vēl plašākai publikai zināmā informācija ir J. Ešota studiju noslēgums 1991. gadā Maksima Gorkija Literatūras institūtā Maskavā.
Informācija vēsta par pētnieka turpmākajām gaitām. Tepat kaimiņos — Tallinas Universitātē — viņš aizstāvējis disertāciju, bijis vadošais pētnieks Ismaili studiju institūtā Londonā un lasījis lekcijas vēl dažādās pasaules augstskolās. J. Ešota valodas zināšanas persiešu mēlē bija tik izsmalcinātas un vienlaikus dabiskas, ka viņš tika aicināts pat būt par oficiālo tulku toreizējā Irāņu prezidenta Mohammeda Khatami vizītes laikā Rīgā. Turklāt J. Ešots pārvaldījis arī arābu, sengrieķu, latīņu, franču, vācu un turku valodu, liecina biogrāfijas apraksts Lielbritānijā bāzētā Ismaili studiju institūta mājaslapā.
Lai nu kā, man šoreiz vienkārši gribējās padalīties ar lasītājiem par tik interesantu atklājumu — tepat pa Jaunpiebalgas līkumainajiem ceļiem pirms nedaudz vairāk kā pusgadsimta ir staigājis kāds nākotnē Eiropā atzīts un ļoti cienīts islāma kultūras pārzinātājs. Uzreiz gribas savām acīm ieraudzīt, kur ir tās vietas, kur izaug tādi izcili prāti. Kur ir tā vide, kur attīstās tādas spējas un gribasspēks izpētīt pasauli.
LVA nu savos krājumos ir ieguvis Jāņa Ešota biogrāfiskos dokumentus, radošās darbības dokumentus, publikāciju un monogrāfiju manuskriptus, dažādus pierakstus un piezīmes, sarakstes un citus dokumentus. Paši arhīva darbinieki atzinuši, ka tas būšot īpašs izaicinājums šī fonda sakārtošanā un aprakstīšanā, jo sagaidāms krietns dokumentu atšifrēšanas darbs — tie galvenokārt ir arābu, persiešu, krievu un angļu valodā.
Komentāri