Šovakar Zosēnos, dodoties lāpu gājienā uz seno Māras Tirgskalnu, tieši astoņos vakarā iedegs Baltu vienības ugunskuru. Tā ir tradīcija jau piecpadsmit gadu garumā, ko pērn un šogad papildinās arī kora dziedājums. Turklāt šogad plānots, ka īpašu meditāciju, veltītu Baltu vienības dienai, vadīs Vigo Račevskis.
Guntis Gailītis, pašreizējais Skrāģu kroga saimnieks un latviešu pirmās operas “Baņuta” muzeja izveidotājs, pastāsta, ka ugunskuri, kurus iededz tieši astoņos vakarā, tiek reģistrēti visā Baltijā. Tie deg senajās svētvietās, senvietās, kur cilvēki pulcējas kopā, atminoties baltu — latviešu un lietuviešu — vēsturisko kauju: “Arī “Baņuta” ir saistīta ar šo notikumu, tajā gan personas, gan dabas ainavas, gan svētvietas ir ar to cieši saistītas. Pasākumā dedzam ugunskuru, dzied vīru koris un pēc tam nākam uz Akustisko koncertšķūni, kur notiek sadziedāšanās un sarunas par senatni, arī par trim baltu dieviem, kas simbolizē spēku, gudrību un daili. Šādi pasākumi pauž mūsu attieksmi pret senču mantojumu, kas ir jāciena un jāceļ godā. Turklāt tajā vēl ir daudz, ko pētīt un izzināt.” G. Gailītis arī pastāsta, ka tieši šajās dienās par lielu pārsteigumu atradis vienu ar Alfrēda Kalniņa paša roku rakstītu dzīru dziesmu, kurai ir Artura Krūmiņa teksts. Šīs dziesmas nav “Baņutā”, un tā varētu būt interesants pārsteigums arī koriem.
Baltu vienības diena atgādina par latviešu un lietuviešu ciešajām saitēm, un 1232. gada 22. septembra notikumu, kad žemaišu un zemgaļu apvienotais karaspēks smagā kaujā uzvarēja Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus. Saules kauja ir pirmā zināmā reize, kad šīs baltu ciltis parādīja vienotību un ieroču spēku.
Komentāri