Lasot portālā delfi.lv publicēto pētījumu par to, ko Latvijas iedzīvotāji domā par tirdzniecību ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, vispirms ir šoks, cik daudzi uzskata, ka vajag tirgoties ar šīm valstīm, ka karš Ukrainā un Krievijas ietirgotā asinsnauda nav būtiska. Pēc tam atcerējos dažas rindiņas no grupas “Autobuss debesīs” repertuāra dziesmas: “Vai jūs zināt, kas mēs esam? Vai jūs zināt, kas ir kas? Viss, ko iekārojas dabūt, Galu galā nav nekas”. Mēs taču sevi uzskatām par mūsdienīgiem demokrātiskas valsts iedzīvotājiem, kuri ir pret karu, pret to, ka tiesības ir tiem, kuriem ir vairāk ieroču. Mēs taču it kā esam par cilvēktiesībām, par taisnīgumu, mēs esam par savu Satversmi.
Par ko vēsta šis pētījums, ko Delfi pasūtīja SKDS? Uz jautājumu “Kāda ir jūsu attieksme pret tirdzniecības sakaru pilnīgu pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju?” 28,6 procenti aptaujāto atzina, ka ļoti pozitīva, 18,4 procenti atbildēja, ka drīzāk pozitīva. Savukārt 17,4 procenti respondentu — drīzāk negatīva, savukārt 27,6 procenti — ļoti negatīva. Tātad kopumā par tirdzniecības pilnīgu pārtraukšanu ar agresorvalstīm ir 47 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet 45 procenti tirdzniecības pārtraukšanu vērtē ļoti negatīvi. Jāpiebilst, ka astoņiem procentiem aptaujāto nebija viedokļa par šo jautājumu. Un vēl, ka visnegatīvāk tirdzniecības pilnīgu pārtraukšanu ar agresorvalstīm vērtē “Suverēnā vara”/Apvienība Jaunlatvieši (SV/AJ) jeb tā dēvētās Stepaņenko partijas atbalstītāji — vairāk nekā deviņdesmit procentu šī saraksta atbalstītāju uzskata, ka netirgoties ar agresorvalstīm ir slikti. Līdzīgi domā arī partijas “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā” atbalstītāji (vairāk nekā astoņdesmit procentu) un “Saskaņas centrs”. Interesanti, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāji arī negatīvi vērtē tirdzniecības saišu pilnīgu saraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju — tā domā 69 procenti zaļzemnieku atbalstītāju. Vēl jāpiebilst, ka, piemēram, “Progresīvo” un “Jaunās Vienotības” atbalstītāji ir par to, ka tirdzniecība pilnībā tiek pārtraukta (92,8 un 90 procenti) un arī 84 procenti Nacionālās apvienības atbalstītāju uzskata, ka nav jātirgojas ar agresorvalstīm.
Šī Delfu ierosinātā aptauja, manuprāt, ļoti skaidri apliecina partiju un to atbalstītāju vērtības un arī izpratni par cilvēku dzīvības cenu. Mazliet ironisks izrādās priekšvēlēšanu diskusiju laikā ZZS apgalvojums, ka viņi ir tautsaimnieki un ka tā ir viņu galvenā vērtība — acīmredzot partijas galvenā vērtība tiešām ir darījumi un arī ar tiem nopelnīta nauda, pat ja Krievijas un Baltkrievijas nauda ir asiņaina un tirgošanās ar šīm valstīm pagarina karu, Ukrainas postīšanu un cilvēku nogalināšanu. Aptauja tiešām liek jautāt, vai mēs zinām, kas mēs esam un vai neesam apmaldījušies sapņos par labklājīgu nākotni?
Mēdz sacīt, ka atmiņas par vēsturi un to skaidrojums nosaka dzīvi tagad un nākotnē. Pirms 35 gadiem augusta puča laikā, izšķīrās daudzu toreizējo Padomju savienības republiku nākotne, arī Baltijas valstu. Pučs izgāzās, Baltijas valstis, arī Latvija, tika starptautiski atzītas. Un šodien, pirms 15. Saeimas vēlēšanām, atklāti neviena partija nerunā par Latvijas atgriešanos Krievijas apskāvienos, lai gan netrūkst “draudzības un tirgošanās” mīļotāju, kuri acīmredzot labprāt atgrieztos pagātnē.
Puča dienas atceras arī Krievijā, un Levadas centrs 8. septembrī ir publicējis pētījuma rezultātus, kā Krievijas iedzīvotāji vērtē tā laika notikumus šodien. Četri no desmit Krievijas iedzīvotājiem uztver 1991. gada augusta puču kā traģisku notikumu ar valstij un tautai iznīcinošām sekām. Apmēram tikpat daudzi uzskata, ka pučs bija cīņa par varu valsts varas elitē. 52 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka taisnīgi un pareizi nerīkojās neviens — ne tie, kuri atbalstīja Jeļcinu un demokrātus, ne tie, kuri sarīkoja puču. Kopumā šodien 14 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka taisnība bija puča rīkotājiem; septiņi procenti domā, ka taisnība bija Jeļcina un demokrātu pusē, bet jau minētie 52 procenti uzskata, ka taisnība nebija ne vienu, ne otru pusē. Visvairāk puča rīkotājus šodien pozitīvi vērtē gados vecākie iedzīvotāji — tā domā 18 procenti. Interesanti, ka uz jautājumu, ko gribēja puča rīkotāji, 2001. gadā 16 procenti iedzīvotāju atbildēja, ka viņi gribēja novērst PSRS sabrukumu, un 15 procenti sacīja, ka puča rīkotāji gribēja saglabāt komunistiskās partijas varu. Šogad, 2026. gadā, ir palielinājies to skaits, kuri uzskata, ka pučisti gribēja saglabāt PSRS — tā domā 22 procenti iedzīvotāju, bet par puča mērķi kā kompartijas varas saglabāšanu ir tikai deviņi procenti iedzīvotāju. Acīmredzot arī Krievijas iedzīvotāji varētu sev jautāt, vai viņi zina, kas viņi ir. Cerams, ka Latvija 3. oktobrī, Saeimas vēlēšanās, uz šo jautājumu atradīs saprātīgu un valsti sargājošu atbildi.
Komentāri