Cēsīs durvis ver studiju programma “Māszinības”

Vakar, 10.09., aizvadīts vēsturisks noti­kums — atvēra Latvijas Universitātes (LU) profesionālā bakalaura studiju programmu “Māszinības”. Medicīnas māsu studijas īstenos LU Cēsu filiālē.

“Interese par studiju programmu, kopš bija zināms, ka tāda būs, bija liela,” pastāstīja Cēsu filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa. “Konkursu izturēja 34 reflektantes. Studentes ir no dažādām Vidzemes vietām, visvairāk no Cēsu novada — 15, no Valmieras novada desmit. Māszinības apgūt vēlas gan tikko no skolas sola nākušas jaunietes, gan arī dāmas ar diplomiem, kuras vēlas iegūt jaunas zināšanas un papildināt esošās prasmes, lai kļūtu konkurētspējīgākas darba tirgū.”
Alise Jansone “Druvai” pastāsta, ka pabeidzot vidusskolu, uzreiz vēlējās studēt: “Pieteicos Cēsīs, jo tas ir tuvāk mājām. Bija doma stāties Paula Stradiņa medicīnas koledžā Jūrmalā, bet tas man ir par tālu. Vēlos studēt medicīnu, citā profesijā sevi neredzu. Vidusskolas sākumā vēl nezināju, ko tālāk izvēlēšos, bet 12. klases beigās apgūstot “Bioloģiju II”, sapratu, ka gribu turpmākās mācības saistīt ar medicīnu.”

Karlīna Rebāre ir apguvusi estētiskās skaistumkopšanas speciālistes profesiju, bet pēc studijām strādāja citu darbu, tad pieteicās bērni: “Tagad jaunākajam bērnam ir divi gadi, domāju, strādāt vai turpināt mācīties. Tā kā mācīties var tepat, nav nekur tālu jābrauc, tā ir ideāla iespēja. Priecājos, ka mani uzņēma, jo uz galvaspilsētu studijās nedotos.” Medicīnu Karlīna izvēlējusies, jo vēlas palīdzēt cilvēkiem.

Ketija Kraveca, jau Cēsu Valsts ģimnāzijā izraugoties Dabaszinātņu virzienu, zināja, ka vēlēsies kļūt par māsu vai ārstu, jo bija piesaistījis redzētais šo speciālistu darbā: “Mācoties bioloģiju un pēdējā gadā to izvēloties augstākajā līmenī, guvu apstiprinājumu, ka vēlos dzīvi saistīt ar veselības aprūpi. Biju iestājusies arī studijās Rīgā, bet, parādoties iespējai Cēsīs, izmantoju šo izdevību.”

Studijas nedēļā būs četras dienas Cēsīs un viena galvaspilsētā. Vērtējot, kas būtu pats interesantākais, Ketija teic, ka gaida anatomiju, fizioloģiju, psiholoģiju: “Pieļauju, izaicinājums varētu būt latīņu valoda.” Karlīna un Alise ar nepacietību gaida praksi un iespēju cilvēkiem reāli palīdzēt. Visas apstiprina, ka sākotnēji pēc studijām vēlas strādāt Cēsīs.

Pasākumu atklāja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes “Māszinības” programmas direktore Ina Mežiņa-Mamajeva. Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš apsveica studentes ar vēlmi studēt pilnīgi jaunā programmā un teica paldies jaunietēm. Veselības ministrs Hosams Abu Meri izteica gandarījumu, ka attīstība notiek ārpus Rīgas, jo ir svarīgi investēt, darīt, dzīvot un būt laimīgiem visā Latvijā. Viņš arī novērtēja, ka topošās māsas izvēlējušās profesiju, kas nav vienkārša, bet ir ļoti nozīmīga. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka lielākā daļa studējošo ir no Cēsu novada, un vērtēja, ka programmas atvēršana ir vairāku faktoru kombinācija, par ko ir prieks: “Tā kā māsu nepietiekamība nozarē ir milzīga, tad ļoti nepieciešami ir jauni darbinieki. Tādā situācijā iespēja apgūt izglītību reģionā ir ļoti svarīga, jo ne visi var un arī vēlas doties studēt uz galvaspilsētu. Turklāt, ja cilvēks pusmūžā vēlas pārkvalificēties, ir svarīgi, ka var darīt to tuvāk dzīvesvietai. Otrs faktors, protams, ka viss jaunais ir sen zināms vecais, jo Cēsīm jau ir daudzu gadu desmitu pieredze, kad māsu skolā izglītojās cilvēki no dažādām Latvijas vietām. Un joprojām gan Cēsu klīnikā, gan citās veselības aprūpes iestādēs strādā speciālisti, kuri beiguši šo skolu. Trešais faktors, ka sēkla tādas programmas atvēršanai Cēsīs tika iedēstīta pirms četriem, pieciem gadiem. Tajā brīdī tā likās gluži vai utopija, neiespējamā misija, bet ir vainagojusies ar rezultātu. Pateicoties Cēsu klīnikai un Universitātei, neiespējamais ir kļuvis iespējams. Tagad gaidīsim labu iznākumu — pirmo māsu izlaidumu! Un ceru, ka šī programma būs vēl viens pamatīgs stūrakmens LU Cēsu filiāles darbībā, jo filiāles esamība Cēsīs ir ļoti būtiska,” “Druvai” sacīja domes priekšsēdētājs. J. Rozenbergs arī piebilda, ka pirms kāda laika tika iedēstīta sēkla sociālo darbinieku izglītošanai tepat Cēsīs, arī tas jau nesis rezultātus. “Tagad būtu jāliek galvas kopā un jāskatās, vai vēl ir kāda joma, kur būtu nepieciešamība speciālistus izglītot tieši reģionā,” rezumēja J. Rozenbergs, un vērtēja, ka kopējais studentu skaits jau ir tik liels, ka filiāle pretendē uz reģionālās filiāles lielumu.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Inga Ažiņa atklāšanas svētkos uzsvēra brīža vēsturiskumu un atzina, ka pirmie studenti vienmēr paliek visspilgtākā atmiņā. Pasākumā tika uzsvērta klīnikas atsaucība it visā, tajā skaitā nepieciešamo mācībspēku nodrošināšanā, lai varētu programmu izveidot un akreditēt.

Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns Kristaps Jaunzems atklāja, ka ir cēsnieks, un izteica īpašu prieku par programmas atvēršanu tieši Cēsīs. Viņš novērtē cēsnieku proaktīvo domāšanu un rūpes par novada iedzīvotājiem, bet studentēm vēlēja patiesi atrast aicinājumu māsas profesijā. LU Reģionālo studiju nodaļas vadītāja Gunta Kraģe atgādināja, ka Latvijas Universitāte jau vairākus gadus darbojas arī ārpus Rīgas gan izglītības, gan labklājības jomā, tagad arī medicīnā, par ko ir liels lepnums: “Studentes raksta jaunas vēstures rindas izglītībā.” Savukārt kardiologs Andrejs Ērglis norādīja, ka cilvēkiem ir iespēja dzīvot arvien ilgāk, tāpēc medicīnai un medicīnā studējošiem būs arvien lielāka nozīme. Bet LU Cēsu filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa pauda, ka studijas notiks gan ar mīlestību, gan ar stingrību.