Ikdiena par un ap bitēm

“Zusteru Dravu” saimniece Madara Zustere ir jaunā mācību gada gaidās.

Uz pagasta centru atbraukusi kopā ar sestklasnieci Madaru un bērndārznieku Al­bertu. Abi bērni mācās Nī­taures Mūzikas un mākslas pamatskolā. Lepnums par atjaunoto skolas ēku un apkārtni ir pirmais, ko par pagastu saka sieviete. Turklāt viņa vērtē, ka pēdējos pāris gadus skolēnu skaits pat nedaudz palielinās. Visticamāk, tie esot no ģimenēm, kas uz pagastu pārcēlušies nesen. Šo iedzīvotāju kustību Nītaures virzienā viņa nedaudz saista ar dzirdēto, ka šajā apkaimē tieši Nītaures skola paliks kā pamatskola, bet Zaubes un Skujenes izglītības iestādes pēc laika varētu būt vien sākumskolas.

Madara ir nītauriete jau septītajā paaudzē. “Es dzīvoju vecvectēva mājā, kur dzīvojusi jau viņa vecmamma,” stāsta sieviete. Ģimene nodarbojas ar biškopību un par sekmēm teic īsi: “Iet ļoti feini!” Protams, lai nodrošinātu pietiekamus ienākumus visām ģimenes vajadzībām, vīrs strādā algotu darbu arī ārpus saimniecības, taču biškopība esot viņa sirdslieta un Madara uz pilnu slodzi vīru šajā lietā atbalsta. Viņa gan paskaidro, ka Zusteru saimniecības galvenais rūpals ir pakalpojums biškopjiem. “Biškopis atved vaska ritulīti un mēs izgatavojam šūniņas, ko ieliek rāmītī.” Pie viņiem braucot ne tikai vietējie biškopji, arī no Jel­gavas un Liepājas un vasks pārstrādei sūtīts pat no Īrijas.

Otrs Zusteru ģimenes darbības virziens ir bišu māšu audzēšana. Šajā procesā radītais medus daudzums tiek atdots vairumtirdzniecībai, kā arī nedaudz tirgots Nītaures centra veikaliņā.

Par atgriešanos dzimtajā pa­gastā un dzīves sasaistīšanu ar bitēm, Madara saka — jaunībā tas licies neiedomājami. “Kad biju jauna un mācījos šajā skolā, ne prātā nenāca, ka tomēr dzīvošu šeit, tādos laukos, un vēl — nedod Dievs, tik dziļos laukos!” Tomēr dzīve tā esot iegrozījusies, ka pēc “pasaules izmalšanas” Liepājas pusē sastapusi nākamo vīru, kopā pārcēlušies uz šejieni un viņš sievu burtiski “ievilcis” bišu dzīvē.