Seniori Maiju Mārsnēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Mūrniece atzīst par ļoti cītīgu lasītāju. Arī Maija piekrīt, ka lasa daudz, un pastāsta, ka vienlaikus lasa vairākas grāmatas. Turklāt, kad darbs izlasīts, ir grūti šķirties no varoņiem, tie ir iepazīti un kļuvuši par savējiem.
Šobrīd Maijas prātu nodarbina pirms kāda laika lasītā Arno Jundzes grāmata par dzejnieka Eduarda Veidenbauma brāli Kārli: “Uzskatu, ka tas ir ļoti vajadzīgs darbs, jo aizpilda balto laukumu mūsu zināšanās. Mēs zinām Eduardu, par viņu daudz runāts, bet ģimene parasti netiek pieminēta. Tagad vēlos atkal aizbraukt uz “Kalāčiem”, uzzināt vēl ko vairāk, āķis ir lūpā. Turklāt man par muzeju ir sevišķas atmiņas. Vidusskolā klases audzinātāja bija literatūrzinātniece Līvija Volkova, kura sarakstījusi grāmatas par Eduardu. Viņa aizveda mūsu uz “Kalāčiem”, tur stādījām ozolus un nakšņojām slavenajā pirtiņā. Skolas gados ļoti patika Eduarda Veidenbauma dzejoļi, bet tagad domāju, kāpēc nekad netika pieminēts Kārlis. Pēc grāmatas izlasīšanas ar citu skatu paskatījos arī uz Eduarda dzejoļiem. Domāju, cik daudz apkārt ir talantīgu cilvēku, par kuriem nemaz nezinām. Vienmēr ar aizkustinājumu apmeklēju izstādes, kurās ir vietējo cilvēku radīti darbi, arī tepat bibliotēkā. Vienmēr esmu pārsteigta par redzēto un domāju, ka tie ir cilvēki, kurus redzam ikdienā, kas kopj dārzus, ravē kartupeļus un tad sēž uz mūrīša un ada, un top gluži vai mākslas darbi!”
Domājot par aizraušanos ar grāmatām, Maija apstiprina, ka interese noteikti radusies bērnībā, jo lasīt iemācījās ļoti agri. Tad, protams, nebija ne televizora, ne telefona, reizēm arī elektrības, un lasīja pie petrolejas lampas. Gan mamma, gan vecmāmiņa ļoti aizrāvās ar literatūru, tāpēc arī meitenei radās interese, un, lai gan ikdienas darbiņu nekad netrūka, katru brīvo brīdi izmantoja lasīšanai. Pirmā izlasītā grāmata bija “Kapteiņa Granta bērni”. Tāpat no viena gala līdz otram vairākkārtīgi izlasīta Anša Lerha-Puškaiša pasaku grāmata.
Tagad seniori visvairāk izvēlas grāmatas par ceļojumiem un ceļotājiem, arī alpīnistiem, ļoti patīk lasīt par dzīvniekiem. “Varbūt tas ir mazliet naivi, bet man patīk Darels, tieši viņa attieksme pret dzīvniekiem, dabu. Es dzīvoju ļoti skaistā vietā, kur stirnas staigā pa pagalmu. Tieši pirms pāris dienām bija atnākusi stirna ar diviem pavisam maziem kazlēniem, reiz spēlējās trīs lapsēni, no rītiem nāk āpši, ziemā var vērot rosāmies caunu, kura grib apēst zīlītēm domāto speķi. Tā ir ļoti interesanta pasaule, ko ar prieku varu vērot aiz loga,” sajūtās dalās seniore.
Vēl Maija labprāt lasa detektīvus: “Bet tādas gudru detektīvu grāmatas, kur komanda ir apmēram tāda kā Šerloks Holmss. Psiholoģiskie trilleri gan mani neinteresē, sargu nervu sistēmu, jo lasīto iztēlē redzu acu priekšā.”
Maija vienlaikus lasa vairākas grāmatas, pa dienu var lasīt detektīvu, bet vakarā Darelu: “Man patīk lasīt gultā, bet nekad ar grāmatu rokās neesmu aizmigusi, vienkārši piespiežu sevi pārtraukt lasīt, lai dotos pie miera.” Izvēloties, kādu darbu lasīt, seniore ņem vērā, vai no tās varēs uzzināt ko jaunu. Tā lasījusi grāmatas par vēsturisko Ķīnu, tās tradīcijām, Indiju. No latviešu autoriem pārsteiguši Lato Lapsas pētījumi, Armanda Pučes grāmatas, kurās atklājas daudz interesantu faktu: “Varu tikai apbrīnot milzīgo ieguldīto darbu, lai to visu varētu uzrakstīt.”
Lai uzzinātu, ko vērts izlasīt, Maija apspriežas ar domubiedrēm: “Apmaināmies ar informāciju, kas ir labs, tad dodos uz bibliotēku. Ja bibliotēkā konkrētās grāmatas nav, to pasūtām no citas bibliotēkas. Vienmēr esmu varējusi izlasīt iecerēto.”
Maija atzīst, ka agrāk ļoti daudz grāmatu pirkusi, bet tagad tā vairs nav. Tagad savā grāmatplauktā atstājusi tikai tās grāmatas, ko vēlas ik pa laikam pārlasīt: “Tā kā agri sāku lasīt, daudzas izlasīju ar aizrautību, bet jautājums, vai tās līdz galam sapratu. Kad pēc ilgāka laika pārlasu, izlasīto uztveru pavisam citādi. Labprāt pārlasu “Šveiku”, “Trīs vīri laivā”, Blaumaņa darbus un Servantesa rakstīto.”
Komentāri