Katrīna Bērziņa. FOTO: no albuma
Kosmosa izziņas centrā Cēsīs norisinās “Zvaigžņu nedēļa”, kas veltīta zvaigznēm, zvaigznājiem un debess vērošanai.
Visas nedēļas garumā centra darba laikā apmeklētājiem pieejamas radošās astronomijas darbnīcas. Tajās var meklēt zvaigznājus, izveidot savu zvaigznāja kartīti un piedalīties meteorīta identificēšanas laboratorijā. Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi arī savu neparasto akmeni vai pētīt centra sagatavotos paraugus. Kosmosa izziņas centra vadītāja Katrīna Bērziņa pati brīvdienā atnāk ar ģimeni kā apmeklētāja un aizrautīgi stāsta, cik interesanti bijis darboties kolēģu sagatavotajās nodarbēs. Par to un Kosmosa izziņas centru kopumā viņa vairāk pastāsta sarunā ar “Druvu”.
– Šonedēļ ir tāda īpaša nedēļa kosmosam — pilns saules aptumsums, kas ir ļoti reta parādība, un arī perseīdu laiks.
– Jā, precīzi. Mums ir ārkārtīgi paveicies ar ļoti azartisku izglītības komandu, kas šai nedēļai gatavojās jau kādu laiku. Tika plānots, kā to interesantāk pavadīt. Atnācu uz centru kā apmeklētājs kopā ar ģimeni, lai izbaudītu, kā tas ir no otras puses. Ienācu centrā pa galvenajām, nevis sētas durvīm, un patiešām nopriecājos par sagatavotajām aktivitātēm, par darbnīcām. Viena aktivitāte ļoti piesaistīja un, manuprāt, ir ļoti jauka izdomāta. Ņemot vērā, ka cilvēkiem nereti patīk vākt akmeņus kā suvenīrus no ceļojumiem un pastaigām, šonedēļ var ar savu atradumu nākt uz Kosmosa izziņas centru un pārbaudīt, vai tas nav meteorīts. Ir sagatavotas sešas stacijas jeb laboratorijas. Mēs ļoti aizrāvāmies, pārbaudot ar šķidrumiem, ar blīvuma aprēķināšanu, ar UV testēšanu. Šajā nedēļā arī tiešām ir piestrādāts, lai viegli un uztverami varētu saprast informāciju par zvaigznājiem. Ir iespēja gatavot dažādus trafaretus un figūras un tad secināt, vai mēs to redzam naksnīgajās debesīs.
– Laikam ir ļoti jāpiedomā, lai viss būtu viegli uztverams?
– Gan lai būtu viegli saprotams, gan lai bērns nepaietu garām. Lai informācijas apjoms nav tik liels, ka mazais apmeklētājs novēršas.
– Mūsdienās informācijas apjoms ir problēma uztverei ne tikai bērnu vecumā. Visapkārt ņudz no informācijas pārbagātības.
– To ņemam vērā. Saprotams, ja plakātā ir milzīgs teksts, kurā arī nav izcelti atslēgas vārdi, es teiktu, cilvēkiem ir slinkums apstāties, lai lasītu un iedziļinātos.
– Bet jums jau noteikti gribas ne tikai piesaistīt uzmanību uz mirkli, bet arī jēgpilni izstāstīt saturīgu informāciju.
– Protams. Kosmosa izziņas centrs jau pats par sevi ir izglītības iestāde, un es teiktu, ka informācija šeit ir daudz labāk uztverama, ja ir gids. Manuprāt, tā gan ir arī daudzos citos objektos. Mēs arī muzejam varam vienkārši izskriet cauri, ātri aplūkojot porcelāna vāzes, gleznas un tērpus, bet brīdī, kad tam visam ir piesaistīts zinošs cilvēks, var uzzināt arī tās lietas, kas nav rakstītas plāksnītē pie eksponāta.
– Dabas zinībās ir ļoti daudz interesanta, ja vairāk iedziļinās, tāpat kā ar pieminētajiem akmeņiem.
– Pati pārbaudīju akmeni, novēroju, ka apmeklētājiem patiešām patīk tur ķimerēties. Laikam jau jebkas, kur var reāli darboties, ir piesaistošs. Var akmeni ielikt ūdenī, var ar skābi apliet un paskatīties reakcijas. Tas viss ir saistoši un interesanti un cilvēkiem patīk.
– Pieņemu, ka tieši tāda praktiska darbošanās ar jaunatni ļauj vairāk ieinteresēt šīs jomas mācību priekšmetos.
– Ar to mūsu centrs ir īpašs, ka šeit drīkst darboties un eksperimentēt, drīkst neizdoties. Savā ziņā var salīdzināt ar darbošanos smilšu kastē bērnībā. Bija taču pilnīgi normāli, ka bedri zem uztaisītās pils rakām tik dziļu, ka vienā brīdī viss sabruka. Tā mācījāmies un mēģinājām vēlreiz un vēlreiz, kamēr izdevās tā, ka nesabrūk. Inovācijas un tehnoloģijas, kas rodas, jau arī nedzimst sterilā vidē, kur viss ir ideāli ar pirmo mēģinājumu. Man liekas, ka tas arī apmeklētājiem ļoti patīk. Tāpēc arī vienmēr uzsveram, ka neesam muzejs. Te drīkst eksponātus aiztikt, pieskarties, čamdīt, taustīt.
– Kā apmeklētāji to uztver? Vai pieaugušajiem nav problēmu pieņemt, ka visu drīkst apgrābstīt?
– Visiem patīk. Arī pieaugušajiem. Patīk, ka nekur nav novilktas lentas un visam var pieiet, pataustīt un atvērt kādu krānu. Piemēram, regolīta vākšana ar roveriem visiem ļoti patīk. Tur ir troksnis, skaņa un darbošanās.
– Vai Kosmosa izziņas centrs kļuvis par iecienītu vietu, vai apmeklētāju daudz?
– Apmeklētību vienmēr iedalu divās daļās. Darba dienās darbojamies kā izglītības iestāde, bet nedēļas nogalēs pilnībā mainām fokusu. Tad vairs nav mācību ekskursiju, nav nodarbību, kuras vada izglītības komanda vai “edunauti”. Brīvdienās, un tas attiecas arī uz skolu brīvlaikiem, pilnībā nomainām sajūtu par darbības virzienu. Mēs apkalpojam ģimenes un tūristu grupas.
Tāpēc gribētu teikt, kas apmeklētība ļoti iedalās. Apgalvot, ka vienmēr ir ļoti daudz cilvēku, gluži nevarētu. Izjūtam, ka vēl varam audzēt kapacitāti brīvdienās un uzņemt krietni vairāk tūristu. Centrs noteikti vēl nav maksimāli noslogots.
– Kādas ir iespējas apmeklētāju skaitu palielināt?
– Dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka darbojamies dažādos projektos, veicam stingru apmeklētāju uzskaiti. Ir ļoti interesanti šajos datos ielūkoties, lai saprastu, kur varam vēl kaut ko uzlabot. Ļoti laba reklāma skolu vidē ir no mutes mutē. Viens otram pastāsta. Skolotāji iespaidos padalās ar kolēģiem citās skolās. Man liekas, tāpat caur apmeklētāju stāstiem par centru ieinteresējas arī ģimenes. Kāda mamma ieliek video sociālajos tīklos, cita ierauga un saprot, ka centrā ir interesanti. Tā mums ir patīkama un ļoti laba reklāma. Protams, ir jāpiedomā, kā varam sasniegt tuvākos kaimiņus — Baltijas valstis. Katrā valstī ir līdzīgi centri, kas varbūt nav veidoti gluži kā izglītības iestādes, bet vairāk kā izklaidējošas vietas.
Es teiktu, ka mūsu centrs vēl ir bērna autiņos. Esam ļoti jauni, un vēl ir daudz variantu audzēt pieredzi, kur vajag reklamēt sevi, kur nevajag un kā varētu par sevi vairāk atgādināt tūroperatoriem. To visu vēl varam attīstīt, un pamazām arī darām. Vēl statistikā bieži var novērot, ka bērns šeit ir bijis uz nodarbību un ievērojis, cik ir interesanti, pēc tam viņš ierodas ar ģimeni. Tā no vieniem statistikas datiem viņš nonāk otros.
– Kāda ir interese par nodarbībām šeit no citām Latvijas vietām, novadiem?
– Vispār — ir! Šķiet, ka daudzi cēsnieki te jau ir bijuši un interese ir mazliet mazinājusies. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, kā radīt jaunas nodarbības un piedāvājumus, lai būtu interesanti te iegriezties. Izglītības komanda sevi pamatīgi noslogo, lai veidotu jaunu saturu. Piemēram, tāda Zvaigžņu nedēļa, kāda bija šonedēļ, ir atkal kaut kas jauns. Tāpat, protams, tiek strādāts pie jaunu eksponātu izveides.
– Kā jums patīk, ka arī mūsdienās ar pārliecību, piemēram, sociālajos tīklos tiek aizstāvētas teorijas, ka zeme ir plakana un ka kosmosā neviens nav bijis, bet gan cilvēki tiek mānīti?
– Šķiet, mums tīri labi patīk tādas teorijas, jo tās dod mums aizvien vairāk iemeslu pastāstīt par tām reālajām lietām. Paskaidrot, no kurienes tādas aizdomas ir radušās. Varam paskaidrot, kāpēc kāds karogs sižetā par cilvēku uz Mēness plīvo vai neplīvo, kāpēc nepaliek pēdu nospiedumi un tamlīdzīgi. Mēs to saskatām kā vēl vienu platformu, kur runāt.
Kad pēdējā “Artemis” misija atgriezās uz Zemes, mēs rīkojām atvērtās nodarbības, lai par to runātu. Mums tas bija labs iemesls uzrunāt cilvēkus, kuri ikdienā par tādiem jautājumiem vispār neiedomājas. Varējām vairāk paskaidrot, kāpēc konkrētajā dienā ir jāizlido, kad uz Mēness ir diena un nakts, cik garas tās ir.
– Vai arī seniori ir Kosmosa izziņas centra auditorija?
– Senioru grupas brauc pie mums, piesakās ekskursijās. Tās parasti ir gidu vadītas ekskursijas. Tās ir ļoti pilnvērtīgas, jo senioru grupas parasti ir ļoti ieinteresētas. Tehnoloģijas, ar kurām viņi ir saskārušies savos darba gados, ir ļoti mainījušās. Arī to centrā var pieredzēt, ir ekspozīcija, kur tās var salīdzināt.
Komentāri