Izdevusies tīkama nesteidzības gaisotne. Lai gan ļaužu Līgatnes Papīrfabrikas festivālā bija ne mazums, teju visā rūpnīcas teritorijā bija jaušams miers un pat trokšņu līmenis šāda mēroga pasākumam šķita salīdzinoši zems. FOTO: Līga Salnite
Stabilu attīstību un lielu apmeklētāju rosību piedzīvojis Līgatnes Papīrfabrikas festivāls, kas notika jau piekto gadu. Apmeklētāji bez steigas varēja izstaigāt ražošanas teritoriju un katrs savā tempā baudīt mākslinieku darbu brīvā dabā, mierīgu mūziku un pildīt kādu uzdevumu radošajās darbnīcās.
Festivālā tika risināta arī nopietna tēma — sarunas par papīra nākotni mūsu digitālajā ikdienas dzīvē. Filozofa un budisma pētnieka Kaspara Eihmaņa vadībā par “attiecībām” ar papīru izteicās gan Oforta ģildes dibinātāja, grafiķe Nele Zirnīte, gan mūspusē zināmā grafiķe, lampu dizainere un arīdzan Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas pedagoģe Ērika Māldere, pastāstot, cik ļoti liela nozīme viņas darba vidē ir katram papīra gabaliņam, kā tie tiek izmantoti lampu abažūru izstrādē un kādas kvalitātes papīrs nepieciešams viņas veidotajām mākslinieku oriģinālgrāmatām. Par vispārējām pasaules un Eiropas tirgus tendencēm papīra ražošanā un pieprasījumā pastāstīja Līgatnes papīrfabrikas īpašnieks Edgars Ricevs, uzsverot pārliecību — lai arī ikdienas dzīves uzdevumos papīra loma pamazām izzūd, cilvēkiem kļūstot aizvien sasaistītākiem ar dažnedažādām ierīcēm, tomēr specifiskas kvalitātes papīra — dažādu sastāvu akvareļpapīra māksliniekiem, papīra bez novecojuma pazīmēm dažādu muzeju vajadzībām un arīdzan iespieddarbiem, grāmatām — pieprasījums nostiprinās pat ar tendenci pieaugt. E. Ricevs secināja — mēs, eiropieši, patlaban varam koncentrēties tieši uz šiem īpašās kvalitātes papīriem, to ražošana mums gan labi padodas, gan tiem ir noiets. Ierastā piezīmju papīra un birojos izmantojamā papīra tirgus ir piesātināts, to daudz lētāk nekā Eiropā ražo Ķīna, Ēģipte un citas valstis, turklāt kopumā pasaulē šāda produkta noiets samazinās.
Pārējā laikā festivāla galvenā skatuve bija atdota mūzikas izpildītājiem, tikai stīgu trio “NMK” ar “muzikālajām brokastīm” uzstājās pie upes. Dienas gaitā bija gan skaņdarbu asorti jaunās dziedātājas Keitas Stupeles izpildījumā, gan meditatīvi un vienlaikus tautiski “Rāmi Riti Duo” dziedājumi. Sekoja gan Arta Oruba bungu performance, gan Kārļa Klauberga instrumentālais ģitārmūzikas koncerts.
Viscaur teritorijā strādāja mākslinieki, gleznoja dabas un industriālā mantojuma kopainu. Gandrīz visi, ko avīze pamanīja, darbojās akvareļu tehnikā.
Kā ik gadu, arī šoreiz festivāla norises laikā varēja pieteikties ekskursijām papīra ražošanas telpās un šoreiz apskatīt arī ikdienā nepieejamo fabrikas administrācijas ēku. Apmeklētas bija mājražotāju un amatnieku tirgošanās vietas un dažādas radošās darbnīcas. Daudzi izvēlējās zīmēt mandalas, ne viens vien bērns apguva vilnas plucināšanu. Darbnīcās varēja uzzināt par senajām zīmēm un rakstiem, izprast, kas ir origami un vēl daudzas citas nodarbes.
Pat ēdienu un dzērienu piedāvājums festivālā bija visai plašs un oriģināls — kādam no bērnības atmiņā palikušas mucas, no kurām lēja kvasu, līdz pat plašam bezalkoholisko kokteiļu piedāvājumam. Tāpat no ātrajām uzkodām līdz kaimiņos esošā restorāna “Pavāru māja” gatavotajām gardēžu cienīgām maltītēm.
Par Papīrfabrikas festivāla popularitāti varēja pārliecināties, jau iebraucot Līgatnē. Aizņemtas bija ne tikai stacionārās un pagaidu autostāvvietas, bet jau ceļš, iebraucot pilsētā.
Komentāri