2026. gada Eiropas čempionāts viegl­atlētikā, kurā pulcēsies kontinenta spēcīgākie vieglatlēti, notiks no 10. līdz 16. augustam Liel­britānijas pilsētā Birmingemā. Latviju Eiropas čempionātā pārstāvēs septiņi vieglatlēti: Anete Sietiņa — šķēpa mešana, ⁠Valters Kreišs — kārts­lēkšana, Raivo Saulgriezis — maratona soļošana, Patriks Gailums — šķēpa mešana, ⁠Oskars Gra­va — 200 m skrējiens, ⁠Modra Liepiņa — pusmaratona soļošana, Krišjānis Suntažs — šķēpa mešana. Latvijas delegācijā iekļauti gan pieredzējuši starptautisku sacensību dalībnieki, gan sportisti, kuri pēdējo sezonu laikā apliecinājuši savu izaugsmi un izpildījuši kvalifikācijas prasības dalībai Eiropas čempionātā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šķēpa mešanas sacensībām, kurās Latviju pārstāvēs trīs sportisti — Anete Sietiņa, Patriks Gailums un Krišjānis Suntažs.

Tie­ši starptautiskās sacensības ir brīdis, kad vieglatlētikai uzmanību vairāk pievērš arī skatītāji Latvijā. Tomēr pašiem vieglatlētiem pirms iznākšanas starptautiskajā arēnā ir ilgstošs un nebūt ne viegls treniņu process. Savukārt treniņiem ir ārkārtīgi svarīga piemērota sporta infrastruktūra. Iespējams, tieši Cēsu novadā plānotie sporta infrastruktūras uzlabošanas darbi kādreiz nākotnē ļaus mūsu novada sportistu vārdiem izskanēt plašākā mērogā. Sporta infrastruktūra ietver visas slēgtās un atklātās būves, laukumus un kompleksus, ko iedzīvotāji un profesionāli sportisti izmanto fiziskajām aktivitātēm un sacensībām. Latvijā tās attīstību nosaka valsts un pašvaldību investīcijas, kur pēdējos gados īpašs uzsvars tiek likts uz reģionālo centru pieejamību un modernu, daudzfunkcionālu kompleksu izveidi.

Taps izremontēta ēka vieglatlētikas treniņiem un futbola halle Priekuļos

“Ja runājam par domes pieņemtajiem lēmumiem par plānotajiem lielajiem sporta objektiem, tad ir izdevies iegādāties no privātpersonas ēku Cēsīs, Lapsu ielā 17, kur iepriekšējos gados netika izrādīta nekāda interese to mums pārdot.

Bija ļoti sarežģīts process, taču ir izdevies to nopirkt par tirgus novērtējumu,” “Druvai” atzīst Cēsu novada Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs Viesturs Dumpis, piebilstot, ka ir uzsākts process, lai pēc iespējas drīzāk Cēsu novadā būtu pieejamas modernas telpas vieglatlētikas treniņiem.

Viņš arī ir gandarīts, ka izdevies vienoties ar kaimiņu teritorijas īpašnieku, kurš akceptējis, ka tiks izbūvēti 60 metru skrejceliņi, kur varētu būt arī augst­lēkšanas un lodes grūšanas sektori. “Tas viss būs veidots viegl­atlētikai, taču vajadzības gadījumā, kad to neizmantos vieglatlēti, tur varēs arī spēlēt basketbolu un volejbolu, tikai nāksies to darīt uz vieglatlētikai paredzētā seguma,” paskaidro V. Dumpis. Pārvaldes vadītājs arī bilst, ka pie esošās demogrāfiskās situācijas būvēt vieglatlētikas manēžu Cēsīs nebūtu jēgpilni, vēl jo vairāk tāpēc, ka tepat netālajā Valmierā ir Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēža. Uz to nepieciešamības gadījumā brauc arī Cēsu vieglatlēti.

“Pašlaik notiek Lapsu ielas ēkas pārbūves projektēšana, lai varētu pieteikties uz Eiropas Savienības (ES) finansējumu energoefektivitātei, jo pašvaldībai, protams, jāmeklē arī ārējie finansējuma avoti,” procesa gaitu raksturo Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs, piebilstot, ka sporta būvēm ES fondu līdzekļus nepiešķir, toties tos var dabūt siltināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, ko arī plānots īstenot.

Viesturs Dumpis atzīst, ka patiešām Cēsu novadā līdz šim visnepateicīgākie apstākļi bijuši tieši vieglatlētikā. Viņš uzskaita: “Mums ir futbola laukums, kur trenēties, ir basketbola un volejbola laukumi, bet vieglatlētikas infrastruktūras tiešām nav.”

Sporta speciālists uzsver, ka Lapsu ielas zāle būs piemērota tieši treniņu procesam, akcentējot, ka Latvijas laikapstākļos jau rudenī vieglatlētikā treniņi jāuzsāk telpās. “Darbs pie projektēšanas notiek nevis balstoties uz to, kas man un projektētājiem patiktu, bet gan ciešā sadarbībā ar vieglatlētikas treneriem, salāgojot vajadzības,” teic V. Dumpis.
Nākamā lielā lieta saistībā ar sporta infrastruktūru, pie kā tiek strādāts pašlaik, ir futbola halle Priekuļos.
“Šeit mums gāja ļoti ātri. Futbola federācija savā valdes sēdē nolēma, ka halli mums piešķir, bet pašlaik ir iestrēgusi līguma slēgšana. Slēdzam trīspusēju līgumu — ražotājs, Futbola federācija un pašvaldība, bet federācijai vienā no iepriekšējām būvēm ar ražotāju ir radušās kādas problēmas, tāpēc arī mūsu līguma slēgšanas process ir apstājies. Gaidām, kad federācija atrisinās sarežģījumus ar ražotāju un tad varēs noslēgt līgumu. Esmu jau vairākas reizes arī atgādinājis, ka mums šī halle ir nepieciešama, bet pastāvu arī uz to, ka mums ir jābūt partneru garantijai par sadarbību. Ja pašvaldība izbūvē halles pamatu un inženierkomunikācijas, kas ir liela summa, ir jābūt garantijai, ka šo futbola “pūsli” arī piegādā,” situāciju Priekuļu futbola halles jautājumā raksturo V. Dumpis. “Patlaban bumba ir futbola federācijas pusē,” ar sportisku atsauci paskaidro pārvaldes vadītājs, papildinot, ka tālākā virzība notiks, kad būs parakstīts līgums.
Pieminot plānu Priekuļos būvēt jauno futbola halli, V. Dumpis arī izklāsta savu skatījumu: “Priekuļu pamatskola, manuprāt, ir jāveido par sporta novirziena skolu, jo galu galā ģimenēm ir svarīga ne tikai bērnu izglītība, bet arī veselība. Priekuļi ir ļoti pateicīga vieta sporta novirziena skolai. Tur ir jauns stadions, kā arī vienīgais peldbaseins Cēsu novadā, Priekuļos ir biatlona trase. Pagastā ir arī nodrošināmas nakšņošanas iespējas, ja nepieciešams. Manuprāt, neiztur kritiku arguments, ka tas ir tālu no Cēsīm. Tie noapaļojot ir seši kilometri. Uz Priekuļiem no pilsētas ved perfekts veloceliņš un kursē arī CATA autobusi.”

Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes vadītājs izstāsta, ka sporta infrastruktūras uzlabošanai netiek strādāts tikai pie dažu lielo projektu īstenošanas, līdztekus tiek attīstīti finansiāli ne tik apjomīgi objekti visā novada teritorijā, piemēram īstenota 3 x 3 basketbola laukuma izveide Raiskumā. “Mēs noteikti skatāmies plašāk uz visu novadu, ne tikai Cēsu pilsētu.”

V. Dumpis uzsver, ka, viņaprāt, sporta infrastruktūra, cik nu tas ir iespējams, vienmēr ir jāveido esošajā vietā pie skolām. Tieši tāpēc viņš uzteic Raiskuma gadījumu, kur sakrita vairāki faktori, lai ieceri izdotos veikli īstenot. Basketbola federācija dāvina laukumam nepieciešamo segumu un basketbola grozus, kas ir vairāk nekā 30 000 eiro vērtībā, savukārt pašvaldībai jānodrošina laukuma pamatu izbūve atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem. Sadarbojoties ar kopienas iedzīvotājiem, šo mērķi ir izdevies īstenot. Blakus ir atjaunots arī volejbola laukums. Pārvaldes vadītājs akcentē Raiskuma plusus ar pagastā pieejamo visa veida infrastruktūru, ja gribēsies, piemēram, rīkot plašāku pasākumu.
Viesturs Dumpis arī atgādina, ka viņa pārraudzītās pārvaldes ziņā ir ne tikai sports, bet arī veselības veicināšana. Tas nozīmē, ka infrastruktūras uzlabošana novadā maksimāli tiek veidota tā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas nokļūšanai uz sporta objektiem. Viņš piesauc veloceliņus uz Līviem un Priekuļiem un topošo uz Jāņamuižu.
V. Dumpis secina: “Mūsu uzdevums ir jēgpilni izmantot novadā jau esošo infrastruktūru, pamazām to uzlabojot.”

Pieaugs motivācija nodarboties ar vieglatlētiku

“Kad būs uzlaboti treniņu apstākļi, pieaugs motivācija nodarboties ar vieglatlētiku,” uzskata Cēsu pilsētas Sporta skolas vieglatlētikas treneris Māris Urtāns.

Interese par trenēšanos viegl­atlētikā Cēsu novadā ir arī tagad, atzīst M. Urtāns, bet piemēroti apstākļi to noteikti veicinās. Viņš paskaidro, ka ir grūti veidot augstvērtīgu treniņu procesu tādos apstākļos, kā tas bijis līdz šim Lapsu ielas nolietotajās telpās, kas nav remontētas. Treneris ar cerībām raugās uz mērķi izveidot tur modernu un mūsdienām atbilstošu treniņu bāzi vieglatlētiem, kas ļaus īstenot adekvātu treniņu programmu. Līdz šim rudens un ziemas periodā sportisti varēja nodarboties tikai ar vispārējās fiziskās sagatavotības uzturēšanu, ko var īstenot jebkurā sporta zālē, bet tieši vieglatlētikai paredzētas treniņu zāles pieejamība būtiski uzlabos iespējas kvalitatīvi sagatavot sportistus.

Modernas vieglatlētikas treniņu zāles ir aprīkotas ar profesionāliem skrejceļiem, tāllēkšanas, kārtslēkšanas un mešanas sektoriem, kā arī specializētām trenažieru zonām. Treneris pauž cerību, ka turpmākā ieceres īstenošana ritēs raiti un veidosies laba sadarbība gan projektēšanas, gan būvniecības procesā, lai pēc iespējas drīzāk sportisti varētu trenēties jaunajos apstākļos.