Viena pēc otras tiek slēgtas lauku skolas. Ēkas paliek tukšas, neapsaimniekotas, dažviet jau izdemolētas. Pašvaldības aizgūtnēm meklē investorus, kuri būtu ar mieru pašvaldībai piederošās ēkas atpirkt vai nomāt.
Sarakstā vairākus gadus bija arī Veselavas pamatskola, tomēr maijā privātpersonas Ilze Sončika un Lelde Buliņa skolas ēkā saskatīja iespēju izveidot veco ļaužu pansionātu. Abas veica rūpīgu izpēti un savu ideju prezentēja Priekuļu novada domē. Abas puses vienojās un noslēdza līgumu par ēkas nomāšanu, nevis tās pirkšanu.
“Ja skolas ēkā izveidotu pansionātu, tā būtu liela laime, bet jaunajiem saimniekiem jārēķinās ar lieliem ieguldījumiem, jo telpu stāvoklis ar katru gadu paliek arvien sliktāks. Ārēji šķiet, ka būtu nepieciešams tikai kosmētiskais remonts, taču apkures sistēma gadiem nav izmantota, kas zina, kādā stāvoklī ir caurules. Skolā ir koka dēļu grīdas, arī tās dažās telpās satrupējušas, pat iebrukušas, par plaisām sienās nemaz nerunājot,” saka Irēna Vīlipa, kura gadu desmitus dzīvo mājā blakus skolai.
Kundzei piebalso kaimiņš, sacīdams, ka vieta skaista, skolas ietilpība ir liela un, ja šeit ierīkotu veco ļaužu pansionātu, atdzīvotos apkārtne, būtu izkoptas puķudobes un tuvējiem cilvēkiem atrastos darbs. “Taču vajadzēja rīkoties jau 2010. gadā, kad skola bija tikko likvidēta un tehniskais stāvoklis ļoti labs. Tagad pagājuši septiņi gadi, nepietiks tikai ar dažiem desmitiem tūkstošu, te vajadzīgi simti,” prāto Jānis Spulis.
Diemžēl sākotnējais entuziasms ir pazudis līdz ar krāsainajām rudens lapām, un, tāpat kā dabā iestājas vēsais periods, arī starp Priekuļu novada domi un līguma parakstītājiem iestājies atvēsināts periods. Pie visa vainojama kļūdaina komunikācija un milzīgs piestādītais rēķins par nomas maksu.
“Maijā parakstījām nomas līgumu ar Priekuļu novada domi. Tas stājas spēkā pēc pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas. Kā zinām, šogad bija pašvaldību vēlēšanas, un akts tika parakstīts nevis desmit dienu laikā pēc līguma noslēgšanas, bet gan septembrī. Līdz ar akta parakstīšanu mums piestādīja rēķinu. Rēķinā ir iekļauta parāda nomaksa kopš maija. Mūsu skatījumā šāds solis ir negodprātīgs un pilnīgi absurds. Turklāt mēs līgumu esam parakstījuši tikai par ēku nomu, nevis zemi, kas atrodas tām apkārt. Savukārt rēķinā iekļauts arī nodoklis par zemi,” saka L. Buliņa.
Sarunas laikā izkristalizējās, ka iniciatīva ir, bet līdzekļu idejas realizēšanai pagaidām nav, tieši tāpēc idejas autores teic, ka pašvaldības pretimnākšana būtu ļoti vēlama, tomēr tādu pašlaik nejūt, ja neskaita labos vēlējumus un apsveikumus par izturību un drosmi.
“Parasti šādos projektos iesaistās reliģiskās organizācijas, taču organizācijas atbalsta ar tehniskiem palīglīdzekļiem, apģērbu, apaviem, mazāk ar naudu, tāpēc aptuvenos 100 000 eiro, kas būtu nepieciešami, lai ēkas sakārtotu atbilstoši MK noteikumu prasībām, mēs vēl meklējam. Pašvaldības savās priekšvēlēšanu kampaņās sludina atbalstu uzņēmējdarbībai, taču realitātē mēs atbalstu nejūtam. Situācija ir skumja, jo, tikko cilvēks kaut ko vēlas darīt, tā nākamajā dienā kāds ir klāt un prasa naudu, turpat tūkstoti eiro,” skaidro L. Buliņa, piebilstot, ka ikmēneša nomas maksa ir 170 eiro.
Pašlaik gan L. Buliņa, gan I. Sončika ir dziļās pārdomās, ko darīt tālāk: “Visticamāk, iesim uz Priekuļu novada pašvaldību, atkal runāsim ar domes pārstāvjiem un cilvēcīgi mēģināsim rast risinājumus, novērst domstarpības un pārpratumus. Ja tas neizdosies, tad no idejas par pansionāta izveidi būs jāatsakās. Pašvaldības gan vēlas, lai nāk investori un iegulda tukšajās skolās līdzekļus, bet ēkas pārdot negrasās, tikai iznomāt. Loģiski spriežot – kurš uzņēmējs grib ieguldīt milzu naudu cita īpašumā?”
Savukārt Priekuļu novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Aivars Tīdemanis apgalvo, ka runa par skolas kompleksa pirkšanu nav izskanējusi nevienā tikšanās reizē, tieši pretēji: “Idejas autore klāstīja, ka labprātāk ēku nomātu uz desmit gadiem, jo kas zina, kā dzīve iegrozīsies tālākā nākotnē.” Arī Priekuļu novada domes izpilddirektors Fjodors Puņeiko neatminas izteiktu vēlmi par ēkas iegādi, kaut pašvaldībai pret šādu darījumu nebūtu nekādu iebildumu, vien, kā likums to paredz, būtu jārīko publiska izsole.
“Informācija no nomnieka puses nav līdz galam korekta. Iespējams, nomnieks nav sapratis procesu vai līguma saistības, kuras parakstījis. Mēs atkārtoti caurskatījām līgumu un iepriekšminēto pieņemšanas – nodošanas aktu, kā arī izrakstīto rēķinu un nekur kļūdas nesaskatām. Aicinātu nomnieku kārtīgi iepazīties ar nomas līguma nosacījumiem, kuros minēts, ka pieņemšanas – nodošanas akts stājas spēkā līdz ar izrakstīšanas, nevis parakstīšanas brīdi, kas ir pavisam cits datums. Turklāt rēķins izrakstīts tikai par ēku nomu, zeme rēķinā nav minēta,” saka A. Tīdemanis.
Priekuļu pašvaldības pārstāvji ir pārliecināti, ka, kopīgi pārrunājot visas nianses, iespējams nonākt pie abpusēji pieņemama kopsaucēja un realizēt brīnišķīgu projektu.
Komentāri