Vingrošana ķermenim un prātam

Cēsu Invalīdu biedrības otrā stāva zālē katru piektdienu vingrošanas nodarbības senioriem vada sporta skolotāja Unda Eislere. Tajās iesaistās dažādu nevalstisko organizāciju dalībnieki. Vin­grošana notiek regulāri, bet pauze tiek ņemta vasarā, kad daudziem dalībniekiem vairāk laika jāvelta dārza darbiem.

Aina Orina ir pārliecināta, ka vingrošana katram vajadzīga, lai varētu kustēties un domāt skaidru galvu: “Vingrošana palīdz ķermeni uzturēt vingru. Arī tad, ja galva nestrādā, vajag tik aiziet uz vingrošanu, uzreiz prāts sāks darboties.”

Māra Apine kādu brīdi nevar doties uz kopējo vingrošanu, jo ir problēmas ar muguru, fizioterapeits izstrādājis vingrojumus, kas viņai jāpilda mājās. Taču parasti seniore labprāt apmeklē arī grupas nodarbības. “Visu mūžu esmu bijusi sportiste, nodarbojusies ar kamaniņām, man patīk būt kustībā, kur vien iespējams, eju vingrot. Arī tagad ļoti cītīgi vingroju mājās. Man patīk vingrošana telpās, savukārt draugs labprātāk vingro ārā, tad viņš apmeklē grupu vingrošanu, kas notiek stadionā svaigā gaisā visa gada garumā, arī ziemā. Vingrošana nav tikai veselībai, tā sniedz prieku, dod enerģiju. Man nav jāpiespiežas vingrot, labprāt to daru. Pie­mēram, tagad, kad jādarbojas individuāli, ceļos sešos un vingroju.”

Aina pastāsta, ka skolotāja dod vingrojumus, ko seniori var izpildīt, tie ir dažādi, domājot par visām muskuļu grupām: “Tāpat stiepjamies, turam līdzsvaru, savu reizi vingrojam ar bumbu. Zinām, ka izdarīsim pareizi, mājās nav tik lielas drošības, ka vingrojumu izpildīšu pareizi. Te, ja kaut kas nav precīzi, uzreiz palabo. Skolotāja ir teicama, katru vingrojumu precīzi parāda, palīdz, ja kāds uzreiz nepadodas, seko līdzi, lai visi darbotos pareizi, jo tas ir ļoti svarīgi, lai no vingrošanas būtu efekts un cilvēks nenodarītu sev pāri. Prieks redzēt, ka dāmas manos gados vingro, esam draudzīgas, ne tikai vingrojam, bet pirms un pēc nodarbības parunājamies. Katrai ir svarīgi laika apstākļi, šobrīd arī daba ir tik skaista, zied ievas, ābeles, man patīk arī pieneņu pļavas, sāk ziedēt ceriņi. Tāpat aprunājamies par dārza darbiem, ko kura iestādījusi, kas izaudzis.” Seniore vingro jau daudzus gadus, viņa novērtē arī to, ka skolotāji bieži nemainās. “Arī mēs pierodam pie skolotāja, zinām, ko sagaidīt, ir uzticēšanās,” secina Aina.

Seniores ir aktīvas dažādos veidos. Gan Aina, gan Māra dejo “Gaujmalietēs”, un Māra teic: “Man patīk būt aktīvai. Dejot un braukt ar mašīnu esmu gatava vienmēr.” Savukārt Aina vērtē, ka dejošana ir gluži vai vingrošana, tikai mūzikas ritmā: “Izdejot dejas soli ir tikpat, kā vingrot.” Aina reizēs, kad netiek uz vingrošanu, staigā garākus gabalus, vasarā ar meitu dodas uz Ninieri, kur nūjo, tad vingro un pēc tam nopeldas. Viņa zina daudzus seniorus, kuriem patīk gan peldēšana, gan nūjošana, ir izveidojušies savi maršruti pastaigām – gan pa Gaujas kalnu, gan uz Meža kapiem, gan līdz Priekuļu aplim.

Itāļu nūjotāji ieriķiešiem māca jaunus paņēmienus

Viesi no Itālijas kluba “Nordic Walking Etna” Ieriķos vadīja nodarbību vietējās “Paaudžu kopas” dalībniekiem.
Ieriķu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Šteine “Druvai” zina stāstīt, ka svētdien, 17. maijā, itāļu instruktoru un nūjotāju vadītās nodarbības vadmotīvs bijis “Iedvesma”. Tās pamatdoma – ir svarīga iedvesma uzdrīkstēties un darīt. “Protams, Ieriķu dāmas apguva daudzas jaunas un interesantas nūjošanas tehnikas,” atklāj Sarmīte.

Savukārt 20. maija vakarā Ieriķos notika Cēsu novada paš­valdības bezmaksas veselību veicinošās nodarbības vingrošanā un nūjošanā, kas paredzētas dažādām vecuma grupām un fiziskās sagatavotības līmeņiem.

Jāatgādina, ka nūjošana ir intensificēta staigāšana, izmantojot speciālas nūjas, lai radītu pilnvērtīgu ķermeņa treniņu. Nūjošanas tehnikas pamatā ir pareiza biomehāniska staigāšana, kombinējot roku un ķermeņa augšdaļas kustības, līdzīgi kā pie klasiskās distanču slēpošanas tehnikas. Tās ir dabiskas, ritmiskas un elegantas kustības, kas nodarbina 90 % muskulatūras, simetriski un pilnīgi trenē visu ķermeni.