Čornobiļas AES avāriju neaizmirst

Pirms 40 gadiem 1986. gada 26. aprīlī plkst. 1:23:47 Ukrainas Čornobiļas atomelektrostacijā uzsprāga ceturtais energobloks. Avārijas seku likvidēšanā tika mobilizēti aptuveni 6000 cilvēku no Latvijas. Darbs Čornobiļā atstāja smagas sekas uz veselību mūža garumā.

“Jāņos iesauca, un pēc 94 dienām bijām mājās,” pastāsta Uģis Bībers, bet Alfs Lapsiņš piebilst: “Kopā aizbraucām, kopā atgriezāmies. Nezinājām, kur mūs ved. Tikai tad, kad Pērnavā ieraudzīju automašīnas darbam ķīmiska saindējuma zonā, sapratu, kur būs jābrauc.” Lai arī 40 gadi pagājuši, vīri no Stalbes pagasta dienas Čornobiļā atcerēties negrib. “Toreiz visi bijām jauni. Tagad pats galvenais, ko cits citam novēlam, – lai turas veselība!” bilst A. Lapsiņš.

Pēteris Verdenfelds tika iesaukts vasarā un pēc pāris mēnešiem rudenī atgriezās. “Teica, ka sūta celt jaunu pilsētu. Kad lidmašīna nolaidās un redzējām cilvēkus spectērpos un maskās, sapratām, kur esam atvesti,” atmiņās kavējas raiskumietis un piebilst, ka ģimenei pagastā pateica, kur viņš aizsūtīts. “Ar Kamazu no upes vedu granti uz reaktoru,” nosaka P. Ver­den­felds.     

Cēsnieks Imants Priedītis pastāsta, ka neliela informācija par to, ka Čornobiļā ir bīstami, bijusi, bet pat nevarējis iedomāties, ka viņu turp nosūtīs. Viņš strādāja meliorācijā, kadru daļas darbiniece informēja, ka jādodas uz kara komisariātu, jo kaut kas nav kārtībā ar dokumentiem. “Tur uzreiz aizsūtīja uz ārsta komisiju, nākamajā dienā jābrauc prom. Čornobiļā biju no novembra vidus līdz janvāra vidum. Kamēr vēl laikapstākļi ļāva, strādājām parkos, ņēmām nost augsnes virskārtu, kad sākās ziema, tīrījām mājas, bērnudārzus, skolas. Viss tika izvākts, telpas    izmazgātas, pēc tam pārbaudīja, vai nav radiācijas. Domāja jau, ka iedzīvotāji varēs atgriezties,” atmiņās kavējas I. Priedītis. Viņš ir  Latvijas savienības “Černo­biļa” koordinators Cēsu novadā un zina stāstīt, ka toreiz no Cēsu rajona uz Čornobiļu likvidēt atom­elektrostacijas avārijas sekas tika nosūtīti ap 90 cilvēkiem, vēl dzīvi ir tikai 38.

Pieminot Čornobiļas atom­elektrostacijas avārijas gadadienu, novadnieki, kurus liktenis aizveda bīstamajā darbā Ukrai­nā, satikās pasākumā. Ne viens vien uzsvēra, ka pēdējie 40 dzīves gadi ir laiks pēc tam. Pēc Čornobiļas.

Kopā ar cēsniekiem bija Latvijas savienības “Černobiļa”      viceprezidents, apbalvojuma “Goda zīme” valdes priekšsēdētājs Māris Šops, viceprezidents Ilmārs Kalniņš.

M. Šops atgādināja, ka pēc japāņu pētnieku datiem radiācija no Čornobiļas tika aizpūsta pāri Urālu kalniem. “Tie, kuri tajā laikā glāba Ukrainu, Eiropu, glāba visu pasauli no neredzamā ienaidnieka – radiācijas. Visi, kuri piedalījās, ir pelnījuši, ka šo notikumu atceramies,” sacīja M. Šops.

Viņš vairākiem novadniekiem pasniedza Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīmi, krūšu nozīmi “Māte Latvija” un starptautisko Ukrainas medaļu. To saņēma Imants Priedītis, ģimenes ārsta palīdze Liepas pagastā Ilona Pudāne, biedrības “Labākai rītdienai” vadītāja Evija Ķelle, bijusī pašvaldības darbiniece, domes deputāte Evita Šīrante, pašvaldības darbiniece Irita Ozola un Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs.

Tikšanās dalībniekus priecēja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Nestei­dzī­gās atmiņu sarunās bija gan atkal redzēšanās prieks, gan pārdomas par to, cik vērta pirms 40 gadiem bija cilvēka dzīvība, un to, kas šodien notiek pasaulē.

Dati rāda, ka Latvijā dzīvo aptuveni 3900 cilvēku ar katastrofas atstātajām sekām. Vēl 1600 ir tādu, kuriem Čornobiļā bijis kāds no vecākiem. Cēsu novada pašvaldība novadā deklarētajiem Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem piešķir pabalstu 100 eiro gadā.