Iedzīvotāju brīvprātīgais devums valsts aizsardzībā ir brīvprātīga pieteikšanās dienestam Zemessardzē. Pamatapmācību iespējams apvienot ar ikdienas darbu, jo dienestā militārās iemaņas var apgūt un pilnveidot brīvajā laikā, galvenokārt brīvdienās.

Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotajiem spēkiem miera laikā jāuztur 6000 militāri sagatavotu rezerves karavīru. Lai palielinātu militāri sagatavotu rezerves karavīru skaitu un tādējādi paaugstinātu vispārējās kaujas spējas, iedzīvotāji var brīvprātīgi pieteikties dienestam bruņoto spēku rezervē, kļūstot par rezerves karavīriem, pirms tam sekmīgi apgūstot rezervistu militārās pamatapmācības kursu. Mācībām var pieteikties gan vīrieši, gan sievietes, kas ir vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuriem ir vēlme būt gataviem krīzes situācijām un ir atbildība par Latvijas drošību. Mācības ir intensīvs trīs nedēļu kurss klātienē un ietver gan lekcijas, gan praktiskas nodarbības neatkarīgi no laika apstākļiem. Mācību laikā tiek apgūtas militārās pamatiemaņas: šaušanas prasmes, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās, sakaru apmācība un medicīna. Apmācību laikā tiek nodrošināta dzīvesvieta, ēdināšana, formas tērps un ekipējums. Pēc kursa beigām dalībnieki dod zvērestu un kļūst par rezerves karavīriem.

“Vienīgais, ko nožēloju, ka nepieteicos jau agrāk.”

Cēsnieks Māris Puriņš, kurš devis zemessarga zvērestu un mācības izgājis pērn septembrī, tās pabeidzot tieši uz valsts dibināšanas gadadienu, teic, ka militārā joma vienmēr interesējusi, bet līdz šim nebija drosmes pamēģināt.

Par pieteikšanos mācībām Zemessardzē Māris saka: “Tā ir goda lieta, tāpēc vienu dienu ar brāli izlēmām, ka uz nākamo iesaukumu pieteiksimies, lai apgūtu iemaņas, kas padziļinātu zināšanas, kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Bijām domājuši mācības uzsākt abi reizē, tomēr iznāca tā, ka es pamatapmācību pabeidzu novembrī, bet brālis to uzsāka martā.”

Vaicāts, kas radīja bailes, Māris atzīst, ka tie bija priekšstati, ka viss notiek ļoti stingri, arī filmā redzēts, ka uz visiem kliedz un trenc līdz spēku izsīkumam. “Bet viss izrādījās pavisam citādi, patiešām pozitīvi. Un instruktori Cēsīs vispār ir lieliski – pretimnākoši un draudzīgi -, varu teikt tikai to labāko. Tiešām izbaudīju visu mācību laiku. Pats arī esmu aizrāvies ar pārgājieniem dabā, tāpēc visas aktivitātes dabā man ļoti patika. Būtībā apvienoju patīkamo ar lietderīgo,” atzīst M. Puriņš. Viņš norāda, ka visiem arī savstarpēji veidojās ļoti laba komunikācija, biedriskums. Viņi bija seši vīri un sešas sievietes.

Mācībās vispirms apgūst teoriju. Sākumā licies, ka tik daudz informācijas nevar uztvert tik īsā laikā, bet pēc divām nedēļām jau viss tekoši apgūts. Tāpat mācības motivējušas vēl papildus uzturēt fizisko formu, aiziet uz papildu treniņu. Māris vērtē, ka mācību laikā stāja kļuvusi staltāka, iegūts gandarījums un arī izpratne, kā rīkoties. “Mēs visi zinām, ka ir tāda 72 stundu soma, bet kurš no mums zina, kas ar to jādara, kā jārīkojas?” retoriski vaicā zemessargs. “Man tagad ir skaidrība un arī drošības sajūta. Kādreiz mēdz teikt, ja Latvijā kaut kas notiks, visi bēgs uz ārzemēm, bet tā nemaz nav. Mēs, latvieši, krīzes brīdī spējam saliedēties, un viss būs kārtībā.”

Māris atzīst, ka ne mazākā mērā nenožēlo, ka pieteicās: “Pilnīgi nav vērts šaubīties un baidīties. Vienīgais, ko nožēloju, ka nepieteicos jau agrāk. Zaudēt neko nav iespējams, tikai iegūt. Iesaku pamatapmācību iziet visiem, vīriešiem noteikti. Pēc tam paši redzēs, kā domāšana un uztvere mainās.” Zemessargs pēc pamatapmācības iziešanas turpina apmeklēt mācības, cik to ļauj ģimene un darbs. Viņš uzskata, jo biežāk tās apmeklēs, jo pašam no tā būs lielāks ieguvums: “Mācības vienmēr ir intensīvas un interesantas, atkārtojam gan zināmo, gan katru reizi apgūstam ko jaunu, arī jaunās tehnoloģijas.”

Aizsargāt ģimeni un valsti

Rezervisti militārās pamatiemaņas var apgūt divas reizes gadā, ja iepriekš nav bijusi militārā pieredze. No 7.līdz 28. februārim 98 rezervisti militārās pamatapmācības Alūksnē apguva ziemas kursā, kad ārā valdīja 10 -20 grādu sals. Tajās piedalījās arī SIA “Gatartas pakalpojumu aģentūras” direktors Aivars Damroze.

Skaidrojot motivāciju piedalīties mācībās, A. Damroze teic: “Tā iznācis, ka neesmu gājis militārajā dienestā, jo tajā laikā studēju. Bet vēlme izprast šo jomu vienmēr ir bijusi. Tā­pēc brīdī, kad nāca piedāvājums iziet trīs nedēļu apmācības, man bija skaidrs, ka vēlos šo pieredzi iegūt. Tā ir fantastiska iespēja, paldies Nacionā­lajiem bruņotajiem spēkiem!” A. Damroze atzīst, ka tā savā ziņā arī bija atpūta no ikdienas: “Pārgāju no sava burbuļa tā dēvētajā zaļajā burbulī un ieguvu pilnīgi jaunu pieredzi.” Viņš pastāsta, ka dēls tieši patlaban dienē armijā, arī meitai skolā ir civilās aizsardzības mācības, tā visiem ir iespējamas kopīgas sarunas.

Spilgti atmiņā palikusi gan 25 kg somas nešana, slēpšanās no droniem, nakšņošana mežā – 20 grādos, protams, arī ieroču izjaukšana un salikšana. “Ļoti daudz jaukas pieredzes, arī izpratne par disciplīnas nozīmi dzīvē. Man zināmie cilvēki mācībās bija piedalījušies vasarā, tāpēc man pilnīgi nezināma pieredze bija mācības ziemas laikā. Bet biju secinājis, ka ziemā ir vairāk brīva laika, kad to izdarīt. Biju pilnībā izsists no savas ikdienas komforta zonas, ne vienmēr bija viegli, bet apzinājos, uz kurieni esmu atnācis,” pastāsta Aivars.

Viņš novērtē arī patīkamo attieksmi pret topošajiem rezervistiem: “Mums, protams, izstāstīja, par ko mūs varētu sodīt, cik reižu būtu jāatspiežas uz rokām un ka viegli tiekam cauri, bet tiešām bija patīkama un cieņpilna attieksme gan no kaprāļa, gan visas vadības puses. Bija izzinoši, saudzīgi un laipni. Man vispār nav nekā, par ko būtu iemesls sūdzēties. Visu laiku pat pārliecinājās, vai nav radušās kādas veselības problēmas, lai gan kurš vīrietis pēc krosa skriešanas to gribētu atzīt.” Arī Aivars rekomendē jebkuram vīrietim līdz sešdesmit gadu vecumam pagūt izbaudīt rezervistu mācības. “Ja es to savos gados varēju, tad vīrieši 30 un 40 gados pavisam noteikti to var. Jāteic gan, ka mūsu nodaļā no desmit cilvēkiem divas bija sievietes, tāpēc tas nav tikai vīriešu pasākums,” viņš papildina.

A. Damroze ir devis zvērestu un saņēmis rezerves karavīra apliecību, tādējādi viņš ir apņēmies ik pēc četriem gadiem šādas apmācības atkārtot, ir iespēja stāties arī Zemessardzē. “Domāju, ikviens, kurš iziet šādas apmācības, to dara patriotisma vadīts. Tie ir cilvēki, kuri ir lojāli valstij, jo mācību noslēgumā dodam karavīra zvērestu, ka aizstāvēsim savu valsti, tā ir arī vēlme aizstāvēt savu ģimeni. Un man kā iestādes vadītājam ir būtiski saprast, kā organizēt darbu un rīkoties, ja pienāk X stunda,” uzsver rezervists. Viņam mācību laikā radās pārliecība, ka Latvijā ir cilvēki, kas zina, var un dara, un nebūt nav tā, ka mēs neko nespējam un esam atkarīgi no citu labvēlības.