Īstenojot deinstitucionalizācijas projektu, Cēsu novadā atbilstoša infrastruktūra tika attīstīta trīs novada apvienību pārvaldēs: Cēsīs, Priekuļos un Spārē – sešās ēkās, kurās darbojas dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī grupu dzīvokļi. Tāpat pieejami sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Cēsīs dienas centra, specializēto darbnīcu un rehabilitācijas pakalpojumus sniedz “Pērle”, grupu mājas pakalpojumu nodrošina biedrība “Cerību spārni”. Savukārt Spārē “Cerību spārni” sniedz dienas centra, grupu mājas, specializēto darbnīcu, kā arī rehabilitācijas mājas pakalpojumu. Priekuļos dienas centra pakalpojumus un specializētās darbnīcas nodrošina pašvaldība. Rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā iesaistās arī sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja”.

“Pērle” – solis uz neatkarīgāku dzīvi

Četrus gadus Cēsīs darbojas atbalsta centrs “Pērle”. Centra mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi, veicinot pašnoteikšanos, līdzdalību un mazinot šķēršļus, lai iekļautos sabiedrībā.

“Pērlē” darbojas dienas aprūpes centrs pieaugušajiem, to apmeklē 21 klients, dienas aprūpes centrs bērniem, kurā pakalpojumu saņem 20 bērni, kā arī specializētās darbnīcas, kurās darbojas 23 cilvēki. Ir dalībnieki, kuri nāk katru dienu, ir tādi, kuri reizi nedēļā vai atkarībā no veselības stāvokļa. Vadītāja Dita Trapenciere uzsver, ka arvien ir brīvas vietas un katrs pakalpojums pieejams.

Centrā tiek sniegti arī grupu un individuālie pakalpojumi, ko nodrošina fizioterapeits, ABA *(Applied Behavior Analysis) terapeits, audiologopēds, drāmas terapeits un masieris. Ar projektu palīdzību piesaistot papildu finansējumu, atbalsta centrs nodrošina arī psihologa pakalpojumu un speciālistu sociālo prasmju grupai, kurā bērniem un pieaugušajiem māca komunicēt, draudzēties, noteikt robežas.

Atbalsta centrs ir nostabilizējies

“Pērles” vadītāja Dita Trapen­ciere vērtē, ka šajos gados atbalsta centrs ir nostabilizējies: “Lai arī ir neliela darbinieku un arī klientu maiņa, tomēr kodols ir stingrs un stabils, un tā arī šobrīd jūtamies. Ir laba sadarbība ar novada Sociālo dienestu. Pērn Sociālais dienests pirmo reizi organizēja mūsu sniegto pakalpojumu saturisko pārbaudi, jo tādu veic visiem sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem. Saņēmām apstiprinājumu, ka dienests ir apmierināts ar mūsu veikumu. Tas dod drošību, ka tas, ko darām un kā strādājam, sakrīt ar dienesta redzējumu, ejam vienā virzienā.”

Spēj atgriezties darba tirgū

Specializētajās darbnīcās dalībnieki atjauno vai apgūst darba prasmes. “Pērles” vadītāja vērtē, ka viena no specializētajām darb­nīcu nodarbībām – dārza darbnīca – , ir terapija, kas māca gan rūpēties par kādu citu, gan pieņemt, ka ne viss izdodas, jo nekad nevar zināt, kura sēkla izaugs un kura nē, kā arī priecāties par rezultātu. Turklāt tā ir arī iespēja apkārtni padarīt vēl skaistāku, pašiem veidojot puķu dobes, stādot ogulājus, arī sakopjot tālāko teritoriju, kas vairs nav centra pārziņā, bet tāpat ir paš­valdības zeme, kuru ir potenciāls izmantot atbalsta centra dalībniekiem.

Pērn “Pērles” specializēto darbnīcu deviņi dalībnieki ir iesaistījušies darba tirgū. D. Tra­pen­ciere skaidro, ka darbinieki seko un vērtē, kādas ir klienta spējas un iespējas atgriezties darba tirgū, motivē un palīdz. “Protams, darba tirgus ir tik prasīgs, ka ne visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varēs tajā atgriezties. Bet tas ir atkarīgs ne tikai no cilvēka, bet arī darba devēja, vai viņš ir gatavs pieņemt kādas atkāpes, plānot savu darbu pielāgojoties,” saka “Pērles” vadītāja.

Specializēto darbnīcu klienti strādā gan algotus sabiedriskos darbus, gan gadījuma darbus zemnieku saimniecībās, gan algotu darbu, pildot sētnieka, apkopēja pienākumus. “Tā vienam mūsu dalībniekiem palīdzējām reģistrēties kā pašnodarbinātajam, jo nereti sētniekam ir jābūt pašnodarbinātajam. Sniedzam atbalstu dokumentu un pārskatu sakārtošanā,” pastāsta centra vadītāja. Ir cilvēki, kuri jau pastāvīgi strādā mazāku vai lielāku slodzi, un viņiem vairs nav nepieciešams nākt uz “Pērli”. Ir tādi strādājošie klienti, kas uz centru atnāk vidēji trīs četras stundas mēnesī, kad ir kāda personīgā krīze un nepieciešama palīdzība.

Dita Trapenciere vērtē, ka ir dalībnieki, kuri ir diezgan spējīgi, bet pašvērtējuma dēļ viņiem liekas, ka neko nevar: “Redzu, ka šos gadus apmeklējot atbalsta centru, cilvēku pašvērtējums aug, viņiem parādās vēlmes, mērķi. Piemēram, viena dalībniece pārgāja uz citu pakalpojumu saņemšanas vietu, jo viņai izveidojās draudzība, privātā dzīve. Viņa devās tur, kur ir viņas partneris un iespēja nākotnē arī strādāt. Sievietei ir domas un mērķi par patstāvīgu dzīvi. Ļoti liels prieks, jo atceros, ka viņa atnāca bailīga, vienmēr prasīja padomu kādam citam, bet tagad pati pieņem lēmumus par savu dzīvi.”

Kopējā darbošanās un arī fakts, ka citi dalībnieki meklē darbu, to atrod, strādā un dalās pieredzē, motivē arī citus meklēt darbu, pat ja sākumā cilvēkam bijusi doma, ka viņš gan nestrādās. Daļa atrod darbu, reģistrējoties bezdarbniekos, citi paši ir uzrunājuši potenciālos darba devējus. “Tā, ka pie mums nāktu uzņēmēji un paši piedāvātu darbu, gluži nav,” teic D. Trapen­ciere. “Mēs arī neesam ļoti aktīvi runājuši uzņēmumos. Bet, ja ir kādas sarunas ar uzņēmējiem, tad gan pastāstām par potenci­ālajiem darbiniekiem. Skaidro­jam arī, ar ko jārēķinās, šādu darbinieku pieņemot. Ja personai ir psihiskā saslimšana, tad jārēķinās ar ļoti lielām emocionālajām svārstībām vai neizpratni par pateikto. Tāpēc darba dēvējam ir jābūt ļoti pretimnākošam. Varu teikt, ka mums Cēsīs ir tādi uzņēmēji un liels prieks par to.”

Dita Trapenciere vērtē, ka “Pērle” var būt kā starpposms tiem, kuriem ir bijušas kādas psihiskās veselības krīzes, kuru dēļ ir piešķirta invaliditāte: “Šī ir vieta, kur cilvēks var nākt, saprast, kā jūtas, izejot sabiedrībā, kā tad, ja strādā divas vai piecas stundas, kā – ja strādā nedēļu, vai to spēj izturēt un kas ir kritiskie brīži. Mums ir arī piemēri, ka atnāk cilvēki, kuriem ir diagnosticēta depresija, izdegšana. Viņi nāk uz šejieni un pamazām atgriežas sabiedrībā, ar laiku darbā.”

Drošā piesaistes vieta

Uz dienas centru nāk cilvēki, kuriem ir nepieciešama lielāka aprūpe. Bet ir arī tādi, kuri strādā nepilnu darba laiku un tad brīvajās dienās nāk uz centru, jo to uztver kā drošu piesaistes vietu. “Piesaiste un piederība kopienai cilvēkiem ir ļoti būtiska. Ja cilvēks strādā par apkopēju vai sētnieku, viņa darbošanās ir diezgan vientuļa, nereti viņš darba vietā ir tad, kad citi ir devušies mājās, viņš īsti nav kopā ar kolektīvu. Tad, atnākot uz “Pērli”, dalībnieki var ar citiem parunāties, pastāstīt, kā veicās, kāda bijusi diena. Lielākoties šie cilvēki dzīvo vieni. Ja viņi dzīvo grupu mājā, tad tur viņiem ir iespēja parunāties ar citiem iemītniekiem. Vēl būtiska ir svētku svinēšana, to šeit darām kopīgi, tas ļauj piedzīvot svētkus. Braucam arī ekskursijās, kopīgi apmeklējam pasākumus,” pastāsta D. Trapenciere.

Bērnu vecāki var strādāt

Dienas centra pakalpojumu bērniem vecāki izmanto dažādās situācijās:  lai dotu iespēju socializēties vai arī, ja paši strādā, lai bērnam būtu vieta, kur uzturēties un kur attīstīties, kamēr vecāki ir darbā. Tāpat dienas centru iespējams izmantot tad, ja vecākiem nepieciešama atpūta vai rehabilitācija. Dita Trapenciere teic, ka bērnu skaits, kas apmeklē centru, palielinās. Vadītāja pastāsta arī par pēctecību: “Pērn viena no dalībniecēm kļuva pilngadīga un no bērnu centra pārgāja uz pieaugušo centru. Tāds notikums mums bija pirmo reizi. Šogad tādi būs jau trīs bērni. Svarīgi, ka viņiem nepārtrūkst iespēja saņemt pakalpojumu un pārmaiņas notiek plūstoši, jo vide jau ir pazīstama un saprotama.”

Piesaista papildu finansējumu

Atgādināsim, ka pirmajā laikā “Pērles” darbību finansēja Ei­ropas Savienības projektā piesaistīti līdzekļi. Kad šī deinstitucionalizācijas projekta finansējums beidzās, “Pērle” kopā ar Cēsu novada pašvaldības, tajā skaitā Sociālā dienesta pārstāvjiem vētīja, kas ir nepieciešamais pakalpojumu minimums, kas vajadzīgs, lai pakalpojums nebūtu tikai pieaugušā vai bērna pieskatīšana, bet būtu kvalitatīvs un vērsts uz dalībnieka attīstību. “Tāpēc mums ir speciālistu kopums, kuri strādā regulāri, bet viņu pakalpojumi būtu nepieciešami vēl lielākā apmērā, īpaši ja runājam par bērniem. Jo vairāk varam ieguldīt bērna attīstībā, jo lielāka iespēja, ka pieaugušā vecumā viņam nevajadzēs dienas centra pakalpojumus, jo viņš spēs darboties patstāvīgi. Tādēļ startējam dažādos projektos, lai piesaistītu papildu finansējumu pakalpojumu plašākai nodrošināšanai. Viens no tiem ir Eiropas Sociālā fonda projekts, kuram pateicoties varam nodrošināt papildu individuālās un grupu nodarbības. Tādējādi cenšamies stiprināt arī vecākus.”

Dita Trapenciere skaidro, ka viens ir finansējums nodarbībām, bet otrs ir speciālistu trūkums. Tā ABA terapeita nodarbības būtu nepieciešamas biežāk. Viņa iedrošina šo profesiju apgūt, jo, piemēram, ABA asistentam ir jāmācās tikai gads, un šie speciālisti ir ļoti vajadzīgi. ABA terapeiti un asistenti apgūst metodes, kas noder bērnu ar autiskā spektra un UDHS dažādu prasmju apgūšanai. Lielāka slodze varētu būt arī audiologopēdam, jo viņam ir iespēja strādāt piecas stundas nedēļā, bet vajadzība būtu lielāka.

Labiekārto vidi

Atbalsta centrs rūpējas par ēkas un arī apkārtnes labiekārtošanu. Viena no problēmām, ar ko centrs saskārās jau no pirmās dienas, bija nepiemērotas ieejas durvis cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Durvis nevērās automātiski. Pērn vasarā par pašvaldības līdzekļiem mehānisms, kas atver durvis, tika uzstādīts. “Viena mūsu dalībnieka vecāks ir ļoti aktīvs, viņam regulāri ir darīšanas pašvaldībā, un tad viņš atgādina arī par “Pērles” vajadzībām. Jāteic, jau agrāk pašvaldības budžetā bija ielikta nauda durvju mehānisma nomaiņai, tomēr tas neīstenojās,” teic D. Tra­penciere. “Tāpēc nepārtraukti jābūt aktīviem un jāatgādina par savu vajadzību. Otra vajadzība ir ieejas dekoratīvā jumta atveres aizklāšana ar caurspīdīgu materiālu. Ja uz jumta sakrājas sniegs, tas kādā brīdī pa šo atveri krīt lejā. Tas ir bīstami. Atveri pavisam noslēgt nevar, jo tā dod gaismu vienai telpai, kurā citādi būtu pārāk tumšs. Prieks, ka jumta remonts ir ieplānots šī gada pašvaldības budžetā.”

Tāpat atbalsta centrs domā par āra teritorijas labiekārtošanu. Tā kā finansējuma piesaistei lielākiem darbiem nepieciešams precīzs plānojums, “Pērle” organizējusi gan iedzīvotāju aptauju un diskusijas, gan šobrīd kāda studente bakalaura darbā, saskaņojot idejas ar “Pērli” un ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, gatavo ainavu arhitektūras plānojumu. Teritorijas labiekārtošanā iesaistījušies arī “Pērles” dalībnieku vecāki, Nacionālo bruņoto spēku jaunieši, Rotari klubs. Iecere paredz, ka āra teritorija būs pieejama ne tikai centra dalībniekiem, bet ikvienam iedzīvotājam. Dita Trapenciere uzsver, ka “Pērlei” ir ļoti svarīgi, ka dalībnieki dod savu artavu sabiedrībai gan ar skaistas vides veidošanu, gan iesaistīšanos talkās citviet pilsētā tieši tāpat, kā sabiedrība atbalsta centra klientus.

*terapija, kas palīdz noteikt saikni starp cilvēka uzvedību un apkārtējās vides ietekmi

FAKTI

Atbalsta centra “Pērle” ēkas būvniecība bija viens no Eiro­pas Savienības (ES) finansētā Vidzemes deinstitucionalizācijas projekta pasākumiem. Vairākās pašvaldībās tika attīstīta infrastruktūra sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides un attīstības nodrošināšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. 2021. gada 3. decembrī pašvaldība nodeva “Pērles” pakalpojumus ārpakalpojumā biedrībai “Rīgas biedrības “Rūpju bērns””.

Līdz 2023. gadam infrastruktūras izveide un pakalpojumu nodrošināšana tika kompensēta no ES fondu līdzekļiem. No 2023. gada nogales pašvaldībām bija jāparedz līdzekļi izveidoto pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai.