Klusums pirms vētras. Visi ceturtdienas vakarā Rāmuļu skolā sanākušie vecāki un skolas darbinieki cerēja saņemt no vietvaras apsolījumu atcelt viņu izglītības iestādei plānoto pārbaudes laika pagarinājumu.
Vaives pagasta iedzīvotāju padomes sēdē aktuālākais jautājums bija par Rāmuļu pamatskolas attīstību. Arī sēde bija rīkota skolā.
Cēsu novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti, kuri ceturtdien bija ieradušies uz tikšanos, atzina, ka iespaids par šīs mācību vietas atdzīvošanos esot nudien labs. Taču izskanēja arī piesardzīga atziņa – īsāks vai garāks pārbaudes laiks skolai tomēr vēl būtu nepieciešams.
Darba dienas vakarā nelielā skolas zālīte bija teju stāvgrūdām pilna. Dzirdēt kādu vārdu no novada vadības vēlējās ne tikai Rāmuļu skolas darbinieki, bet arī daudzi audzēkņu vecāki un pat tuvīnie kaimiņi, kuriem šī skola šķiet svarīga visas kopienas pastāvēšanā. Pēc tikai divus mēnešus pastāvošās Rāmuļu skolas atbalsta biedrības “Labās rokas” pārstāvju iedvesmojošās uzstāšanās un arī iestādes direktores Sanitas Bukavas jau īstenoto pārmaiņu atskata sanākušie aizvien uzstājīgāk vērsās pie vietvaras ar jautājumu – ja skolas darbība jaunās vadītājas rokās jau ir kļuvusi skaidrāka, darbinieku pietiek un apmācāmo skolēnu skaits palielinās, kādēļ vēl jānosaka jauns pārbaudes laiks?
Uz šiem vairākkārt uzdotajiem jautājumiem ar atšķirīgu argumentāciju atbildēja gan četri domes deputāti, gan pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska. Bija dažādi vērtējumi par iespējamā pārbaudes laika ilgumu, tomēr pēc visu sacītā varēja noprast, ka bez tāda iztikt, šķiet, neiespējami gan skolas ilgtspējīgāka snieguma pārbaudes ziņā, gan arī taisnīgākas pieejas nodrošināšanā visām patlaban izvērtēšanas procesā esošajām pagastu skolām.
Atgādināsim, ka 2024. gada pavasarī Rāmuļu pamatskolai tika doti divi gadi – līdz šī gada 31. maijam –, lai tā pierādītu spēju nodrošināt Ministru kabineta kritērijiem atbilstošu audzēkņu skaitu un turpinātu saņemt valsts finansējumu mācību procesam. Šajā laikā gan mācību iestādei ir mainījusies vadība, tāpēc jāpiekrīt, ka skola ceļā uz lielākām pārmaiņām ir tikai gadu. Pēdējos mēnešos samērā strauji ir palielinājies skolēnu skaits, tāpat plašs ir īstenoto mācību pasākumu un sarīkojumu spektrs, taču vēl aizvadīts ļoti mazs laiks, lai uzlabotu centralizēto eksāmenu rezultātus. “Jūs esat atraduši savu āderi, kas mani ļoti uzrunāja,” pozitīva par skolas vadītājas un arī vecāku ziņoto savos secinājumos ir pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja, vienlaikus atzīstot skolas specifiku ar tādu skolēnu uzņemšanu, kuriem citās izglītības iestādes nav izdevies veiksmīgs mācību process. Uz Rāmuļu pamatskolu atnāk bērni “ar ļoti smagām mugursomām”, kā arī viņu vecāki “katrs ar savu čemodāniņu”. Taču arī D. Dombrovska atzina, ka priekšā vēl visnotaļ sarežģīts ceļš, tajā skaitā arī no Izglītības pārvaldes puses – kā atbalstīt un palīdzēt skolai šajā darbā, lai bērns pēc pamatskolas izglītības iegūšanas spētu mācīties arī tālāk.
Audzēkņu vecākiem gan pārbaudes laiks, vai tas tiek pagarināts uz vienu vai trim gadiem, šķiet kā nevēlams zīmogs skolai, kas neļauj piesaistīt vēl citu ģimeņu interesi par viņu bērnu mācībām Rāmuļos.
Pozitīvs par redzēto bija arī domnieks Mārtiņš Šteins, kurš pats ir direktores vietnieks Jauno Līderu vidusskolā Līgatnē. “Šeit tiešām var redzēt, ka šī skola grib pastāvēt,” secina M. Šteins. Vienlaikus deputāts uzsvēra vēl darāmo un pastarpināti arī deva mājienu, ka, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un tās tendences visā Latvijā, agrāk vai vēlāk kādām skolām nāksies mazināt pakāpi vai pat tās likvidēt. Viņš pauda pārliecību, ka jebkāds pārbaudes termiņš tikai palīdzētu skolai kaut nedaudz nostiprināt jaunieviestos darbības mehānismus, lai vairotos gan audzēkņu skaits, gan arī uzlabotos gala eksāmenu rezultāti.
Milzīgu komplimentu (“Cepuri nost!”) paveiktajam skolā veltīja arī domnieks Māris Šķesteris, tomēr viņš pauda savu pārliecību, ka tāds darbs bijis iespējams tikai izvērtēšanas termiņa dēļ. Tādēļ arī viņš ir pārliecināts, ka snieguma stabilizēšanai vēl būtu nepieciešams viena, divu vai pat trīs gadu papildu pārbaudes laiks.
“Uzrāviens ir ļoti labs,” sanāksmes noslēgumā kodolīgi secināja arī novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, skolas vadībai vēlot turpināt tādā garā, kā ir iesākts. Tomēr viņš nekavējās atgādināt skaudro patiesību – lai kā visi necīnītos par audzēkņu skaitu savā skolā, bērnu vienkārši dzimst mazāk, turklāt sarukums ir visai straujš. Četru gadu posmā Cēsu novada teritorijā reģistrēto jaundzimušo skaits ir samazinājies par aptuveni simtu gadā. 2025. gadā reģistrēti vien 224 jaunie novadnieki. Tiesa, Latvijā ir novadi, kur šī situācija ir vēl pieckārt sliktāka, tomēr šis fakts neizbēgami ietekmē skolu pastāvēšanu.
Kā vēlējumu J. Rozenbergs ieteica Rāmuļu skolai koncentrēties uz jautājumu, kādēļ vairums Vaives pagasta bērnu tomēr nemācās pie viņiem. Kā piesaistīt šo kontingentu? Tāpat arī akcentēja, ka skolai ir jātiecas nodrošināt pamatskolas absolventa spējas turpināt mācības vai nu vidusskolā, vai tehnikumā, vai vēl kur citur. Tomēr kopumā jau šādā tempā paveikto J.Rozenbergs novērtēja: “Ja jūs turpināsit strādāt tādā līmenī, tad viss būs kārtībā!”
Komentāri