Ir skaidrība, ko grib izdarīt

“Mūsu padomes vecums ir tikai dienas,” saka Zaubes pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Dementjevs, taču pirmā jaunā veidojuma sēdei jau bija sagatavota ļoti konkrēta darba kārtība – par saimnieciskajiem darbiem, kas jāpaveic vides, apkārtnes sakārtošanai, un vietējā Kultūras nama darbību. Kāpēc izlemts runāt tieši par to?

“Pirms gada bija domes priekšsēdētāja tikšanās ar iedzīvotājiem. Tajā reizē iezīmējās divas pagastam svarīgas lietas – darbi vides uzturēšanai, labiekārtojumiem, kas jāveic pašvaldībai, otra – peripetijas ar Zaubes Kultūras namu. Un daļa nepadarītā, ko pašvaldībai pārmeta iedzīvotāji, tika izdarīts. Piemēram, dienas laikā novāca padomju gados celto, sašķiebušos tualetes būdiņu. To jau sen neizmantoja. Turpat centrā, veikalā “Skorpions”, ir mūsdienu prasībām atbilstoša, ikvienam, ne tikai pircējiem pieejama tualete. Novāca arī nolūzušo ozolu, kas pār ceļu baznīcas tuvumā bija gulējis kādu pusgadu. Pa šo ceļu gan maz brauc, tomēr varēja gadīties nelaime.

Tagad viens nolūzis koks guļ pie kādreizējās Krievkalnu skolas, tas jānovāc, un arī jāsakopj vecie augošie koki. Pašvaldības šī gada budžetam padomes varēja pieteikt darbus 15 tūkstošu eiro apjomā, pieteicām arborista pakalpojumus. Visu koku sakopšanai nauda nepietiks, bet ar kaut ko jāsāk. Taču vienmēr jau nevajag profesionāļus. Kādus sausos zarus var nozāģēt saimniecības sektora darbinieki. Un tādu nelielu sakopšanas darbiņu netrūkst, tikai jāpamana un jāizdara. Toreiz sapulcē daudzi bija neapmierināti arī ar kapu uzturēšanu. No Sila kapiem gan izveda sakrājušos atkritumus, bet cits palicis neizdarīts. Tāpēc padome lēma virzīt šo jautājumu risināšanu. Runājot par Kultūras nama darbu, jāteic, ka jāpievērš ļoti liela uzmanība vadītājas komunikācijai ar iedzīvotājiem. Jau vairākus gadus pagastā pret Kultūras namu, ne pret kultūru, izveidojusies tāda kā nihilistiska attieksme. Tas ir jāmaina. Jāatrod veids, kā sadarboties. Piemēram, nesen uzzināju, ka paši zaubieši noorganizējuši sev sarīkojumu deju nodarbības. Bet to taču vajadzētu darīt Kultūras namam. Saprotu, ka līdzekļi ir ierobežoti, bet cilvēki ir gatavi maksāt arī paši. Piemēram, jaunieši gribēja pasākumu, kurā uzaicinātu viņiem nozīmīgu personu, teica, maksās par biļeti kaut 25 eiro. Taču tas tā arī netika sadzirdēts.

Zaubi šovasar gaida divi vērienīgi pasākumi – pagasta vārdadienas simtgade un Zaubes savvaļas kulinārijas festivāls. Svarīgi, lai par to būtu diskusijas ar iedzīvotājiem, lai organizācija un norise notiktu saskaņoti.

Padome turpinās virzīt abas lietas – sakoptību un vietējās kultūras jomas sadarbību ar iedzīvotājiem. Un pasekosim, kā risinās divu nekustamo īpašumu sakārtošana. Tās ir ēkas, kas gadiem nebija apsaimniekotas – vecā pienotava un bijušais bērnudārzs.”

Soli pa solim kopā ar pašvaldību

Zaubes pagasta iedzīvotāju padome darbu iesākusi aktīvi.

Jau pirms pirmās sēdes izlemts darāmais un uz sarunu aicināta Zaubes Kultūras nama vadītāja Sandra Eglīte un pagasta saimniecības pārzine Valda Veisenkopfa. To, ka cilvēki vēlas detalizētāk zināt, kā risinās saimnieciskās lietas un kas plānots kultūras dzīvē, apliecināja arī lielais klausītāju skaits, Kultūras nama zālē bija aizņemtas gandrīz visas sēdvietas.

Par ceļiem, kas jāšķūrē, kapsētām un veco koku kopšanu

Aktualitāte – piesnigušo ceļu un celiņu tīrīšana. Pašvaldības pārziņā ir 87,5 km, teritorija dalīta četrās daļās, līgumi par ziemas ceļu tīrīšanu noslēgti uz trim gadiem, tā situāciju ieskicēja V. Veisenkopfa. Laukos vienmēr būtisks jautājums ir māju iebraucamo ceļu izšķūrēšana. Saimniecības pārzine atgādināja, ka par to atbild mājas īpašnieks. Iespējams slēgt līgumu un par pakalpojumu maksāt uzņēmējam, kas tīra pašvaldības ceļus. Tas attiecas arī uz daudzdzīvokļu mājām – gan uz ielām, gan ietvēm. Paš­valdība par saviem līdzekļiem privāto iebraucamo ceļu tīra vientuļajiem senioriem un vēl dažos gadījumos, kas norādīti vietvaras saistošajos noteikumos. Lai saņemtu šo pakalpojumu, jāiesniedz iesniegums So­ciālajā dienestā.

Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Dementjevs rosināja, ka vajadzīga publiski pieejama detalizētāka informācija par ziemas ceļu tīrīšanu. Tā varētu būt karte pašvaldības interneta vietnē, kur norādīts, kurš uzņēmējs uztur kuru pagasta teritoriju. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte, kura arī piedalījās padomes sēdē, vērtēja, ka tas ir noderīgs un izpildāms ieteikums.

Plašāka saruna izvērtās par Sila kapiem. Zaubēnieši, tiekoties ar vietvaras vadību, vairākkārt atgādinājuši, ka kapsētā nav labiekārtotas ūdens ņemšanas vietas. Iedzīvotāju padomes loceklis Ojārs Lazdāns pauda, ka kapsētas aka ir jāiztīra, tajā sakrituši ne tikai koku zari un lapas, pat noslīkuši nelieli dzīvnieciņi. Nepieciešams arī uzlikt vēl vienu grodu. Otra ūdens ņemšanas vieta Sila kapsētas atdusas vietu kopējiem ir “Lat­vijas valsts mežu” zemē izveidots dīķītis. A. Dementjevs uzsvēra, ka būtu laiks oficiāli sazināties ar uzņēmumu, vai iedzīvotājiem atļauts izmantot šo ūdens ņemšanas vietu, un tad lemt, kā rīkoties, iespējams, jāveido cita iespēja.

Kapu apsaimniekošanā iedzīvotājiem vēl divi jautājumi: kad tiks uzstādīti stendi, kur pieejama informācija par kapsētas kārtību, apbedīšanas pieteikšanu, un kāpēc netiek aktētas gadiem nekoptās kapavietas. V. Visenkopfai nostāja stingra – kapsētā apbedījumu vietu pietiek, teritorija tiek nopļauta, tāpēc aktēšanu neveiks. A. De­mentjevs gan pasmaidīja, ka aktēšana nav viņa, bet valsts normatīvo aktu prasība. Savukārt informācijas stendu ierīkošanu pie kapsētām saimniecības pārzine atzina par pārāk dārgu. Bet A. Dementjevs apņēmās rīkoties, lai tos tomēr ierīkotu.

Ne pirmo reizi Zaubē runāja arī par koku kopšanu. Lielie, vecie koki lūst, lūst zari, bet daudzi koki vienkārši izskatās neglīti. V. Visenkopfa skaidroja, ka vecās liepas savulaik nepareizi apzāģētas, sakropļotas, parkā vecie koki sašķiebušies, sagāzušies. Veco koku apsaimniekošanai vajadzīga attiecīgo dienestu atļauja, jo tajos dzīvo aizsargājamas kukaiņu sugas. Arnis Zvaigzne, iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja vietnieks, sacīja: “Protams, sakopjamo koku apjoms pagastā liels, to nevarēs izdarīt uzreiz. Bet jāizvērtē, kas darāms, kas sakopjams, kas jānozāģē un kur jāstāda kas jauns, un tad plānveidīgi jāstrādā.”

Simtgade Zaubes vārdam. Zaubēnieši grib iesaistīties

Sarunā par kultūras dzīvi Zaubē varēja spriest, ka iedzīvotāji vēlētos vairāk iesaistīties un līdzdarboties pasākumu ideju meklēšanā un īstenošanā. Zaube šogad svinēs savu simto vārdadienu (jāatgādina, ka līdz 1926. gadam pagastam bija mazāk izteiksmīgais Jaunpils nosaukums). Jubilejai jābūt ne tikai svinībām, bet reizei, kad parādīt, cik daudz pagastā ir, ko redzēt, cik bagātīga ir vēsture un šodiena, norādīja padomes pārstāvis Māris Rēvalds. “Ir Annas muiža, ir briežu dārzs, ir vecais ūdenssūkņa namiņš. Sava vieta būtu arī stāstam par nodedzināto muižas kungu ēku. Vajag radīt stāstus, izmantot un veidot leģendas,” rosināja M. Rēvalds. Viņš arī uzsvēra mūsdienās radīto piedāvājumu – izcilo veikalu “Skorpions”, kāds, domājams, Latvijas laukos ir vienīgais, ūdenssporta iespējas. Var­būt ir vērts izveidot ceļvedi, parādot, ko Zaube var darīt un ko apskatīt?

Sandra Eglīte pastāstīja, ka, gatavojoties Zaubes vārdadienas simtgadei, kas reizē būs Amatas apvienības svētki, jau ievadītas sarunas ar komponistu un producentu Raimondu Ti­gulu, Latvijā pazīstamu, izcilu mūziķi, savukārt vakara ballei pēc zaubēniešu vēlmes ierunāta grupa “Zelta kniede”. Svētku veidošanā iesaistās arī zaubēnieši, piemēram, logotipu Zau­bes vārda simtgadei izstrādājis zaubēnietis Agris Verners. Plā­nota iniciatīva “Vēsture iznāk no mājām”, tajā iesaistīsies pagasta bibliotēkas vadītāja Ta­māra Miķelsone, vietējās vēstures entuziaste V. Veisenkopfa un pati S. Eglīte, kas sagatavos Zaubes vecā bērnudārza muzeja materiālus. Un netiks aizmirsta Zaubes upe, kuras vārdu pirms simts gadiem saņēma arī pagasts. Piedaloties Eiropas Sa­vienības projektā, īstenos iniciatīvu “Zaubes vārds”, kurā apzinās upi.
Zaubes svētku organizēšanai izveidota pašvaldības darba grupa, piedalās kultūras pārvaldes, Amatas apvienības pārvaldes un apvienības kultūras namu pārstāvji, skaidroja Kultūras nama vadītāja. Vietējās kopienas ie­sais­tei S. Eglīte izveidojusi “WhatsApp” grupu. S. Eglīte aicināja ikvienu izteikt priekšlikumus, idejas, kā bagātināt, dažādot svētkus, piedāvāt savu atbalstu rīkošanā.

Zaubēnietis Kaspars Bokta ieteica apsvērt aptaujas organizēšanu, lai iedzīvotāji izsakās, kādus vēlētos sava pagasta svētkus. Viņš vērtēja, ka saziņai “WhatsApp” grupā diez vai būs atdeve. Lielai daļai tālruņos ir visdažādākās grupas, un lielajā informācijas plūsmā būtiskais mēdz pazust. Zaubēniete Vita Krūmiņa pauda, ka Kultūras nama iecerētā programma ir vērtīga, taču jubilejas pasākumu kopumam vajadzīga kāda virstēma, kopēja virzība, ko ar šiem svētkiem Zaube grib pateikt. A. Zvaigzne uzsvēra, ka pagasta vārda simtgadei jāparāda Zau­bes vērtības un spēks gan novadā, gan plašā apkārtnē.

Pirms diskusijas par svētkiem S. Eglīte iedzīvotājus informēja par paveikto kultūras darbā pērn un šī gada plāniem, par kultūras jomai atvēlēto budžetu un tā izmantošanu.

Lai pagasts būtu novada vizītkarte

Sapulces ievadā Zaubes iedzīvotāju padomes locekļi pastāstīja par savu profesionālo pieredzi un redzējumu par iespējām pagasta attīstībā. A. Zvaigzne atgādināja, cik daudz pēdējos divos gadu desmitos izdarīts, kā uzlabota infrastruktūra, sakopts Zaubes ciems, taču norādīja, ka “mums jāapliecina tiem, kas brauc no Ogres puses, ka Zaube ir Cēsu novada sākums, un tas arī ikdienā jāparāda”. Arī M. Rēvalds uzsvēra, ka nav salīdzināma situācija pirms gadiem un tagad, novērtēja zaubēniešu spēju uzsākt un pilnveidot savu uzņēmējdarbību, atzina, ka redz pagasta attīstību un grib to veicināt. Padomes sekretāre Ineta Kalniņa atzina, ka Zaubē ir viss labai dzīvei vajadzīgais: skola, Kultūras nams, aptieka, veikals, ir iedzīvotāji, un ir prieks pielikt savu devumu. O. Lazdāns pastāstīja, ka ir dzimis zaubēnietis, darbojas Augšezera apsaimniekošanas biedrībā un saskata iespēju pagastā attīstīt šo jomu.  

Pagasta iedzīvotāju padomes sēdes pirmajā daļā piedalījās arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un viņa vietniece Inese Suija-Markova. Domes vadība īsumā informēja par iedzīvotāju padomju būtību, kompetenci un sadarbību ar paš­valdība. J. Rozenbergs piebilda, ka plānots iedzīvotāju padomēm piešķirt nelielu finansiālu atbalstu, pēc aprēķina – četri eiro par katru teritorijā deklarēto iedzīvotāju.