Tiesvedība saistībā ar ievērojamajiem VES liegumiem ir iespējama

Ņemot vērā Preiļu un Bauskas novada situāciju, kad valstiskā līmenī tiek apšaubītas šo teritoriju jauno plānojumu sadaļas, arī Cēsu novada pašvaldība morāli briest iespējamām nesaskaņām, liecina vietvaras Attīstības pārvaldes vadītājas Madaras Jenertes un arī novada domes priekšsēdētāja vietnieces Ineses Suijas-Markovas izteikumi, tiekoties ar Nītaures iedzīvotājiem. Tiesa, vēl šīs nedēļas sākumā Cēsu novada teritoriālā plānojuma sastādītāji nebija rēķinājuši, cik liels īpatsvars kopējā novada teritorijā ir platībām, kurās aizliegta VES būvniecība. Taču, pēc M.Jenertes pieļautā, tam nevajadzētu stipri atšķirties no Preiļu un Bauskas novados noteiktā.

Nītaures Kultūras namā pirmdienas vakarā bija sanācis ap pussimts Amatas apvienības pārvaldes iedzīvotāju, lai uzklausītu pašvaldības stāstījumu par jaunā teritoriālā plānojuma tapšanu un uzdotu jautājumus. Pēc sanāksmes radās iespaids, ka Amatas apvienības pagastos ir gana aktīvi iedzīvotāji, kuriem gandrīz visiem šķiet svarīgi panākt pilnīgu vēja elektro­staciju liegumu sava īpašuma apkaimē.
Kosas iedzīvotāja Anita Kosaka interesējās par meža un lauksaimniecības teritorijām, kur VES ir atļauti un kur ne. Skujenes pagastā dzīvojošā Signe Šlosberga pauda izbrīnu, ka visā plānojumā kā īpaši sargājamas ir atzīmētas tikai divas pilis, bet ne runas nav par Veselavas muižu vai vēl kādu citu. Šajā pašā pagastā dzīvojošais Guntars Sproģis savukārt rosināja apsvērt Elkas kalna apkaimi kā papildu ierobežojumu zonu, ko pašvaldības pārstāvji solījās arī pārbaudīt.

Iedzīvotāji arī aicināja kopīgi ar pārējām pašvaldībām rosināt kādas vienotas stingrākas ierobežojošas normas VES būvniecībai, ja reiz šo iespējamību no plāna pilnībā izņemt nevar. Šo ierosmi ar sapratni uzņēma arī I. Suija-Markova, taču vienlaikus vērsa uzmanību, ka Cēsu novads ir ieinteresēts akcentēt savas īpašās teritorijas – kanoniskās ainavas un vēstures objektus – kā aizsargājamas un pie vienotākiem noteikumiem valsts mērogā šis skatījums varētu zust.

Dzintars Bērzkalns interesējās par iespējamu VES obligātā attāluma noteikšanu no tūrisma mītnēm, kā arī mājdzīvnieku novietnēm. Tomēr šīs ierosmes tika uzņemtas ar zināmu skepsi, jo – kā dzīvnieku turēšana, tā arī tūristu uzņemšanas komercdarbība var jebkurā mirklī izbeigties un jau pēc gada, diviem vai desmit šai argumentācijai vairs nebūtu pamata.

Tikšanās laikā plaši arī tika diskutēts par regulējumu pašpatēriņa vēja turbīnām: cik augstas tās drīkst būt un vai tādas uzsliešanai saimniecības īpašniekam ir jāsaņem vēl kādas atļaujas. M. Jenerte atzina, ka Cēsu pilsētas vēsturiskajā centrā ir aizliegti šie enerģijas ieguves veidi pat pašpatēriņam, taču aizliegt šo visā novadā īsti pamata nav. Lai nu kā, domes priekšsēdētāja vietniece I. Suija-Markova ieteica tomēr rakstiski iesniegt priekšlikumu noteikt maksimālo augstumu arī pašpatēriņa vēja ģeneratoriem.

Vispirms jāiegūst iedzīvotāju uzticēšanās

“Sākam darboties, pamazām taustāmies,” “Druvai” atzina Dzērbenes pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Reinis Rotkalis un pastāstīja, ka vispirms bija svarīgi saprast, ko domā iedzīvotāji.

Pagasta centrā – bibliotēkā un pie ziņojumu dēļa – novietotas kastītes, kurās ikviens var iemest uzrakstītus priekšlikumus un jautājumus.  Tāpat ir iespēja noskenēt kvadrātkodu un savu vēsti iesniegt tiešsaistē. Ir izveidota  “Facebook” lapa kā rīks, lai ērtāk un vieglāk dzērbeniešiem nodotu kādu ziņu. Tāpat ir vairākas “WhastApp” grupas, kur ievietot aktuālo informāciju. Iedzīvotāju padomei izstrādāts savs logo.

“Lielākais, var teikt, izaicinājums, ir panākt, lai iedzīvotāji saprot, ka viņu idejas ir svarīgas, ka tās tiek sadzirdētas un nepazūd,” uzsvēra R. Rotkalis.

Padome saņēmusi vairāk nekā desmit dzērbeniešu ierosinājumus un jautājumus. “Apmē­ram puse ir no tiešsaistes anketām. Tā kā bija iespēja norādīt vecumu,  dzērbenieši, kuri jaunāki par 30 gadiem, vairāk izmantojuši tiešsaisti. Iespējams, viņi nesaņemtos uzrakstīt kaut ko uz lapiņas un to iemest kastītē,” pastāstīja padomes priekšsēdētājs.

Padome apkopoja iedzīvotāju ieteikumus un kārtējā sēdē uz tikšanos bija aicinājusi Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju Leldi Burdaju un Dzērbenes saimniecības vadītāju Jāni Vaguli. Uz sanāksmi bija atnākuši vien trīs dzērbenieši, bet to varēja vērot arī tiešsaistē.

L. Burdaja izskaidroja, kā veidojas pašvaldības budžets, kādas finansiālas iespējas ir apvienības pārvaldei un par pērn padarītajiem darbiem pagastā. Apvienības pārvaldes vadītāja p.i. uzsvēra, ka iedzīvotāju padome ir tā, kas var norādīt, kas darāms, jo, izrādās, pārvaldē par daudzām risināmām problēmām nemaz nezina. Un ne vienmēr vajag daudz naudas, lai kaut ko saremontētu, sakārtotu, izdarītu.

Dzērbenes problēma jau gadiem ir brūkošā ūdenssaimniecība. L. Burdaja paskaidroja, ka no1. jūlija to pārņems pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” un uzņēmums būs atbildīgs, kā risināt tās sakārtošanu. Kamēr nav sakārtotas ūdens un kanalizācijas sistēmas, nav prāta darbs remontēt ielu segumu.

“Bedrīšu lāpīšana ir ceļu ikdienas uzturēšana. Tas ir saimniecisks jautājums, un nav kas tāds, ko nevar izdarīt, ja vien pārvaldei ir informācija. Dzērbenes saimnieks apsekos ielas un ceļus, tad jautājumu risināsim,” uzsvēra L. Burdaja, atbildot uz dzērbeniešiem aktuālu problēmu. Viņa arī piebilda, ka    bieži vien pašvaldības darbinieki attaisnojas, ka nav naudas, kaut problēma nav sarežģīta, taču pārvaldē par to nav informācijas.   

Garāka saruna izvērtās par apgaismojumu pagasta centrā. “Izbraucām, apskatījāmies, stabi ir, elektrības pieslēguma nav, citos stabos nav spuldžu, vēl citur  redzams pieslēgums, bet stabu nav. Mums ir karte ar novērtējumu,” stāstīja R. Rotkalis. Pārvaldes vadītāja p.i. atzina, ka par šādu situāciju pārvaldē nav bijis informācijas. Ielas apsekojis pagasta saimnieks un arī novērtējis situāciju. “Pirms gadiem darīts, bet ne līdz galam. Saimnieki pagastā bieži mainījušies, viens sācis, nākamais nav turpinājis,” vērtēja L. Burdaja un uzsvēra, ka pils pagalmā ir jāapgaismo stāvlaukums, arī vides objekts, birzītē celiņš uz daudzdzīvokļu mājām.”   

Iedzīvotāji uzdeva dažādus jautājumus par siltuma nodrošināšanu Dzērbenē – kā veidojas tarifs, kāpēc citur lētāk. Dis­kusija raisījās arī par to, kas ir apkures kvalitāte.   

Dzērbeniešu lepnums ir Augstais kalns un estrāde. Grīda savu laiku nokalpojusi, un ne reizi vien ballēs kāds dēlis ielūzis. L. Burdaja pastāstīja, ka Dzērbenes estrāde varētu būt bruģēta, jo pārvaldei nodots vecais bruģis no Lapsu ielas Cēsīs. Bruģēšanu varētu veikt, ja, pārdodot kādu īpašumu, iegūtu naudu.

Tika arī pārspriests, ka vajadzētu kalnā izzāģēt kokus, lai redzami skati. Pārvaldes vadītāja p.i. skaidroja, ka to darīt nedrīkst, jo pilskalns ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis un katra koka nozāģēšana jāsa­skaņo ar Nacionālā mantojuma pārvaldi.

Sēdē L. Burdaja uzsvēra, ka pagasta biedrības, iedzīvotāju kopas varētu rakstīt projektus līdzdalības budžeta saņemšanai kādas idejas īstenošanai. Tāpat ir iespēja piesaistīt “Leader” programmas finansējumu. “Apvienības pārvaldē nav speciālista, kurš rakstītu projektus. Varu tikai palīdzēt ar padomu, ne uzrakstīt,” teica pārvaldes vadītāja p.i.

Vēl tika pārrunāti citi jautājumi, piemēram, par iespējām uzstādīt novērošanas kameras, par valsts ceļu stāvokli.

“Skaidrs, ka visu uzreiz neizdarīs, bet vairāku gadu laikā pamazām vien    pagastu var sakārtot,” teica R. Rotkalis.