Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Satiksmē uzmanīgam jābūt kā gājējam, tā vadītājam

Anna Kola
11:18
26.05.2022
19

Kā autovadītāja jau neskaitāmas reizes pārliecinos par kājāmgājēju pārgalvību.

Biežāk pie gājēju pārejām cilvēks nevis apstājas un brīdi velta, lai pagaidītu, kamēr braucošie auto patiesi ir apstājušies, lai ceļa šķērsotājus palaistu pāri brauktuvei, bet gan bez soļa ātruma samazināšanas braši metas pāri baltajām svītrām uz asfalta. Sa­protams, ka priekšroka ir gājējiem. Pēc noteikumiem pat vietās, kur gājēju pārejas nemaz nav. Tomēr izbrīnu rada tas, cik pārliecināti ir cilvēki par sava ķermeņa izturīgumu iespējamās sadursmes gadījumā. Nav dzirdēts, ka cilvēkam piedēvētu deviņas dzīvības kā kaķiem, tāpēc šķiet pagalam dīvaini, ka daļa sabiedrības nepadomā par sekām, kādas var atstāt, piemēram, autovadītāja nespēja laikus ietves malā saskatīt gājēju. Ik dienu pārliecinos par šī apgalvojuma patiesumu, jo četros no pieciem gadījumiem gājēji metas uz “zebras”, nemaz nesagaidījuši motorizētā transportlīdzekļa pilnīgu apstāšanos, lai droši varētu soļot pāri un tālāk. Atzīšos, reizēm pie sevis gribas nolamāties ne jau tāpēc, ka slinkums piebremzēt, bet tieši tāpēc, ka pārsteidz šī absolūtā vienaldzība pat pagriezt galvu, lai paskatītos, vai tiešām iešana pāri braucamajai daļai ir droša.

Šī ir tikai viena problēmas šķautne. Sliktā ziņa ir tā, ka šo mūsu, pieaugušo, rīcību vēro un atdarina bērni. Ja bērni pieņem, ka tas ir pareizais veids, kā šķērsot ielu, kļūst pavisam baisi. Nemaz nerunājot par tiem adrenalīna mīļiem, kas ielas braucamajai zonai metas pāri vietā, kur to šķērsot gājējiem vispār nav paredzēts. Pārskatot datus CSDD interneta vietnē pieejamajā statistikā, redzams, ka pāris pērnajos gados piekto daļu no visiem ceļu satiksmē reģistrētajiem negadījumiem veido tie, kuros iesaistīti gājēji. Pie tam Rīgā reģistrēto gājēju negadījumu īpatsvars sasniedz pusi no visiem galvaspilsētā notikušajiem negadījumiem kopā. Arī dati par mirušajiem ir visnotaļ satraucoši. Kamēr tiek apkopota statistika par pērno gadu, apskatei pieejami dati par 2020.gadu, kur redzams, ka kopumā visos Latvijā reģistrētajos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 31 % cietušo. Rīgā, pilsētās un apdzīvotās vietās bojā gājušo gājēju skaits sasniedz pat 48 %, uz valsts autoceļiem šis skaits ir uz pusi mazāks, bet tomēr – skaitļi ir satraucoši lieli.

Jāatzīst, protams, ka sava daļa vainas ir jāuzņemas arī autovadītājiem, pat ja tā bijusi tikai viņu neuzmanība. Kā vēsta publiski pieejamā informācija Satiksmes ministrijas mājaslapā, lai arī Latvijā katrs ceturtais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušais ir gājējs, bieži tomēr vainojama autovadītāju neuzmanība.

Apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” veiktais simulatorpētījums sadarbībā ar Latvijas Uni­versitātes pētniekiem pirms dažiem gadiem pierādīja, ka īsziņas lasīšana neatkarīgi no pozitīva vai nepatīkama satura, kā arī zvanīšana, turot telefonu rokās, rada būtiskas izmaiņas autovadītāju uzvedībā un ievērojami samazina uzmanību, kas būtu jāvelta, lai novērtētu situāciju uz ceļa. Atsevišķos gadījumos īsziņas apskate auto simulatora vadīšanas laikā radīja novirzes līdz pat vienam metram no savas joslas centra – praksē tas nozīmētu iebraukšanu pretējā joslā vai grāvī. Interesanti, ka par sevi un savām prasmēm ļoti pārliecinātie šoferi, kas bija aptuveni trešā daļa no eksperimenta dalībniekiem, brauciena laikā saņemtā zvana iespaidā neapzināti palielināja ātrumu, kā arī biežāk pieļāva kļūdas, kas liecina par neuzmanību.

“Latvijā vēl arvien novērojama izteikta autovadītāju vēlme noliegt faktu, ka bijuši neuzmanīgi pie stūres. Blakusnodarbes pat pieredzējušiem šoferiem var beigties ne tikai ar ieskrāpētu auto vai nolauztu spoguli, bet arī ar daudz nopietnākām sekām. Starptau­tiskie satiksmes drošības eksperti apliecina, ka 20%–30% no visām autoavārijām ir saistītas ar mobilā telefona lietošanu pie stūres. Savukārt pērnajā rudenī CSDD veiktā Latvijas autovadītāju aptauja rāda – 74% iedzīvotāju apzinās, ka sociālo mediju satura patēriņš pie stūres ir vislielākais risks neuzmanības dēļ iekļūt avārijā. Vienlaikus aptuveni piektā daļa autovadītāju Latvijā, kuri auto vadīšanu apvieno ar tālruņa lietošanu, ir tendēti šo faktu noliegt,” par faktiem, ko atklājuši pētījumi, stāsta Kristaps Liecinieks, apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs. Vēl nesen gājēju uzmanību piesaistīja arī dzelzceļa tēmai veltītais reklāmprojekts, aicinot nešķērsot dzelzceļa pārbrauktuves ar austiņām ausīs. Šī pati telefonu atkarības problēma attiecas arī uz gājējiem, ne tikai automašīnu vadītājiem, jo nereti nākas redzēt, ka kājāmgājēji, sevišķi jaunākā paaudze, soļo pa ietvi vai grasās slaidā solī šķērsot ielu, neatraudami skatienu no saviem mazajiem ekrāniem rokās. Par savu drošību viennozīmīgi pirmajiem ir jārūpējas pašiem, tad jāseko, lai no mūsu vai apkārtējo rīcības necieš mazākie, vecākie un citādi neaizsargātākie. Neviens cits mūsu vietā par mūsu drošību un labklājību nedomās! Būsim vērīgi, būsim piesardzīgi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

12:24
20.12.2025
16

“Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
25

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
28

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
35

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
37
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi