Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Par nākotnes prognozēm

Sallija Benfelde
09:58
26.01.2022
30

Šis gads nesola būt mierīgs, spriedze, ko rada gan kovida pandēmija, gan Krievijas centieni pārdalīt pasauli, panākt savas ietekmes palielināšanu un nostiprināšanu, visticamāk, nebeigsies.

Protams, ikdienas dzīve un aizvien smagākā rēķinu nasta novērš domas no tā, ko dēvējam par “lielo politiku”, tomēr tā skars katru no mums arī tad, ja robeža ar Krieviju vai Baltkrieviju nav tikai dažu kilometru attālumā. Turklāt energoresursu augošās cenas būtiski ir ietekmējusi Krie­vijas ārpolitika.

Kopš 2014. gada Krimas aneksijas un kara sākuma daļā Ukrainas Rietumu politiķi pamazām ir zaudējuši “rožainās brilles”, raugoties uz Krieviju un tās politiku. Tomēr Krievijas prezidenta un viņa domubiedru un līdzgaitnieku domāšanas veids joprojām civilizētajai pasaulei ir grūti izprotams. Manuprāt, tādēļ ir vērts ielūkoties divos rakstos – šī gada prognožu un vērtējumu apskatā: Dmitrija Savvina rakstā “Entropijas stabilizācija” interneta portālā “Harbin” un Andreja Piontkovska blogā “Apokalipse rīt”, kas atrodams Maskavas radiostacijas “Eho Moskvi” mājaslapā. Autori ir zināmi Krievijas politemigranti. Dmitrijs Savvins, vēsturnieks, publicists un rakst­nieks, bēgot no Krievijas specdienestu vajāšanām, 2015. gadā lūdza un ieguva politisko patvērumu Latvijā. Izglītojošo, informējošo un analītisko interneta portālu “Harbin”, kurā Savvins ir viens no autoriem, izveidoja konservatīvi un labēji noskaņoti Krievijas politemigranti. Savukārt politologs un publicists Piontkovskis, baidoties par savu dzīvību, no Krievijas bija spiests bēgt 2016. gadā un dzīvo Vašingtonā. Jāpiebilst arī, ka autoru priekšrocība, vērtējot Krieviju un Putinu, ir tā, ka viņi piedzimuši, dzīvojuši un izglītību ieguvuši valstī, kura nav nedz demokrātiska, nedz civilizēta. Tas ļauj Savvinam un Piontkovskim daudz labāk izprast “Putina dvēseli” un šī autoritārā vadoņa domāšanas veidu.

Dmitrijs Savvins Putina mērķus raksturo īsi un trāpīgi: “Būtībā Putins ir pieprasījis PSRS [bijušās – aut.] teritoriju atzīt par savu “dabisko” ietekmes zonu, kurā Maskavai ir zināmas ekskluzīvas tiesības. Ja tādas garantijas būtu saņemtas, tad tās kļūtu par vadmotīvu atjaunotajam Jaltas līgumam. Bijušās PSRS teritorija kļūtu par Austrumeiropas soci­ālisma nometnes līdzinieku, bet Krievijas Federācija – par PSRS mantinieci, kas šo teritoriju notur kopā un vajadzības gadījumā to dara, lietojot militāru spēku.”

Savvins arī uzsver, ka Putina pretenzijas nav tikai deklarācija, bet daudzējādā ziņā tā ir politiskā realitāte, ar kuru daudziem tomēr nāksies rēķināties. Autors arī atgādina, ka Krievijā faktiski notiek ideoloģijas restaļinizācija jeb atgriešanās pie Staļina laika vērtībām, un tas šodien Krievijā redzams pat aklajam. Savvins arī raksta, ka Putins saprot – pie varas viņš var noturēties tikai tad, ja viņš rīkojas varas aparāta interesēs, bet šis varas aparāts jau gandrīz pilnībā ir “aizlāpījis un sadziedējis” visas deviņdesmitajos pārmaiņu gados gūtās traumas – reālā opozīcija, neatkarīgie finanšu – ekonomiskie centri, pilsoniskās sabiedrības struktūras, pat to nelielās atliekas Krievijā ir sabradātas. Savvins Putina nostājā un praktiskajā rīcībā redz politiku, kas ir Ziemeļkorejas politikas kopija. Un varas aparātam ir vajadzīga pat ne autoritāra, bet diktatora vara. Rietumi ir spējīgi nostāvēt pret Putinu, bet pārsteigumu, arī nepatīkamu un negaidītu, šogad var būt daudz.

Andrejs Piontkovskis savā skatījumā uz Rietumu politiķiem ir kritiskāks. Arī viņš uzskata, ka Rietumi var nezaudēt un spēj stāvēt šajā cīņā ar Putinu, bet nav ļoti pārliecināts, ka visi to vēlēsies darīt, jo kaut kādi praktiskie labumi var dažu labu iekārdināt. Rakstot par Putinu, Piontkovskis ir dzēlīgs un uzsver, ka šis vadonis ir bīstams arī tāpēc, ka, “neraugoties uz viņa izlēcieniem, lielīšanos un izrādīšanos, “labā Hitlera” iedvesmotais krievu Pasaules krusta karš pret Rietumiem balstās uz dziļu mazvērtības kompleksu, uz apziņu, ka viņa režīms nespēj konkurēt ar Rietumiem nevienā kaut cik nopietnā jautājumā”.

Par Putina varas eliti Piont­kovskis izsakās vēl dzēlīgāk un nežēlīgāk, rakstot, ka šie cilvēki patoloģiski ienīst Rietumus, viņi jūtas kā pāriji, par spīti tam, ka viņiem pieder pilis, jahtas, harēmi, gāzes tīkli un kodolgalviņas, jo viņus nepieņem īstā buržuāzija. Viņu dvēseles alkst svētku, un šie cilvēki negrasās ne mirt, ne atmest dolāru multimiljardieru dzīves pieticīgo šarmu, ne iznīcināt Rietumu civilizāciju, kuras vilinošos materiālos augļus viņi un viņu pēcnācēji tik alkatīgi kampj.

Arī Piontkovskis domā, ka karš ar Ukrainu nebūtu tik vienkāršs, kā uzskata Putins un viņa varas elite. Rietumi var nepiekāpties, bet ir jārēķinās, ka Krievija var izraisīt “mazus, lokālus kariņus un provokācijas”.

Manuprāt, ir vērts ieklausīties Savvina un Piontkovska rakstītajā, jo viņi saprot un jūt Krievijas varas elites domāšanas veidu, labi zina tās vēstures peripetijas. Dau­dzi Latvijā, Eiropā un Amerikā bažījas par to, ka Putins ar saviem netiešajiem kodolkara draudiem var panākt Rietumu piekāpšanos un 21. gadsimta Jaltas līgumu. Kā zināms, Jaltas konferencē 1945. gada februārī sabiedroto valstu vadītāji Franklins Rūzvelts, Vinstons Čērčils un Josifs Staļins bija vienojušies, ka pēc kara Vācija tiks sadalīta četrās okupācijas zonās. Viens no strīdu objektiem bija Polijas jaunā rietumu robeža. Jaltā bija norunāts, ka tā ies pa Oderu un Neisi, taču sabiedrotie nebija pievērsuši uzmanību, ka pastāv divas Neises upes. Staļins panāca, ka robežu nosprauda pa Rietumu Neisi. Faktiski Jaltas vienošanās iezīmēja pēckara Eiropas sadalīšanu ietekmes zonās. Tiesa gan, ASV un Liel­britānija bija neapmierinātas, ka PSRS pārkāpa Jaltas vienošanos attiecībā uz Austrumeiropas valstīm, kurās atradās padomju karaspēks. Maskava centās nostiprināt komunistisko ietekmi Aus­trumeriopas valstīs un Aus­trum­vācijā, un tas izdevās.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka paš­laik pasaule ir atvērta, informācija izplatās ļoti ātri, to grūti noslēpt. Manuprāt, šobrīd nav iespējama vienošanās “zem galda”, jo pēc Krievijas publiskajām un skaļajām prasībām piekāpšanās no Eiropas un ASV puses nozīmētu parakstīt sev spriedumu un kļūt par globāliem zaudētājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

12:24
20.12.2025
19

“Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
28

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
28

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
37

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
38
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi