Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Par cilvēku negatīvo ietekmi uz klimatu jāpārliecina arī šaubīgie

Andra Gaņģe
06:44
05.05.2023
14

Zemkopības ministra Didža Šmita (Apvienotais saraksts) izteikumi, ka cilvēka darbība nevar ietekmēt klimatu, mediju telpā radīja viļņošanos. Ministrs nevalstiskās organizācijas “Zaļais barometrs”  rīkotajā diskusijā klimata zinātni nosauca par reliģiju. Diskutējot par klimata, dabas un vides politiku, Didzis Šmits atzina, ka “esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni – mēs? Tas tā, kā skudra uzskatītu, ka tā atbild par Baltijas jūras ekosistēmu mežā”.

Aicināts minēt konkrētus pētījumus, avotus, kas apstiprinātu šīs atziņas, ministrs varēja nosaukt tikai kādas vispārīgas lietas, piemēram, minot ozona caurumu virs Antarktīdas, par kuru, viņaprāt, zinātne pārmēru brīdinājusi un kas vairs nav aktualitāte, kā arī norādījis, ka zinātne nav nekļūdīga, jo savulaik smēķēšanu atzinusi par veselīgu.

“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” pārbaudījis zemkopības ministra izteikumus.

“Lai gan ministrs kā informācijas avotu min “veselo saprātu”, viņa teiktais ir pretrunā ar teju visu pasaules klimata pētnieku secināto,” raksta “Re:Chek” žurnālists Ronalds Siliņš. “Gan zinātniskās literatūras apkopojumi, gan vairāku tūkstošu pētnieku aptaujas liecina, ka cilvēku saim­nieciskā darbība ir straujo klimata pārmaiņu cēlonis. Piemēram, 2021. gadā pētnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un ar nejauši izvēlētas 3000 pētījumu izlases palīdzību secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina – mūsdienu klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas. Savukārt citā publikācijā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu.

Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome NASA, kā ar zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības. Straujās globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir siltumnīc­efekta gāzes, kuras rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, tā saukto F-gāzu izmantošanas rūpniecībā, intensīvas mēslošanas un lopkopības (galvenokārt no liellopu un aitu audzēšanas).”

“Re:Chek” uzsver, ka arī ministra minētie piemēri par smēķēšanu un ozona caurumu ir maldinoši. Proti, jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika pierādīta tabakas smēķēšanas saistība ar plaušu vēzi, bet ozona noārdīšanās apturēta, jo “valstis zinātniekos laikus ieklausījās un aizliedza vielas, kas ozona slāni noārda”.

Te nu rodas jautājums, kā persona, kas neatzīst cilvēka darbības ietekmi uz klimatu, spēj īstenot pasākumus, kas ir viņa tiešos amata pienākumos: dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējā pielāgoties tām, tai skaitā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un uzlabojot oglekļa sekvestrēšanu, kā arī attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku. Tā paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.- 2027.gadam vajadzību novērtējuma un intervences stratēģijas izklāstā. Un arī politiskais spēks Apvienotais saraksts, kuru pārstāv ministrs, parakstījis valdības deklarāciju, kurā norādīts, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir būtisks valdības mērķis.

Vērtēt, kā tas viss sader kopā, atstāsim politisko spēku un vidi un klimata pārzinošo institūciju, un nevalstisko organizāciju ziņā. “Druvas” stāsts ir par ko citu. Drīz pēc Šmita kunga diskutablajām atziņām par pēdējo gadu desmitu cilvēces nospiedumu uz klimatu “Druva” rubrikā “Manas domas’’ publicēja autores Līgas Eglītes pārdomas, kurā arī pausts līdzīgs viedoklis. Proti, mēs, cilvēki, esam pārāk augstprātīgi, iedomājoties, ka varam radikāli ietekmēt planētas Zemes un Visuma spēku virzību. Tā analizējama pavisam citās mērvienībās, no kurām, pieļaujams, visas joprojām pat nezinām.

Vai tas noliedz, ka “Druva” atbalsta zinātnes pierādītās cilvēka radītās negatīvās pārmaiņas klimatam un videi un ka pasaules sabiedrībai kopumā jādara viss iespējamais, lai tās vismaz apturētu, ja ne mazinātu? Noteikti nē. “Druva” gadiem piedalījusies sadarbības projektā “Novadi zaļo”, kā arī savā darba kārtībā regulāri informējusi par klimata un vides aizsardzības, dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, par konkrētiem darbiem un ieguvumiem. Iepazīstinājusi lasītāju ar vidi saudzējoša dzīves­veida pieredzi ģimenēs, ar iedzīvotāju kopu rosību.

Taču paliek jautājums, ko viedokļrakstā uzdod arī Līga Eglīte – kādēļ plašākā mērogā vēl arvien nav rasts kopējs risinājums un nenotiek pietiekami konsekventa rīcība. Runājot par mūsu valsti, vai elektromobiļi ar saviem videi nedraudzīgajiem akumulatoriem un vēja ģeneratori, kas Rietumu pasaulē pazīstami jau kādu pusgadsimtu, būs tas, kas samazinās klimata pārmaiņas? Kāpēc tik maz dzirdam par inovatīviem, mūsdienu zinātnei cienīgiem risinājumiem, bet cenšamies sasmelt izlieto ūdeni ar veciem spaiņiem un aizliegumiem?

Vēl būtu jāņem vērā, ka vajadzīga vēl plašāka un ikvienam saprotama klimta zinātnes un situācijas skaidrošana. Nepietiek ar Eiropas Savienības dokumentiem, valdības normatīvajiem aktiem un zinātnisko institūtu citēšanu. Jāatrod, kā runāt ar katru cilvēku, arī to, kurš šaubās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
44

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
26

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
31

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
8
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
9
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
6
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi