Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Par cilvēku negatīvo ietekmi uz klimatu jāpārliecina arī šaubīgie

Andra Gaņģe
06:44
05.05.2023
14

Zemkopības ministra Didža Šmita (Apvienotais saraksts) izteikumi, ka cilvēka darbība nevar ietekmēt klimatu, mediju telpā radīja viļņošanos. Ministrs nevalstiskās organizācijas “Zaļais barometrs”  rīkotajā diskusijā klimata zinātni nosauca par reliģiju. Diskutējot par klimata, dabas un vides politiku, Didzis Šmits atzina, ka “esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni – mēs? Tas tā, kā skudra uzskatītu, ka tā atbild par Baltijas jūras ekosistēmu mežā”.

Aicināts minēt konkrētus pētījumus, avotus, kas apstiprinātu šīs atziņas, ministrs varēja nosaukt tikai kādas vispārīgas lietas, piemēram, minot ozona caurumu virs Antarktīdas, par kuru, viņaprāt, zinātne pārmēru brīdinājusi un kas vairs nav aktualitāte, kā arī norādījis, ka zinātne nav nekļūdīga, jo savulaik smēķēšanu atzinusi par veselīgu.

“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” pārbaudījis zemkopības ministra izteikumus.

“Lai gan ministrs kā informācijas avotu min “veselo saprātu”, viņa teiktais ir pretrunā ar teju visu pasaules klimata pētnieku secināto,” raksta “Re:Chek” žurnālists Ronalds Siliņš. “Gan zinātniskās literatūras apkopojumi, gan vairāku tūkstošu pētnieku aptaujas liecina, ka cilvēku saim­nieciskā darbība ir straujo klimata pārmaiņu cēlonis. Piemēram, 2021. gadā pētnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un ar nejauši izvēlētas 3000 pētījumu izlases palīdzību secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina – mūsdienu klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas. Savukārt citā publikācijā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu.

Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome NASA, kā ar zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības. Straujās globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir siltumnīc­efekta gāzes, kuras rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, tā saukto F-gāzu izmantošanas rūpniecībā, intensīvas mēslošanas un lopkopības (galvenokārt no liellopu un aitu audzēšanas).”

“Re:Chek” uzsver, ka arī ministra minētie piemēri par smēķēšanu un ozona caurumu ir maldinoši. Proti, jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika pierādīta tabakas smēķēšanas saistība ar plaušu vēzi, bet ozona noārdīšanās apturēta, jo “valstis zinātniekos laikus ieklausījās un aizliedza vielas, kas ozona slāni noārda”.

Te nu rodas jautājums, kā persona, kas neatzīst cilvēka darbības ietekmi uz klimatu, spēj īstenot pasākumus, kas ir viņa tiešos amata pienākumos: dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējā pielāgoties tām, tai skaitā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un uzlabojot oglekļa sekvestrēšanu, kā arī attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku. Tā paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.- 2027.gadam vajadzību novērtējuma un intervences stratēģijas izklāstā. Un arī politiskais spēks Apvienotais saraksts, kuru pārstāv ministrs, parakstījis valdības deklarāciju, kurā norādīts, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir būtisks valdības mērķis.

Vērtēt, kā tas viss sader kopā, atstāsim politisko spēku un vidi un klimata pārzinošo institūciju, un nevalstisko organizāciju ziņā. “Druvas” stāsts ir par ko citu. Drīz pēc Šmita kunga diskutablajām atziņām par pēdējo gadu desmitu cilvēces nospiedumu uz klimatu “Druva” rubrikā “Manas domas’’ publicēja autores Līgas Eglītes pārdomas, kurā arī pausts līdzīgs viedoklis. Proti, mēs, cilvēki, esam pārāk augstprātīgi, iedomājoties, ka varam radikāli ietekmēt planētas Zemes un Visuma spēku virzību. Tā analizējama pavisam citās mērvienībās, no kurām, pieļaujams, visas joprojām pat nezinām.

Vai tas noliedz, ka “Druva” atbalsta zinātnes pierādītās cilvēka radītās negatīvās pārmaiņas klimatam un videi un ka pasaules sabiedrībai kopumā jādara viss iespējamais, lai tās vismaz apturētu, ja ne mazinātu? Noteikti nē. “Druva” gadiem piedalījusies sadarbības projektā “Novadi zaļo”, kā arī savā darba kārtībā regulāri informējusi par klimata un vides aizsardzības, dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, par konkrētiem darbiem un ieguvumiem. Iepazīstinājusi lasītāju ar vidi saudzējoša dzīves­veida pieredzi ģimenēs, ar iedzīvotāju kopu rosību.

Taču paliek jautājums, ko viedokļrakstā uzdod arī Līga Eglīte – kādēļ plašākā mērogā vēl arvien nav rasts kopējs risinājums un nenotiek pietiekami konsekventa rīcība. Runājot par mūsu valsti, vai elektromobiļi ar saviem videi nedraudzīgajiem akumulatoriem un vēja ģeneratori, kas Rietumu pasaulē pazīstami jau kādu pusgadsimtu, būs tas, kas samazinās klimata pārmaiņas? Kāpēc tik maz dzirdam par inovatīviem, mūsdienu zinātnei cienīgiem risinājumiem, bet cenšamies sasmelt izlieto ūdeni ar veciem spaiņiem un aizliegumiem?

Vēl būtu jāņem vērā, ka vajadzīga vēl plašāka un ikvienam saprotama klimta zinātnes un situācijas skaidrošana. Nepietiek ar Eiropas Savienības dokumentiem, valdības normatīvajiem aktiem un zinātnisko institūtu citēšanu. Jāatrod, kā runāt ar katru cilvēku, arī to, kurš šaubās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
13

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
20

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
23

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
18

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
33

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Demisiju birums

09:52
07.04.2024
40

Izskatās, ka uz Latvijas publiskās skatuves šobrīd tāds demisiju biruma laiks. Kamēr mēģināju saprast, kādi iemesli liek amatpersonām demisionēt un kas tomēr palikt krēslā, arī pēdējā skaļāk izskanējusī par pikanto video nodēvētajā skandālā iesaistītais politiķis – Jelgavas novada mērs – atteicies no amata. Un lai gan sākotnēji mērs Madars Lasmanis sacīja, ka viņam nav, par […]

Tautas balss

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
14
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
32
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
38
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
39
18
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Sludinājumi