Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Par cilvēku negatīvo ietekmi uz klimatu jāpārliecina arī šaubīgie

Andra Gaņģe
06:44
05.05.2023
100

Zemkopības ministra Didža Šmita (Apvienotais saraksts) izteikumi, ka cilvēka darbība nevar ietekmēt klimatu, mediju telpā radīja viļņošanos. Ministrs nevalstiskās organizācijas “Zaļais barometrs”  rīkotajā diskusijā klimata zinātni nosauca par reliģiju. Diskutējot par klimata, dabas un vides politiku, Didzis Šmits atzina, ka “esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni – mēs? Tas tā, kā skudra uzskatītu, ka tā atbild par Baltijas jūras ekosistēmu mežā”.

Aicināts minēt konkrētus pētījumus, avotus, kas apstiprinātu šīs atziņas, ministrs varēja nosaukt tikai kādas vispārīgas lietas, piemēram, minot ozona caurumu virs Antarktīdas, par kuru, viņaprāt, zinātne pārmēru brīdinājusi un kas vairs nav aktualitāte, kā arī norādījis, ka zinātne nav nekļūdīga, jo savulaik smēķēšanu atzinusi par veselīgu.

“Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” pārbaudījis zemkopības ministra izteikumus.

“Lai gan ministrs kā informācijas avotu min “veselo saprātu”, viņa teiktais ir pretrunā ar teju visu pasaules klimata pētnieku secināto,” raksta “Re:Chek” žurnālists Ronalds Siliņš. “Gan zinātniskās literatūras apkopojumi, gan vairāku tūkstošu pētnieku aptaujas liecina, ka cilvēku saim­nieciskā darbība ir straujo klimata pārmaiņu cēlonis. Piemēram, 2021. gadā pētnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un ar nejauši izvēlētas 3000 pētījumu izlases palīdzību secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina – mūsdienu klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas. Savukārt citā publikācijā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu.

Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome NASA, kā ar zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības. Straujās globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir siltumnīc­efekta gāzes, kuras rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, tā saukto F-gāzu izmantošanas rūpniecībā, intensīvas mēslošanas un lopkopības (galvenokārt no liellopu un aitu audzēšanas).”

“Re:Chek” uzsver, ka arī ministra minētie piemēri par smēķēšanu un ozona caurumu ir maldinoši. Proti, jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika pierādīta tabakas smēķēšanas saistība ar plaušu vēzi, bet ozona noārdīšanās apturēta, jo “valstis zinātniekos laikus ieklausījās un aizliedza vielas, kas ozona slāni noārda”.

Te nu rodas jautājums, kā persona, kas neatzīst cilvēka darbības ietekmi uz klimatu, spēj īstenot pasākumus, kas ir viņa tiešos amata pienākumos: dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un spējā pielāgoties tām, tai skaitā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un uzlabojot oglekļa sekvestrēšanu, kā arī attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku. Tā paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.- 2027.gadam vajadzību novērtējuma un intervences stratēģijas izklāstā. Un arī politiskais spēks Apvienotais saraksts, kuru pārstāv ministrs, parakstījis valdības deklarāciju, kurā norādīts, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir būtisks valdības mērķis.

Vērtēt, kā tas viss sader kopā, atstāsim politisko spēku un vidi un klimata pārzinošo institūciju, un nevalstisko organizāciju ziņā. “Druvas” stāsts ir par ko citu. Drīz pēc Šmita kunga diskutablajām atziņām par pēdējo gadu desmitu cilvēces nospiedumu uz klimatu “Druva” rubrikā “Manas domas’’ publicēja autores Līgas Eglītes pārdomas, kurā arī pausts līdzīgs viedoklis. Proti, mēs, cilvēki, esam pārāk augstprātīgi, iedomājoties, ka varam radikāli ietekmēt planētas Zemes un Visuma spēku virzību. Tā analizējama pavisam citās mērvienībās, no kurām, pieļaujams, visas joprojām pat nezinām.

Vai tas noliedz, ka “Druva” atbalsta zinātnes pierādītās cilvēka radītās negatīvās pārmaiņas klimatam un videi un ka pasaules sabiedrībai kopumā jādara viss iespējamais, lai tās vismaz apturētu, ja ne mazinātu? Noteikti nē. “Druva” gadiem piedalījusies sadarbības projektā “Novadi zaļo”, kā arī savā darba kārtībā regulāri informējusi par klimata un vides aizsardzības, dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumiem, par konkrētiem darbiem un ieguvumiem. Iepazīstinājusi lasītāju ar vidi saudzējoša dzīves­veida pieredzi ģimenēs, ar iedzīvotāju kopu rosību.

Taču paliek jautājums, ko viedokļrakstā uzdod arī Līga Eglīte – kādēļ plašākā mērogā vēl arvien nav rasts kopējs risinājums un nenotiek pietiekami konsekventa rīcība. Runājot par mūsu valsti, vai elektromobiļi ar saviem videi nedraudzīgajiem akumulatoriem un vēja ģeneratori, kas Rietumu pasaulē pazīstami jau kādu pusgadsimtu, būs tas, kas samazinās klimata pārmaiņas? Kāpēc tik maz dzirdam par inovatīviem, mūsdienu zinātnei cienīgiem risinājumiem, bet cenšamies sasmelt izlieto ūdeni ar veciem spaiņiem un aizliegumiem?

Vēl būtu jāņem vērā, ka vajadzīga vēl plašāka un ikvienam saprotama klimta zinātnes un situācijas skaidrošana. Nepietiek ar Eiropas Savienības dokumentiem, valdības normatīvajiem aktiem un zinātnisko institūtu citēšanu. Jāatrod, kā runāt ar katru cilvēku, arī to, kurš šaubās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

12:24
20.12.2025
18

“Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
27

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
28

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
37

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
38
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi