Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Kāda ir pasaules alga?

Druva
00:00
15.11.2005
23

Minētais raksts cenšas radīt iespaidu, ka notikumi izvēršas valstī, kuras dzīvi caurvij rasisms. Patiesība, maigi izsakoties, ir nedaudz citāda. Francija jau sen pamatoti uzskatīta par vienu no tolerantākajām Eiropas valstīm rasu jautājumos. Neielaižoties garos ekskursos, minēšu tikai pāris piemērus. Ceru, ka daudziem nav sveši “Trīs musketieri“ un zināms tā autora Aleksandra Dimā vārds. Ieskatoties viņa sejas vaibstos, viegli pamanīt afrikānim tipiskas pazīmes. Loģiski, jo viņa tēvs, dzimis tolaik Francijai piederošajās Vestindijas salās, bija mulats. Tas netraucēja viņa karjerai, jo viņš kļuva par franču armijas ģenerāli. Dēls sasniedza franču literatūras augstākās virsotnes. Parādiet man ko nebūt līdzīgu citās Eiropas valstīs 19.gs.! Melnādains ģenerālis angļu vai beļģu armijā?! Nonsenss! Otrs piemērs- pirmā pasaules kara priekšvakarā, 1914.gadā, Francija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kur parlamenta deputāta krēslā nokļuva afrikānis, senegālietis Blēzs Diaņs, kurš vēlāk bija kādas parlamenta komisijas priekšsēdētājs, kā arī astoņas reizes ieņēma ministra krēslu dažādās Francijas Republikas valdībās. Francijā šādu cilvēku skaits pakāpeniski auga. Protams, ka reizēm viņi dabūja dzirdēt arī rasistiska satura piezīmes, bet tas nemainīja lietas būtību- kopumā franču sabiedrība pieņēma savā vidū jebkuras rases cilvēkus, ja vien tie bija pieņēmuši franču kultūru, valodu un dzīves veidu. Tādēļ, sekojot notikumiem Parīzē un citur, prātā ataust vecais teiciens, kurā kaut kas bija minēts par pasaules algu un nepateicību.

Kas tad noticis tagad? Pēc otrā pasaules kara Francijā strauji palielinājās iebraucēju skaits no tās esošajām un vēlāk bijušajām koloni-jām. Milzīgo ieceļotāju skaitu vairs nebija iespējams asimilēt. Vēl vairāk- ieceļotāju masa centās uzspiest savu dzīves veidu vietējiem. Vietējie francūži bija spiesti pamest māju pēc mājas. Pilsētās izveidojās plaši rajoni, kurus faktiski apdzīvoja tikai imigranti. Dzīvojot pašpietiekamā vidē, viņi zaudēja vēlmi asimilēties franču sabiedrībā. No otras puses, Eiropā modernā multikulturālisma ideja deva papildus stimulu dažādo ieceļotāju grupu (arābi, afrikāņi u.tml.) izolētības saglabāšanai. Lai cik skumji tas būtu, šī iekapsulēšanās savā lokā krasi mazināja iespējas integrēties franču sabiedrībā. Radās žogs starp imigrantiem un vietējiem iedzīvotājiem, kura celšanā šobrīd nepareizi galvenokārt vainot francūžus.

Svarīgs vēl kāds fakts. Nav noslēpums, ka pēdējo gadu desmitu laikā norisinās islama renesanse. Straujais islama lomas pieaugums pasaulē rada papildu pašapziņu arī tajos musulmaņu miljonos, kuri apmetušies uz dzīvi Eiropā. Nav nozīmes, vai viņi ir imigranti pirmajā vai trešajā paaudzē. Musulmaņi mana iespēju atspēlēties par agrāko gadsimtu pāri darījumiem, kā reāliem, tā iedomātiem. Tiem, kas to piemirsuši, atgādināšu, ka kristiešu un musulmaņu konflikts sākās nevis ar krustnešu iebrukumu Palestīnā un krusta kariem 12.- 13.gs., bet gan ar arābu mēģinājumu pakļaut to pašu Franciju (tolaik šāda nosaukuma gan vēl nebija) zaļajam islama karogam jau 8.gs. Tikai Franku valsts majordoma Kārļa Martela uzvara pie Puatjē 732.gadā apturēja šo ekspansiju.

Interesants ir rakstā paustais demokrātijas skaidrojums, ka “mazākuma viedoklim ir dota iespēja kļūt par vairākuma viedokli“. Es demokrātiju saprotu citādi- mazākumam ir tiesības paust savu viedokli (piebildīšu- gan demokrātiskā ceļā, nevis dedzinot mašīnas un rīkojot apšaudes pilsētu ielās), tomēr tam jāpakļaujas sabiedrības vairākumam. Pretējā gadījumā vienkārši sanāks haoss. Nu ko: ja tāds ir patiesais demokrātijas mērķis, tad tikai uz priekšu! Divi imigrantu pusaudži likumpārkāpēji gāja bojā, bēgot no policijas- kā gan policija varēja viņus tik cietsirdīgi vajāt! Vajadzēja vien ļaut, lai puisīši drošu dūšu uzspļauj likumiem! Tieši tāds acīmredzot ir to daudzo imigrantu uzskats, kuri uzsāka grautiņus. Pagaidām, kā šķiet, automašīnu dedzināšanu vēl atbalsta sabiedrības mazākā daļa, bet augšminētais raksts liek saprast, ka tam varētu ļaut kļūt par vairākuma viedokli.

Veltīgi rakstā meklēju jēdzienu “pienākums“. Kārtējo reizi nācās konstatēt, ka demokrātijas slavināšanas vārdā piesauktas tikai tiesības, noklusējot to, ka patiesa demokrātija ir iespējama tikai atbildīgu pilsoņu sabiedrībā. Par to jārunā, jo mūsu dienās to parasti aizmirst atgādināt. Savukārt pār tiem, kuri šo jēdzienu tomēr atceras, birst pārmetumu krusa. Piemēram, kā gan iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka šie salašņas un huligāni, kuri pārvērš Francijas pilsētu ielas kauju laukos, nekavējoties jāsavalda?! Kāpēc no amata neatkāpjas Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks, lai dotu vietu kādam politiķim, kurš huligānismu pasludinātu par demokrātijas augstāko izpausmi? Fui, cik nedemokrātiski!

Tā vien šķiet, ka raksta autors domā- sabiedrībai ar pateicības jūtām jāuzņem šādas “brīvās gribas“ izpausmes, kādas varam vērot Francijā. Baidos, ka liela daļa Francijas sabiedrības ir citās domās. To pēdējās dienās pierāda lielas iedzīvotāju daļas atbalsts N.Sarkozī un viņa augošā popularitāte valstī. Savādi, bet liela daļa francūžu naksnīgajos ielu grautiņos tomēr nesaskata demokrātijas triumfu. Lai kā tas nepatiktu grautiņu atbalstītājiem, tomēr jāatceras, ka ar salašņām un huligāniem, tāpat kā teroristiem, dialogs nav iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

12:24
20.12.2025
20

“Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
28

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
29

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
37

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
38
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi