Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Brīvības stāsts jāuztur katru dienu

Jānis Gabrāns
05:46
15.06.2023
27

Sarunu festivālā “Lampa” Latvijas Okupācijas muzejs un Publisko tiesību institūts    piedāvāja intervijas, sarunas, meistarklases, lai meklētu atbildes uz
jautājumiem: kas mēs esam; kur mēs esam; ko darīsim?

Šie jautājumi īpaši aktuāli kļūst šobrīd, kad klāt viens no mūsu tautas traģiskākajiem datumiem – 14.jūnijs. Ejot uz pasākumiem, noliekot pie pieminekļiem ziedus, vērts aizdomāties, ko darīsim, lai to nepieļautu trešo reizi?

“Druva” uzrunāja Latvijas Okupācijas muzeja direktori Solvitu Vību, lai uzzinātu iestādes pienesumu šīs atmiņas aktu­alizēšanā. S.Vība norāda, ka muzejs pie tā strādā    kopš dibināšanas 1993.gadā: “Šajos gados nemitīgi esam ierakstījuši un joprojām turpinām ierakstīt video liecības. Tādu jau ir gandrīz divarpus tūkstoši, un šāda video liecību kolekcija par šo tēmu ir lielākā Eiropā.

Otrkārt, mūsu krājums ar 75 tūkstošiem priekšmetu, kas pārsvarā ir liecības tieši par deportācijām, represijām, cilvēku likteņiem, ir ļoti liela atmiņu informācija. Kāds to    pat nosaucis par mūsu tautas svētnīcu, jo katram priekšmetam ir stāsts.

Treškārt, arvien vairāk saprotam, cik svarīga ir mūsu identitāte caur vēstures notikumiem. To varam personificēt arī caur izsūtīto vārdu publiskajiem lasījumiem, kas pirms diviem gadiem notika 14.jūnijā un šogad 25.martā. Arī piemiņas pasākumi, kas notiek katru gadu visā valstī, ir apliecinājums, ka šos notikumus neizmirst, tos uztur dzīvus.

Ja runājam par izglītību, pētniecību, zinām, cik daudz vēl jādara, esam arī saņēmuši kritiku par to, ka nedarām vairāk, aktīvāk, bet ir sajūta, ka sabiedrībā    pēdējā laikā jūtams pacēlums pat­riotisma jomā, arī savu dzimtu apzināšanā, kas vienmēr saistīta ar vēstures līkločiem. Gandrīz katru nedēļu saņemam lūgumus palīdzēt atrast kādus tuviniekus, radiniekus, stāstīt šos stāstus, un mēs darbojamies kā atmiņu institūcija. Joprojām notiek arī pretējais, proti, cilvēki nodod mums atmiņas, priekšmetus, kas saistās ar deportācijām.”

Direktore stāsta, ka pērn 1.jūnijā muzejs apmeklētājiem vēra jauno ekspozīciju, ko jau apskatījuši 65 tūkstoši cilvēku. Ekspozīcija stāsta ne tikai par deportācijām, bet arī par okupācijas gadiem kopumā, jo, kā norāda S. Vība, to nevar skatīt atrauti, tas jāuztver kā vienots veselums: “Mēs zinām deportēto vārdus un uzvārdus, bet vēl neesam izzinājuši visos tos, kuri īstenoja šīs deportācijas, un to ir krietni vairāk. Zinātnieki lēš, ka tie ir divi trīs cilvēki uz vienu deportēto, un tas liek aizdomāties par šīs represīvās sistēmas mērogiem, cilvēku resursiem. Sākot no lēmumu pieņēmējiem, līdz tiem, kuri to paveica praktiski. Ir svarīgi viņus apzināt.”

Dažkārt izskanējis, ka ne visi to darīja labprātīgi, citus piespieda, bet muzeja direktore norāda, ka nav iespējams būt pa vidu, katrs ir vai nu varas pusē, vai pretējā: “Zinām, kā mums gājis ar čekas maisiem, cik esam gatavi par to runāt. Runāt arī par tiem, kuri padomju okupācijas laikā bija ne tikai represīvās varas īstenotāji, bet bija gatavi sadarboties. Mēs cenšamies izvirzīt dažādas šo cilvēku kvalitātes, lai aizstāvētu viņu rīcību, bet ir jautājums, vai varam okupācijas varu aizstāvēt ar cilvēku kvalitātēm? Pat ja šis cilvēks bija labs cilvēks! Man ir sava atbilde uz to, un es domāju, ka tomēr nevaram! Jo viņš tomēr bija tajā pusē! Protams, varam juridiski izvērtēt katra cilvēka dalību, bet tā tomēr bija labprātīga dalība okupācijas varas sistēmā. Mēs nevaram būt pārāk mazdūšīgi šajā vērtējumā.”

Uz norādījumu, ka piemiņas pasākumos deportāciju dienās cilvēku skaits ir arvien mazāks, S. Vība norāda, ka viņa tomēr nākotnē skatās optimistiski un šī atmiņa neizzudīs: “Tas ir ļoti emocionāls notikums, to īpaši varēja sajust, lasot deportēto vārdus, uzvārdus. Arī es to darīju, tas bija ļoti smagi, kaut kā ļoti uzrunājoši. Ir svarīgi censties izprast šo notikumu caur sevi, padomāt, kā es justos tajā rītā vai nakts stundā, kad mājās ieradās karavīri, lika sakravāties, ņemt savus mazos bērnus, gados vecos vecākus. Protams, nekad nevarēsim to pilnībā izjust, bet, ja par to aizdomājamies dziļāk, attieksme mainās. Jāsaprot, ka šie datumi neattiecas tikai uz cilvēkiem, kuri to reāli piedzīvoja, tas attiecas uz mums visiem. Un tas, kas joprojām turpinās Ukrainā, ir pierādījums, ka nevaram atstāt šīs lietas vēsturei, nolikt mierīgi plauktā, jo savu brīvību mums jāuztur katru dienu. Ja to nesapratīsim, vienu dienu atkal varam pamosties no skaļiem klauvējieniem pie durvīm!

Skatīt muzeja ekspozīciju nāk ļoti daudz ukraiņu bēgļu, muzejā strādā divas ukraiņu vēsturnieces, tāpēc varam ekskursijas vadīt ukraiņu valodā. Ukraiņi, dzirdot stāstus par okupācijas sākumu 1940.gadā, kad bija imitētās vēlēšanas zem ieroču stobriem, lūgums uzņemt PSRS, saka, bet tas taču ir laiks, ko viņi piedzīvojuši pēdējos astoņos gados. Viņi saka, ka par to Latvijā jārunā arvien vairāk un vairāk, lai nepieļautu notikumu atkārtošanos!’’

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

12:24
20.12.2025
19

“Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
28

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
29

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
37

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
38
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi