Elpināšana, sirds netiešās masāžas veikšana – tās ir ļoti būtiskas prasmes, ja vēlamies palīdzēt cilvēkiem, kuri mums līdzās nokļuvuši nelaimē – vai nu pēkšņu veselības problēmu, vai kāda negadījuma dēļ. Šīs prasmes mācāmies autoskolā un arī citviet. Speciālisti iesaka laiku pa laikam iemaņas arī atjaunot, lai izšķirošā brīdī spētu rīkoties visatbilstošāk. Lasot par cilvēkiem, kuri paveikuši gluži neticamo, kritiskās situācijās atdzīvinot līdzcilvēku, aizdomājos, cik daudzi no mums reāli šādu palīdzību spētu sniegt.
Mediķi atgādina, ka tad, kad cietušais neelpo un ir apstājusies sirdsdarbība, viņa dzīvībai izšķiroša ir palīdzība pirmajās minūtēs, tāpēc iznākums var būt atkarīgs no līdzās esošo cilvēku spējas un gatavības to sniegt. Nav tā, ka cilvēkam pilnībā jāatceras, kā palīdzēt, var zvanīt arī uz ārkārtas numuru 113, dispečers pa tālruni dos norādes, kā palīdzēt cietušajam, kamēr mediķu brigāde ir ceļā. Lai arī vairākkārtīgi esmu mācījusies, kā sniegt pirmo neatliekamo palīdzību, kad vienā no pasākumiem bija iespēja praktizēt savas zināšanas uz speciāla manekena, mediķi joprojām varēja pamācīt, kā labāk turēt rokas, cik ciešam un ātram būt uzspiedienam, lai varētu sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tātad arī apgūtas prasmes noteikti var uzlabot.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jubilejas reizēs pasniedz apbalvojumus ne tikai darbiniekiem, bet arī ar medicīnu nesaistītiem cilvēkiem, kuri spējuši operatīvi reaģēt un glābt bērna vai pieaugušā dzīvību, drosmīgi rīkoties kritiskās situācijās, sniedzot pirmo palīdzību, līdz ierodas neatliekamie. Lasu par tādiem cilvēkiem un apbrīnoju viņu zibenīgo reakciju, spēju neapjukt un rīkoties.
Šogad apbalvojumu saņēma arī sieviete, kura, uzzinot, ka bērns iekritis ūdenī un neelpo, skrienot uz notikuma vietu, mēģinājusi atcerēties atdzīvināšanas algoritmu bērnam, saukusi, lai klātesošie jau elpina, un pieskrienot uzsāka sirds netiešo masāžu, lai nodrošinātu skābekli cietušā smadzenēm un citiem orgāniem. Atbraukušajiem mediķiem par meitenītes dzīvību bija jācīnās vēl vairākas stundas, līdz izdevās atjaunot sirds ritmu un elpošanu. Bet sievieti, kas pratusi mirklī novērtēt situāciju un glābt bērnu, daudzi apbrīnojuši ne tikai par zibenīgo rīcību, bet arī prasmi palīdzēt un reizē atzinuši, ka viņiem būtu trūcis zināšanu, lai to izdarītu.
Gadu gaitā sniegtie apbalvojumi cilvēkiem, kas neatliekamās situācijās glābuši kāda dzīvību, stāsta par pašaizliedzību, uzņēmību un, protams, zināšanām. Piemēram, trīs jaunieši, pasažieri mašīnā, kas avarēja, jo šoferim bija sākušās pēkšņas veselības problēmas un viņš bija bezsamaņā, neelpoja, nomainot cits citu, veica sirds netiešo masāžu, līdz ieradās mediķu brigāde. Tuvinieku prasme veikt sirds netiešo masāžu izglāba kādu vīrieti, kuram sākās asas sāpes krūtīs, viņš zaudēja samaņu, apstājās sirdsdarbība. Zināšanas, kā palīdzēt dzīvībai bīstamā situācijā, ļāva vecmāmiņai izglābt divgadīgo mazbērnu, kas bija iekritis piemājas dīķi un kuram, kad viņu izvilka no ūdens, nebija dzīvības pazīmju. Vecmāmiņa nekavējoties uzsāka atdzīvināšanas pasākumus, bērns slimnīcā tika nogādāts, jau atguvis samaņu.
Mēs neviens nevēlamies, lai notiktu nelaime. Tajā pašā laikā, lai nelaime neizvērstos par traģēdiju, ļoti svarīgas ir mūsu zināšanas un prasmes. Tas attiecas gan uz pirmās palīdzības sniegšanu, gan prasmēm izkļūt no ugunsgrēka un citām ārkārtas situācijām, kur izšķiroša ir katra minūte.
Komentāri