Kamēr vēl mūziķi no Latvijas un tālām zemēm nav sabraukuši Cēsīs uz koncertiem, mans šīs nedēļas varonis ir hokejists Sandis Ozoliņš. Klausījos, ko viņš saka televīzijas intervijā “Viens pret vienu”. Ieklausīties cilvēkā, kurš 22 gadus bijis profesionālajā sportā, sākot un noslēdzot to Latvijas komandā, bet lielāko laiku pavadot pasaules visaugstākā līmeņa komandās, man šķita svarīgi.
Esmu mērena hokeja līdzjutēja, ne tuvu tam, lai sauktos par fanu. Manas intereses saistās ar ikgadējo hokeja pavasari, kad Latvijas vīru valsts vienība ledus arēnā līdzvērtīgi konkurē ar pasaules lielvalstīm, savu reizi pieveicot kā Krieviju, tā Ameriku. Par sava veida uzvaru skaitu arī Olimpiādes Sočos spēli ar Kanādas valsts vienību. Toreiz kapteiņa Sanda Ozoliņa komandas vīri hokeja dzimtenei lika bailēs nosvīst – ja nu uzvaru gūs tikpat kā nedzirdēta valsts kaut kur no Eiropas.
Skaidrs, ka Sandis Ozoliņš arī bija no šīs – pilnīgi neko neizsakošās valsts, kad 1992. gadā sāka savu pirmo spēli NHL, bet tai sekojušas veselas 875 spēles. Ar tādu mērķtiecību un slodzi kā viņš pasaules līmeņa sportā spēj būt tikai vīri no dzelzs. Viņu raksturu un
izturību var tikai apbrīnot, jo nav iespējams līdzināties.
Sanda Ozoliņa saruna televīzijā, atklātība, runājot par personīgiem lēmumiem un pārdzīvotām drāmām, arī nesaistītām ar sportu, bet ar sevi un ģimeni, liecināja, ka arī šajā jomā viņš zināmā mērā kļuvis par stipru vīru.
Latvijā nav daudz cilvēku, kuri publiski runātu par to, kā
tikuši pāri dziļai atkarībai no alkohola, ja nu viens vai divi mūziķi un aktieri. Hokejista stāstījumu, kā viņš cīnījies ar atkarību, jau biju lasījusi, bet tagad vēlreiz sarunā, skatoties sportista acīs. Tas, ka viņš, izmantodams savu labo vārdu un lielo slavu Latvijā, ar savu piemēru, kā ārstējies no alkoholisma, centās uzrunāt tik daudzos šīs likstas skartos, raisīja cieņu. Ja Sanda Ozoliņa atklātība un piemērs varētu ietekmēt līdzīgi rīkoties un ārstēties no alkohola atkarības citus. Tas Latvijai, iespējams, būtu vēl vērtīgāk, nekā uzvaras hokejā pret lielvalstīm. Mairita Kaņepe
Komentāri