Gadu maiņa ir tikai pašu cilvēku sarēķināts datums, ne augstāku spēku noteikts, taču ļoti noderīgs. Ja tā padomā, visa cilvēku, sabiedrības, valstu un kopumā pasaules dzīve rit ap gadu asi. Gados skaitām pagātni un nākotni. Dzimstam, dzīvojam un aizejam mūžībā pēc šīs laika skaitīšanas. Tās ietvaros arī ilgojamies, sapņojam un ceram. Un gadi ir robežzīmes sabiedrības un valstu mērķiem, iespējām un attīstībai.
2023. ir atnācis. Laikam ikviens vēlas, lai tas būt kaut mazliet veiksmīgāks nekā iepriekšējais. Pašam, tuvajiem un visiem kopumā. Ja vērtējam ikdienas pamatu, spēju uzturēt sevi un savējos, nav laba ziņa, ka Latvijas Banka šī gada inflācijas prognozi decembra vidū no septembrī lēstajiem 9,2% paaugstināja līdz 10,9%. Mierinājums, ka cenas neturpinās skriet tik strauji kā pērn, proti, 2022.gada vidējā inflācija būs bijusi 17,3%, tā vērtēja decembrī.
Taču paaugstinās arī darba samaksa. Tomēr “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzinis, ka vidējās algas pieaugums visticamāk iepaliks vidējai inflācijai. “Swedbank” pārstāve ekonomiste Agnese Buceniece prognozējusi, ka algas šajā gadā kopumā varētu palielināties par apmēram 8,5%, taču atzīst, ka gandrīz ceturto daļu no kāpuma veidos tieši minimālās algas palielināšana, tātad lielākas darba samaksas saņēmēji varētu nesaņemt tik augstu palielinājumu.
Jaunākajai paaudzei, kas , visticamāk, saistīta ar hipotekāriem kredītiem mājokļa pirkšanai, arī šis gads finansiāli nebūs pats patīkamākais. “Luminor” bankas pētījums apliecinājis, ka jau pagājušā gada nogalē gandrīz piektā daļa aptaujāto (18%) atzinuši, ka ikmēneša kredītmaksājumos jūt “Euribor” jeb Eiropas starpbanku tirgus procentu likmes paaugstināšanos. Lai mazinātu inflācijas kāpumu eirozonā, Eiropas Centrālā banka “Euribor” likmi pērn paaugstināja vairākkārt, pēdējo reizi 15.decembrī. Bankas eksperts Kaspars Lukačovs vērtē, ka Centrāla banka, visticamāk, arī šogad turpinās palielināt likmi, vien ne tik strauji. Tomēr, domājams, hipotekāro maksājumu palielināšanās strādājošos nenovedīs nabadzībā. Iespējams, nāksies atteikties no kādām luksus lietām, piemēram, ārzemju ceļojumiem vai jaunas automašīnas, no maltītēm ārpus mājas un vēl kā līdzīga. Savukārt tiem, kas tikai plāno pirkumu, gan vajadzētu vēlreiz apsvērt, vai tieši tagad tas vajadzīgs.
Bet, kā jau parasti, visbēdīgākajā situācijā ir tie, kam jāiztiek ar vecuma pensiju. To indeksē rudenī, bet inflācija ik mēnesi “apēdīs” kaut ko no iespējām, ko diezgan dāsni atvēlēja iepriekšējā valdība. Vien jācer, ka pasaule griezīsies tā, lai pēc 12 mēnešiem, tātad jau 2024.gada sākumā, runājot par ikdienas iztikšanu, palielinājies būtu pozi-tīvais un samazinājies negatīvais.
Komentāri