Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Ministrs un viņa mantojums

JĀNIS BUHOLCS
09:29
15.06.2016
16

Valdības vadītājs Māris Kučinskis pagājušajā nedēļā no amata atbrīvoja veselības ministru Gunti Belēviču, kurš bija sapinies melos. Šis bija ātrs noslēgums viņa darbam nozarē, kuru moka un acīmredzot turpinās mocīt ielaistas kaites.

Ārstējoties Latvijas Onkoloģijas centrā, ietekmīgās personas statuss G. Belēvičam bija palīdzējis tikt pie veselības pakalpojumiem veidā, kā tas vairumam citu cilvēku nav pieejams. Citiem tikmēr ir jāstāv rindā un jācer, ka kvotu pietiks. Tiesa, nav jābūt gluži ministram, lai kas tāds būtu iespējams. Vēl maijā Latvijas Televīzija ziņoja par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālvajāšanu pret septiņiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (tajā ietilpst arī Onkoloģijas centrs) darbiniekiem. Saskaņā ar pirmstiesas izmeklēšanas laikā secināto slimnīcas darbinieki bija palīdzējuši pacientiem apiet rindu un par to prettiesiski saņēmuši atlīdzību. “Blatu” sistēma darbojas. Cik noprotams, Onkoloģijas centra darbinieki par G. Belēviča apkalpošanu naudu ne oficiāli, ne neoficiāli nebija ņēmuši. Taču fakts, ka veselības ministrs pats sevis pārraudzībā esošajā nozarē ir nevis problēmas risinātājs, bet gan līdzdalībnieks, vēl spilgtāk parāda, cik satrupējusi tā ir.

Tomēr eksministra negodīgā rīcība, saņemot ārstniecības pakalpojumus, nav bijusi ar tādu ietekmi kā oficiālais veikums ministra amatā. Līdz ar to nevajadzētu viņa melus izcelt priekšplānā kā teju vai pašu nozīmīgāko, ar ko viņu saistīt, tā vietā vajadzētu izvērtēt, kāds tad ir eksministra vispārējais devums savā nozarē.

Jāsāk ar farmācijas jomu, kuru G. Belēvičs pārstāvēja pirms kļūšanas par ministru. G. Belēviča dēlam Artūram Belēvičam pieder SIA “Saules aptieka”; dēls ir arī zāļu tirgotāja SIA “Baltacon” līdzīpašnieks un, pēc žurnāla “Kapitāls” pērn vēstītā, viens no lielākajiem dividenžu saņēmējiem valstī. Nav labi skaitīt citu cilvēku naudu, ja tā ir nopelnīta privātā biznesā. Taču G. Belēvičs pirms stāšanās amatā solīja: viņa nestās reformas veselības jomā dēla biznesam nāks par sliktu. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” gan nupat ir secinājis, ka tas īsti neatbilst patiesībai. Dēla uzņēmumi savas pozīcijas tirgū ir tikai nostiprinājuši – tai skaitā “Saules aptiekās” audzis gan apgrozījums, gan arī no valsts saņemtā nauda par kompensējamajiem medikamentiem.

Uz to, cik šī saistība ar farmācijas biznesu ir laba augsne interešu konfliktam, pērn norādīja arī KNAB. Biroja darbinieki bija pamanījuši, ka G. Belēvičs ir lēmis par disciplinārlietas ierosināšanu pret Zāļu valsts aģentūras direktori Ingunu Adoviču, pamatojoties uz dēla firmas iesniegumu, kurā izteikti pārmetumi par aģentūras rīcību. Tātad ministrs rīkojās veidā, kas ir viņa tuva radinieka personiskās interesēs, bet likums to aizliedz. Un tā nebūt nav vienīgā interešu konflikta epizode, par ko mediji ir ziņojuši.

Vētījot ministra mantojumu, jārunā arī par veselības nozares finansējumu. Šī ir nozare, kurā naudas vienmēr ir par maz. Tāpēc to, ka nozares pārstāvji ir atkal un atkal prasījuši papildu miljonus, kuru nav, pašu par sevi vēl nevar uzskatīt par G. Belēviča kritizēšanas iemeslu. Lielā mērā tas ir arī jautājums par valdības nostāju – cik daudz līdzekļu no budžeta konkrētajai nozarei tiek atvēlēts. Tanī pašā laikā, ja valsts nespēj pienācīgi palīdzēt smagi slimiem cilvēkiem, tad tas liecina par prioritāšu nesakārtošanu. Vieni no pacientiem, kas to asi izjūt, ir tie, kas sirgst ar vēzi. Lai arī Slimību kontroles un profilakses centrs pērn ziņoja par atklāto vēža gadījumu skaita stabilizēšanos, tomēr pēdējos desmit gados šādu saslimšanas gadījumu skaits ir satraucoši pieaudzis. Mūsdienīgās, efektīvās un, jā, ļoti dārgās zāles daudziem pacientiem ir jāgādā par saviem līdzekļiem, jo valsts tos nesedz. Un tajā pašā laikā valsts ir aizliegusi cilvēkiem citās valstīs iegādāties lētas zāles, kuras pēc tam varētu saņemt pastā.

G. Belēvičs ir mēģinājis pret naudas trūkumu cīnīties, rājot ģimenes ārstus, kas, nosūtot pacientus pie ārstiem un uz izmeklējumiem, pārsniedz iedalītās kvotas. It kā jau to var saprast: par valsts līdzekļiem tiek apmaksāts noteikts skaits pakalpojumu, pārējais ir dzīvošana pāri līdzekļiem. Tanī pašā laikā nav normāla situācija, ka daļa pacientu mēnešiem vai pat gadiem netiek pie ārsta, jo kvotu ir krietni mazāk nekā to, kam nepieciešama ārsta palīdzība. Līdz ar to stāstam būtu vispirms jābūt par to, cik efektīvi Veselības ministrija ir pārdalījusi savā rīcībā esošos līdzekļus.

Iepriekš rakstītais nenozīmē, ka G. Belēvičam būtu bijuši gluži slikti nodomi vai ka viņam būtu trūcis dažādu ideju nozares darbības uzlabošanai. Gluži otrādi – viņš ir rosījies plašā frontē, šo to arī panākot – Neatliekamās palīdzības dienesta reformēšanu, enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegumu jauniešiem; Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa projekta nedienu risināšanu. Jāatzīmē arī, ka daudzas no veselības nozares problēmām ir hroniskas, nevis bijušā ministra pašrocīgi radītas. Tomēr rezultātu noteic ne jau tas, cik veselības ministrs ir aktīvs, bet gan – cik lielā mērā pacienti un sabiedrība kopumā izjūt situācijas uzlabošanos pašās sāpīgākajās jomās. Vai jūt? Izskatās, ka ne pārāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

12:24
20.12.2025
18

“Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
27

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
28

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
37

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
38
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi