Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Sašķeltās sabiedrības un vēlēšanas

Sallija Benfelde
13:35
20.05.2024
21
Sallija Benfelde

Aizvien biežāk tiek runāts, ka daudzās valstīs sabiedrība savos uzskatos un rīcībā sašķeļas jeb polarizējas savstarpēji naidīgās iedzīvotāju grupās.

Protams, nav iespējams, ka pilnīgi visi domā vienādi. Piemēram, iedzīvotāji jautājumā par to, vai Eiropas Savienība (ES) ir vai nav vajadzīga, pat var būt vienisprātis, bet noteikti atšķirsies viedokļi, kas ES ir jādara un kā tie darbi veicami. Tādēļ viedokļu dažādība demokrātiskās valstīs ir ikdienišķa un par to, kas un kā jādara, sabiedrība var vienoties, neieslīgstot radikālos risinājumos. Diemžēl kovida pandēmija un karš Ukrainā daudzviet ir izraisījis ne tikai dusmas un naidu, bet arī radikālu rīcību.

Spilgtākais piemērs ir atentāts 15. maijā pret Slovākijas premjeru Robertu Fico, kura nostāja un rīcība daudzos jautājumos atšķiras no ES. Piemēram, Fico pārtrauca atbalstu Ukrainai, apgalvojot, ka tas tikai pagarināšot karu, ir pret Ukrainas uzņemšanu NATO, nolēma likvidēt sabiedriskos medijus, tā vietā veidojot citu mediju utt. Viņu ievēlēja, vēlētāju balsīm sadaloties gandrīz vienādās daļās “par” un “pret”. Sabiedrības sašķeltība Slovākijā palielinās, iedzīvotāji saziedoja Ukrainas atbalstam aptuveni miljonu eiro, un to Fico nevarēja aizliegt.

Līdzīga situācija ir Ungārijā, kur Krieviju pavisam atklāti atbalstošais premjers Viktors Orbāns visu laiku cenšas bloķēt gan sankcijas pret Krieviju, gan atbalstu Ukrainai. Arī Orbāns tika ievēlēts, balsīm sadaloties gandrīz līdzīgas daļās, un viņš tāpat kā Fico uzvarēja tikai ar dažu procentu pārsvaru. Tiesa gan, Orbāna nostāja ir daudz radikālāka, viņš simpātijas pret Putinu neslēpj, brīžiem tās pauž atklāti. Sabiedriskie mediji Ungārijā jau labu laiku ir padarīti par “valsts medijiem”, drīkst paust tikai to, kas patīk un vajadzīgs Orbānam un viņa partijai. Arī Ungārijā notiek plašas demonstrācijas pret Orbāna valdību un tās politiku. Abās valstīs ir notikušas vai tiek plānotas nopietnas tiesu reformas tā, lai tās kļūtu atkarīgas no valdošās partijas, nevis no likuma.

Bīstama situācija izveidojusies Gruzijā, kura ir viena no valstīm, kas saņēmusi uzaicinājumu iestāties ES un ir izteikusi vēlmi iestāties NATO. Situācija saasinājusies pēc tam, kad parlaments nobalsoja par tā dēvēto “ārvalstu aģentu likumu”, kas ļoti līdzinās Krievijā pieņemtajam likumam. Kā zināms, “ārvalstu aģenta statuss” Krievijai ļauj vērsties pret jebkuru organizāciju vai cilvēku, kurš neatbalsta Kremļa politiku. Vēl vairāk, šo statusu var piešķirt arī tad, ja juridiski tam pat nav pamata, bet ir vēlme izrēķināties ar kādam varas pārstāvim netīkamajiem. Manuprāt, visprecīzāk situāciju Gruzijā raksturo ukraiņu deputāta Alekseja Gončarenko ieraksts blogā: “Vai nu rudenī Gruzijā būs revolūcija, vai tā kļūs par Baltkrieviju 2.0”. Tas nozīmē, ka Gruzija var kļūt par nākamo Baltkrieviju.

Protams, daudzi jautā, kādēļ tad vēlētāji nobalsoja par tādiem politiķiem, kuri izveido prokrievisku valdību. Pirmkārt, šajās valstīs, tāpat kā visās citās Eiropas valstīs, ir daudz Krievijas ietekmes aģentu. Otrkārt, šie politiķi nereti ar to oligarhu atbalstu, kuri sadarbojas ar Krieviju, sola vēlētājiem skaistu un labklājīgu dzīvi, runā par mieru un to, ka var taču sarunās vienoties ar Krieviju par kara pārtraukšanu. Piemēram, Ungārijā daudzi “uzķērās” uz lētākas gāzes solījumiem un zemākām cenām, ko nodrošina Krievija. Un gāze tur tiešām ir lētāka. Turklāt iedzīvotāji nereti nedomā, kāda tad īsti būs pamiera cena un ka tāds pamiers nozīmē, ka Krievija pamiera apstākļos okupētās teritorijas neatdos. Tāpat kā nesaprot, ka pamiers nozīmē vienīgi to, ka Krievija varēs atgūties, atjaunot armiju un atkal doties uzbrukumā – pat ļoti iespējams, ka pret kādu no ES un NATO valsti.

Kādēļ tas, kas notiek minētajās valstīs – un ne tikai tajās –, ir svarīgi? Ir vismaz naivi domāt, ka Latvijā nav Krievijas ietekmes aģentu. Un pirms Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām no vairākām partijām izskan populistiski solījumi, ko tās paveiks Latvijas labā, ja viņu deputāti būs ES. Tāpat ne viena vien partija runā par mieru un vajadzību tomēr veidot labas kaimiņu attiecības ar Krieviju.

Tādēļ ir svarīgi zināt un atcerēties dažas vienkāršas lietas. Pirmkārt, jāzina, kādus jautājumus lemj Eiroparlamentā un kādi ir tikai katras dalībvalsts ziņā. Piemēram, EP nelemj par pensiju palielināšanu Latvijā, par ceļu labošanu vai asfaltēšanu, par skolu skaitu katrā novadā un tamlīdzīgi. Jāzina arī, ka Eiropas Savienībā likumdevēja funkcijas ir sadalītas starp trim institūcijām – Eiropas Komisiju, Eiropadomi un Eiropas Parlamentu -, bet bez EP vairākuma atbalsta nav iespējams pieņemt jaunus un visai ES saistošus likumus.

Savukārt drošība un Ukrainas atbalsts tagad ir kļuvis par vienu no ES galvenajiem jautājumiem. Otrs lielais jautājums neapšaubāmi ir t.s. “Zaļais kurss”, kas nereti tiek demonizēts, un par to būs ļoti lielas diskusijas un strīdi. “Zaļā kursa” mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāžu emisijas līdz 55% no 1990. gada līmeņa un nodrošināt, lai ES līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, panākt, lai ES nerada vairāk siltumnīcefekta gāžu emisiju, nekā tā spēj tās neitralizēt. Protams, valstu izpratne un nostāja, kā tas darāms, atšķiras, ne visās valstīs situācija ir vienāda. Īsi sakot, ir vērts uzzināt un saprast, ko var vai nevar EP un kāda būs balsotāju izvēles patiesā cena.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
39

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
19

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
51

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
37

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
420

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
71

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi