Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Uzmākšanās – privāto robežu pārkāpšana

Anna Kola
13:36
20.05.2024
29
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

“Druvā” jau dalījos, ka nupat paviesojos Apvienotajā Karalistē. Tā kā ļoti ērti pārvietoties Londonā ir tieši ar sabiedrisko transportu – metro, autobusiem, vilcienu-, gribot negribot acīs iekrita reklāmas plakāti, ja tos tā vispār var nosaukt, par tēmām, kas skar sieviešu tiesības. Proti, seksuālo uzmākšanos un to, kā tā izpaužas sociālā vidē – sabiedriskās vietās, tostarp, piemēram, sabiedriskajā transportā. Un, lūk, šie plakāti, kuros zem minētā nelielā teksta bija parakstījies Londonas mērs Sadiks Hans, informēja un savā ziņā brīdināja par iespējamiem “catcalling” vai skaļajiem uzsaucieniem, kas arī kvalificējami kā seksuāla uzmākšanās, vai nepieklājīgu blenšanu (“Staring”). Šie plakāti informēja, ka šīs darbības uzskatāmas par aizskarošām un cilvēkiem, kas uzskata, ka krituši par upuri tām, ir tiesības vērsties atbildīgās iestādēs. Plakātos arī minēti telefona numuri, uz kuriem šīs personas var zvanīt, informējot par piedzīvoto pāridarījumu.

Kā sievietei man tas šķiet kā daļēja uzvara, jo patiesi – vīriešiem nereti vien šķiet, ka sieviete ir tāds kā gaļas gabals, kuru var vērtēt tikai pēc vieniem (instinktu vadītiem) parametriem. Tas ir biedējoši kā jaunai, tā arī gados vecākai sievietei, un neviena nenoliegs, arī nepatīkami. Tomēr līdz šim bez vārda runas sabiedrībā kaut kā ticis aplami pieņemts, ka vardarbība ir fiziska pāri darīšana – izvarošana, fiziska ietekmēšana -, kur noteikti jāparādās vismaz vienam zilumam vai brūcei. Tā nebūt nav.

Pēdējos gados šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla, dažkārt šķiet – pat nevajadzīgi uzspēlēta, jo noteikti ir arī sievietes, kas šīs iespējas izmanto ļaunprātīgi, lai nomelnotu vīriešus sev vien zināmu iemeslu dēļ. Tomēr fakts paliek – vīrieši, sevišķi jau dienvidu valstīs, nekautrējoties uzsvilpj, uzsauc vai kā citādi izrāda sievietēm, ka viņas “ir pamanītas”. Bet ne jau prāta spēju vai izstarotās gaišās auras dēļ. Sieviešu izskata, apģērba vai kādas fiziskas darbības dēļ.

Bieži domāju, ka šim kokam nudien ir divi gali. Pagājušās nedēļas nogalē liela daļa arī Latvijas iedzīvotāju sestdienas vēlu vakaru pavadīja pie TV ekrāniem, vērojot lielo pavasara izskaņas muzikālo notikumu Eirovīziju. Šogad daudzi nekautrējas paust sašutumu par puišiem svārkos vai vulgaritātēm šovā, vainojot trakos rietumus un liberālismu. To nevar noliegt, arī man šķiet, ka kaut kas pasaulē mazliet iet šķērsām. Taču kāda paziņa pauda šādu viedokli: “Labi būtu, ja mana lielākā problēma dzīvē būtu dziedošs puisis svārkos! Kāpēc gan neviens nesatraucas par dāmām, kas uzstājas teju bikini? Par volejbolistēm, kam jāspēlē tik minimālā apģērbā? Kāpēc tas ir pieņemami un normāli, bet puisis rozā svārkos nē?”

Un tas arī man raisīja pārdomas. Sieviešu seksualizēšana arvien ir normāla lieta – visas dziedātājas, TV zvaigznes teju zaudēs savus klausītājus, ja vien kādā no priekšnesumiem (ja ne visos) neapģērbsies tā, lai nebūtu ne mazāko iztēles iespēju, kas tad slēpjas zem auduma (vai zeķbikšu materiāla) kārtām. Tā ir norma – tas ir absolūti pieņemami.

Te nāk otrs domas koka gals – vai sievietes (daļa no mums) tomēr pašas neprovocē pretējo dzimumu ar, tā teikt, vadošajām primitīvajām tieksmēm ar savu izskatu, izturēšanos un attieksmi? Ja uz saviesīgu pasākumu uzvelkam kleitu ar ļoti dziļu kakla izgriezumu, nu nemaz nav šau­bu, ka skatīsies daudzi. Un nav teikts, ka skatīsies tāpēc, ka patīk. Vienkārši tāpēc, ka tas šķiet mazliet vulgāri, nevietā.

Liberāla pieeja dzimumu attiecībās ir ārkārtīgi sarežģīta, viens liels misēklis un problēma problēmas galā. No vienas puses, tādi aicinājumi kā Londonas sabiedriskajā transportā, iespējams, patiešām kādu no impulsīvajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem atturēs lūkoties uz jaunām sievietēm ar kāru aci vai no aicinoša uzsauciena, kas viņai liks pietvīkt un straujāk pielikt soli. No otras puses, puiši, kas meiteni uzrunāt citādi pat neprot, var nopietni sabīties, sak, es taču nedrīkstu uzrunāt, no viņām jābaidās, jo var sanākt ķibeles ar likumu! Un varbūt vieglāk būs čupoties ar sava dzimuma jauniešiem?

Raugoties pēc informācijas, kas šajā virzienā notiek Latvijā, uzzināju, ka Tieslietu ministrija (TM) kopā ar ekspertiem ir sākusi strādāt pie likuma grozījumiem, lai ieviestu kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. Ģe­nerāl­prokurors Juris Stukāns ziņu aģentūrā LETA norādīja, ka esošajā regulējumā nav paredzēta kriminālatbildība par gadījumiem, kas publiski izskanējuši saistībā ar pasniedzēju darbībām pret studentēm. “Ja vērtē tikai tajā, publiski izskanējušajā, aspektā, tad šobrīd nevar saukt pie kriminālatbildības, ja vien tālākajā izmeklēšanā neparādīsies fiziska saskare vai kaut kas vairāk,” teica J.Stukāns. Un, lūk, te arī tas, ko minēju iepriekš: ja vien “nav zila acs vai žņaugšanas pēdu”, tad ne par kādu vardarbību nevar būt ne mazākās runas.

Runājot par sabiedrības attīstību un vērtību izpratni, J.Stukāns sprieda, ka varbūt Latvija ir nonākusi situācijā, ka šīs darbības būtu nepieciešams kriminalizēt, ja cilvēki dažkārt nesaprot, ka tās jauniešiem nodara lielu ļaunumu. “Tāpēc tas ir sabiedrības lēmums, vai mēs šobrīd šo darbību uzskatām par tik ļaunu, ka ir nepieciešama arī krimināltiesiskā aizsardzība,” tā ģenerālprokurors.

Kā vēstīts TM izplatītajā paziņojumā, tad seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi. TM ministres Ineses Lībiņas-Egneres vadībā ir paudusi nostāju, ka nepieciešams uzlabot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, tai skaitā nepieļautu seksuālo uzmākšanos un noteiktu atbilstošu un adekvātu atbildību par tās īstenošanu jebkādā formā. Lībiņa-Egnere uzsver, ka uzmākšanās ne vienmēr ir fiziski vardarbīga, tie var būt arī nepiedienīgi izteikumi, personīgās telpas pārkāpšana un psiholoģiska ietekmēšana. Turklāt nereti šāda sieviešu pazemošana netiek pienācīgi izmeklēta un tas rada nesodāmības sajūtu, vērtē ministre.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
19

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi