Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Ar pilnu fizisko slodzi

Druva
23:00
14.08.2008
40
200808142145351367

Riteņbraucēji mūsu ielās un ceļos vairs nav retums, brauc lieli un mazi, veci un jauni, lietpratēji un iesācēji. Dažs velosipēdam uzkāpj retāk, citam tas kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Šajā olimpiskajā laikā nolēmu aprunāties ar kādu velobraucēju, jo īpaši tāpēc, ka nedēļas nogalē notiks pēdējais “SEB MTB” maratona posms. Pēc pirmajiem pieciem savā M-40 klasē līderis ir Cēsu uzņēmējs Dzintars Osītis, tā pierādot, ka veiksmīgi var apvienot biznesu un aizraušanos ar kalnu riteņbraukšanu. Viņš neslēpj, ka sacensību kalendārs ļoti blīvs, sacensības katru nedēļas nogali, un tā vismaz divu mēnešu garumā. Mūsu saruna notika otrdienas vakarā, kad Dzintars tikko atgājis no sacensībām Apē, bet domās jau bija pēdējā “SEB MTB” posmā. Viņš piedalās arī Igaunijas čempionātā, kur sokoties itin labi. “Konkurence gan daudz lielāka, bet kopvērtējumā ar saviem sirmajiem gadiem starp pirmajiem piecdesmit vienmēr esmu. Gadās iespraukties arī pirmajā trīsdesmitniekā,” optimistiski saka Dzintars.

Lai startētu labi, nepieciešams treniņš, arī darba dienu vakaros jāpabrauc. “Ne tikai jāpabrauc, bet jābrauc,” palabo Dzintars. “Jāteic gan, cik cilvēku, tik uzstādījumu. Var jau sacensībās tikai pavizināties, bet var braukt ar pilnu fizisko slodzi. Es esmu izvēlējies šādu uzstādījumu, un tad gribas kaut kādu atskaites punktu. Aizbraucu uz mačiem, un tur jau viss top redzams.”

Sacensības un to sniegtais gandarījums gan ir tikai aisberga redzamā daļa, tam visam apakšā ir pamatīgi un nogurdinoši treniņi. Gada laikā kā minimums tiekot nobraukti seši tūkstoši kilometru. “Dažbrīd pat ar mašīnu vasaras mēnešos tik daudz nenobraucu kā ar riteni,” smejot saka Dzintars. Sagatavošanās periodā seši treniņi nedēļā, katrs divarpus, trīs stundas. Bet tam taču jāatrod laiks, kura mums visiem trūkst, kur nu vēl uzņēmējdarbībā. Sportiskais uzņēmējs to atrisinājis vienkārši: “Esmu sev noteicis, ka piecos, pussešos beidzu darbu, ritenim virsū un aiziet! Protams, ja ir kas steidzams un neatliekams risināms, treniņš izpaliek, bet tas gadās reti. Citi stāsta, ka strādā 12 stundas diennaktī, pelna miljonus. Bet, ja padomājam, kam tas vajadzīgs? Visu naudu tāpat nenopelnīsi, kas būs lemts, tas tev arī būs.”

To dzirdot, rodas jautājums, kas uz to dzen, ko cilvēks atrod šādā nebūt ne vieglā hobijā? Daudz vienkāršāk būtu pasēdēt mājās pie televizora, ar grāmatu rokā vai krāt pastmarkas, nevis saulē, lietū un vējā izdzīt sevi uz velosipēda. Dzintars norāda, ka tieši fiziskā slodze ir pats labākais, kas uzņēmējam nepieciešams pēc intensīvas darba dienas: “Uzņēmums liels, dienas laikā nākas risināt daudzus jautājumus, problēmas, un spriedze sakrājas. To vajag nodzēst, lai nākamajā dienā būtu kā cilvēks, lai nestaigātu, sabozies kā zvirbulis. Redzam taču, cik apkārt stresainu, nervozu cilvēku. Tas tāpēc, ka viņi nav izlādējuši savas emocijas. Trīs stundas uz velosipēda kompensē šo garīgo slodzi. Pamatīgi kompensē. Nav jābrauc ar riteni, var skriet krosiņus, braukt ar rollerslēpēm. Tiesa, ir arī citi varianti – sēdēt pie bāra letes, sūkt alu un gūt to kompensāciju, bet tas nav priekš manis. Es priekšroku dodu fiziskām aktivitātēm. Tām jābūt, citādi var pārdegt. Mēs, latvieši, neprotam sevi saudzēt, strādājam nenormāli daudz. Neprotam mierīgi kā skandināvi. Ja viņiem deviņos ir kafijas laiks pusstundu, tad ir, un neviens šajā laikā neko nedarīs. Tāpēc cenšos vismaz ievērot to, ka darba diena jābeidz laikus.

Protams, tas nenozīmē, ka par darbu pēc tam vairs nedomāju. Nē, braucot ar riteni, ļoti labi var sakārtot domas. Dienas ritmā varbūt visu līdz galam neatrisinu, dažkārt pat apzināti atlieku neskaidrus jautājumus uz vēlāku laiku, braucot padomāju, kā labāk risināt, un atrodu labākos variantus. Tās darba domas izdomāju treniņā, aizgājis mājās, par biznesu varu nedomāt.”

Atnākšana mājās gan sanāk tikai ap “Panorāmas” laiku, dažbrīd pat vēlāk, tāpēc Dzintars norāda, ka ģimene pelnījusi atzinību par sapratni. Reizēm visi kopā aizbraucot uz mačiem, bet tiekot jau savējiem atrauts daudz laika. Arī uz draugu rīkotām ballītēm ne vienmēr sanākot aiziet, jo nākoties izvēlēties – ballīte vai mači. “Ja svētdien gonka, kāda tur ballīte. Vai arī, ja ballīte, kāda vairs gonka,” saka sportists.

Profesionālam sportistam treniņi un sacensības ir darbs, tur nevar domāt – gribas vai ne, jādara. Bet vaļasprieks taču nevar būt apgrūtinājums, tāpēc interesanti zināt, kā Dzintars rīkojas brīžos, kad negribas kāpt uz riteņa. Pirms sacensībām tā neesot, tad valda cits noskaņojums, bet pēc smagiem treniņiem bijis visādi. Arī gadījumi, kad tiešām negribas uz riteņa kāpt. It īpaši, ja vēss un lietains laiks. “Bet es jau nekur ar parakstu neesmu apliecinājis, ka man tas obligāti jādara. Ja orga-nisms negrib, nedaru to. Nekas jau nenotiks. Kādreiz gan atliek tikai nedaudz sevi pārvarēt, sāc braukt un jūti – viss ir labi,” norāda velobraucējs.

Runājam par sacensībām, rezultātiem, panākumiem, līdz Dzintars nosaka: “Ai, bet kas es par velosportistu, tāds sporta mīļotājs, fizkultūrietis. Nav jau man nekāda profesionālā pamata, viss apgūts pašmācības ceļā. Sāku ar riteni braukt pirms pieciem, sešiem gadiem, Ģirta Kalniņa mudināts. Mācījos no konkurentiem, kolēģiem. Vizinoties jau tās zināšanas nav nepieciešamas, taču, ja grib labi startēt sacensībās, jāzina daudz, tur nianse nianses galā.”

Pārrunājām arī norises Pekinā, mūsu sportistu panākumus un neveiksmes.

Dz. Osītis uzsver, ka par neveiksmēm esot nevietā runāt, jo jau nokļūšana Olimpiskajās spēlēs ir liela veiksme: “Mēs pārāk daudz gribam no mūsējiem. Vaina arī komentētājos un žurnālistos, kuri neveiksmes zīmē ar tik melnu, ka bail. Bieži arī viņi jau iepriekš noskaņo, ka nu tik būs! Olimpiāde vēl nav sākusies, bet jau tiek stāstīts, ka mūsējie brauc pēc medaļām. Tā nevajag. Mūsu dzīvē taču visu nosaka gadījums, īpaši jau sportā, kur viens sīkums var izšķirt visu. Ir forši, kā ir, Latvijas vārds izskan, un tas ir galvenais!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Kuršu" tūre badmintonā

06:29
22.04.2025
8

Cēsu novada un SK “Saulrīti” badmintona meistarsacīkšu ceturtās kārtas spēles sākās ar pārsteigumu, jo tika sveikti kopvērtējuma līderi. Pēc trim spēļu tūrēm par tādiem bija izvirzījušies: dāmu konkurencē Aiga Strazdiņa (Cēsis), Linda Romanovska (Valmiera), Anita Aļļēna (Cēsis), bet kungiem Ivo Keišs (Cēsis), Armands Šteins (Rīga) un Ivars Petrovskis (Sigulda). Šajā kārtā veiksme uzsmaidīja Lindai Romanovskai, kura, […]

Volejbola pavasaris rit pilnā sparā

07:26
21.04.2025
37

Ja pierasts runāt par cāļu skaitīšanu rudenī, komandu telpu sporta spēlēs to dara pavasarī, kad notiek izšķirošās cīņas par medaļām, tituliem, vietām. Arī volejbolā, kur jauniešu komandas Latvijas čempionātu noslēgušas, tāpat zināmi čempioni valsts spēcīgākajās vīriešu un sieviešu līgās, bet citās līgās izšķirošie notikumi vēl priekšā. Latvijas jaunatnes čempionāts Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) jaunieši […]

Stadionā četri gadalaiki noskrieti

06:44
16.04.2025
46

Cēsu pilsētas stadionā noslēgusies ceturtā sezona seriālā “Stadions 4 gadalaikos”, ko rīko sporta klubs “Ašais”. Seriāls sākas vasarā ar 400 m skrējienu, rudenī skrējēji veic jūdzes distanci, ziemā – 5000 vai 3000m atkarībā no vecuma grupas, bet sezona tradicionāli tiek noslēgta ar 800 m distanci. Šoreiz noslēguma posmā, kas notika Pūpolsvētdienā, vairāk nekā pussimts dalībnieku […]

Latvijas kausu sezona sākusies

06:47
14.04.2025
43

Sākusies arī aktīvā orientēšanās sezona, kurā pēc valsts čempionāta nākamās nozīmīgākās sacensības ir Latvijas kausa izcīņa. Tiks aizvadīti 23 posmi, kuros sportisti sacentīsies vidējā un garajā distancē. Vēl kalendārā trīs posmi Sprinta kausā un četri posmi Stafešu kausā. Kurzemes pavasaris Sezona startēja aizvadītajā nedēļā Kuldīgas novadā ar divu dienu sacensībām “Kurzemes pavasaris”. Tajās sadalīti ieskaites […]

Taku seriālu “Stirnu buks” nepatīkamie laika apstākļi neiztraucēja

08:14
12.04.2025
46

Tukuma pusē Āžu kalnā startējusi populārākā taku skriešanas seriāla “Stirnu buks” jaunā sezona. Šoreiz gan seriāls drīzāk atgādināja “Noskrien ziemu”. Sniegs Tukuma pusē radīja izaicinājumu ne tiki rīkotājiem, bet arī dalībniekiem, taču īstus skrējējus, nūjotājus laiks nebaida, uz starta dažādās distancēs stājās 3602 dalībnieki, arī krietns pulciņš no Cēsu novada. Distancē “Vāvere” spēkus izmēģināja arī […]

Ziemas čempionāts īsti ziemīgos apstākļos

07:13
12.04.2025
18

Cēsu Sporta skolas trenera Māra Urtāna audzēkņi aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās Latvijas ziemas čempionātā mešanu disciplīnās. Sacensības notika Ventspils Olimpiskā centra stadionā, ar tām tiek dots starts sacensībām stadionos. Šoreiz bija jācīnās ne vien ar konkurentiem, bet vispirms ar laika apstākļiem. “Pēc tam, kad bijām savās mājās trenējušies ļoti pavasarīgos apstākļos, nedēļas nogale atnāca ar […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
40
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi