Pirms gada Latvijā pirmo reizi asi tika izvirzīta problēma par darba spēka aizplūšanu. Ārlietu ministrija gada beigās veica aptauju, kuras rezultātā noskaidrojās, ka darba spēka aizplūšana joprojām turpinās un nākamo divu gadu laikā var sasniegt vēl lielākus apjomus. Tas jau līdzinās cunami – viļņiem, pēc kuriem attiecīgais apgabals ir izpostīts, tam nepieciešama būtiska atjaunošana. Latvijas cunami
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš citē aptaujā iegūtos datus: ” Uz jautājumu, vai turpmāko divu gadu laikā domājat aizbraukt no Latvijas, atbildi – ļoti liela iespēja, par to jau domāju – izvēlējušies līdz 12 procentiem respondentu. Skaitļos tie ir 139 – 207 tūkstoši iedzīvotāju. Pievienojot tos, kas atbildējuši – liela iespēja – iznāk, ka par aizbraukšanu no valsts domā 350 līdz 450 tūkstoši cilvēku. Aptauja apliecināja arī to, ka proporcionāli tie ir gan latvieši, gan citu tautību iedzīvotāji. Jautājot, uz kurām valstīm iedzīvotāji gatavojas izceļot, visbiežāk saņemtas atbildes – uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, Zviedriju, ASV un Norvēģiju.”
Vienlaicīgi ar politiskajām un ekonomiskajām problēmām, kas valstī rodas, aizplūstot lielam skaitam darba spējīgo iedzīvotāju, aktualizējušies arī jautājumi par latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem ārpus valsts – cik tādu ir, kā ar viņiem sazināties, kā kontaktēties. Šogad sācies apjomīgs pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošiem tautiešiem un viņu kopienām. To sabiedriskās domas pētījumu centram SKDS pasūtījis īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Septembrī rīkojot ”Tautiešu mēnesi” un aicinot satikties ārpus Latvijas izveidoto sabiedrisko organizāciju vadītājus, ministrija iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem.
Īrija nonākusi galvgalī
Pētījums apliecina, ka valstu sešniekā, kurā pašlaik ir visvairāk bijušo Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču, nonākusi Īrija. ”Vēl pirms trim gadiem neviens ne domāja, ne prognozēja, ka tā tas varētu notikt,” komentēja A. Kaktiņš. 1. vietā ir ASV – 87,5 tūkstoši bijušo Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču, 2. – Lielbritānija un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste – 40 tūkstoši, 3. un 4. vietā ir Krievija un Īrija ar katrā valstī vairāk nekā 30 tūkstošiem. Seko Kanāda un Austrālija ar 22,6 un 18,9 tūkstošiem bijušo Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču.
”Atšķiras informācijas avoti, no kuriem dažādās valstīs ieguvām informāciju, diskutējama arī ticamības pakāpe par kopējiem iegūtiem statistikas datiem un ekspertu aplēsēm. Izmantojām gan valsts iestāžu informāciju, gan prasījām vērtējumu Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, aptaujājām latviešu biedrības. Esam izpētījuši pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus, kā arī izmantojām SKDS pētnieku grupas, kā arī citos pētījumos veiktās aplēses. Vērtējot bijušo Latvijas iedzīvotāju skaitu katrā valstī, pētījumā galvenokārt minējām ”lielāko zināmo skaitu”. Precīzākie dati ir par Latvijas Republikas pilsoņiem. Daudz grūtāk bija noskaidrot attiecīgā valstī dzīvojošo latviešu vai Latvijas valsts izcelsmes iedzīvotāju skaitu,” par grūtībām pastāstīja A. Kaktiņš. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka Latvija līdz šim nav pētījusi tautiešu diasporu, kas dzīvo ārpus valsts. ”Pētījumā esam izmantojuši svaigāko un ticamāko informāciju, tomēr daudzos gadījumos skaitļi par latviešiem pasaulē iegūti, izskatot ekspertu veiktās aplēses. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka faktiskais bijušo Latvijas iedzīvotāju skaits pasaulē ir vēl lielāks. Pētījumā teikts, ka ārpus Latvijas dzīvo 109 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu, plus 200 tūkstoši latviešu un viņu pēcteču, kā arī ap 280 tūkstoši cilvēku, kas nav latvieši, bet izceļojuši no Latvijas.
Sākot no 1990. gada, valsti diezgan lielos apmēros pametuši Latvijas cittautieši, bet latvieši masveidā aizbraukuši, sākot no 2000. gada. Tas, iespējams, izskaidro pirms pāris gadiem novēroto tendenci, ka latviešu Latvijā proporcionāli kļūst vairāk. Pēdējos gados, kad latviešu aizbraukšana līdzinās cunami vilnim, kopējais skaits Latvijā, iespējams, vairs nepieaugs. Kontakti ar radiem ārzemēs
Pētījumā, lai analizētu ārpus Latvijas dzīvojošos, viņu pēctečus un raksturotu latviešu kopienas, aptauja veikta arī Latvijā. Tajā noskaidrots, kā Latvijas iedzīvotāji uztur kontaktus ar aizbraukušajiem. No visiem aptaujātajiem 28 procenti apstiprinājuši, ka viņu radi dzīvo ārzemēs. Ārzemju radi ir apmēram vienādam skaitam latviešu un arī citu tautību iedzīvotāju. Pētot sīkāk, noskaidrojies, ka no visiem, kuri uztur sakarus ar radiniekiem ārzemēs, lielākajai daļai – 57 procentiem šie radinieki Latviju atstājuši pavisam nesen – pēc 2001. gada, 21 procentam radi Latviju atstājuši laikā no 1991. gada līdz 2000. gadam. Tikai 18 procentiem otrā pasaules kara laikā. Noskaidrojot valstis, uz kurām devušies dzīvot radinieki, līderes izrādījās Lielbritānija un Īrija. Tad seko Krievija. Gandrīz uz pusi mazāk kontaktu ir ar ASV un Vācijā dzīvojošiem radiem. Pētījums atklāj, ka pastāv vērā ņemamas atšķirības starp latviešu un citu Latvijā dzīvojošo tautību iedzīvotāju radniecīgajām saitēm dažādās valstīs. Aptauja rāda, ka latviešiem, kuriem ir radi ārzemēs, tie visbiežāk ir Lielbritānijā – 36 procentiem, Īrijā – 33, ASV – 17, Vācijā – 15, Kanādā – 9 un Krievijā – 7 procentiem. Citu tautību iedzīvotājiem visvairāk radi ir Krievijā – 40 procentiem, Lielbritānijā – 24, Īrijā – 22, Vācijā – 10, ASV – 9, Baltkrievijā – 8 un Ukrainā – 7 procentiem.
Kontaktu uzturēšanai ar ārpus Latvijas dzīvojošajiem liela nozīme ir laika starpībai, kopš radinieki devušies prom. Aktīvāk sazināšanās notiek ar aizbraucēju pirmo un otro paaudzi. Daudz retāk ar trešo un ceturto paaudzi, bet simts gadi jau ir robežšķirtne, kad kontakti izzūd. Arī tādus secinājumus var izdarīt, ieskatoties pētījumā. Piemēram, Brazīlija pēc skaita ir septītā valsts, kurā šodien dzīvo visvairāk latviskas izcelsmes iedzīvotāju, latvieši vairākās paaudzēs
– vairāk nekā desmit tūkstoši. Taču aptaujā par Latvijas iedzīvotāju kontaktiem Brazīlijā tikpat kā nav pieminēta. Kā nekā latviskas izcelsmes iedzīvotāji Brazīlijā masveidā ieradās 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka Brazīlijā mīt 230 Latvijas Republikas pilsoņi. Visvairāk Latvijas pilsoņu pašlaik dzīvo Lielbritānijā – vairāk nekā 35 tūkstoši. Cik tādu ir Īrijā, Latvijas diplomātiskajai pārstāvniecībai nav datu.
Nevēlas teikt, kur atrodas
”Lai gan tas no mums netika prasīts, esam izdarījuši virkni secinājumu, kuros ar mums dalījās aptaujās iesaistītie eksperti. Šos secinājumus būtu vērts ielāgot valdībai,” pētījumu prezentējot, publikā, kur galvenokārt atradās ārpus Latvijas izveidoto sabiedrisko organizāciju pārstāvji, sacīja SKDS direktors A. Kaktiņš.
”Būtisks traucēklis Latvijas valsts sadarbībai ar ārvalstīs dzīvojošajiem ir latviešu bieži vien paustā neuzticība, vilšanās Latvijas valstī, tās valdībā, politiķos. Valstij nopietni jādomā, kā atjaunot uzticēšanos, kā motivēt ārvalstīs dzīvojošos latviešus kontaktēties ar vēstniecībām, parādīt, ka viņi ir Latvijai svarīgi. Pagaidām nav zināmi apstākļi, kāpēc dažās valstīs Latvijas iedzīvotāju un viņu pēcteču veidotās kopienas ir stipras, bet citās vājas vai pat vispār neveidojas. Te nepieciešama dziļāka izpēte. Mūsuprāt, Latvijai ārpus valsts ir lietderīgi veidot sadarbību ne tikai ar aizbraukušajiem latviešiem vai viņu pēctečiem, bet attīstīt arī projektus, kas ieinteresētu ārvalstīs dzīvojošus citu tautību cilvēkus, kuri iepriekš ilgāku laiku mituši Latvijā un joprojām jūt emocionālu saikni ar to.
Ņemot vērā, ka diasporu ārpus valsts veido dažādu emigrācijas viļņu pārstāvji, kuri Latviju atstājuši dažādos apstākļos, atšķirīgas motivācijas vadīti, valstij svarīgi būtu noteikt galvenos sadarbības mērķus, izraudzīties valstis, kurām izstrādāt atsevišķas programmas. Īpaši tas attiecas uz jaunāko emigrāciju.”
Jaunākā emigrācija uz Lielbritāniju un Īriju apliecinājusi, ka moderno informācijas tehnoloģiju (internets, mobilie sakari) un ātrākas pārvietošanās (lētie avioreisi) laikmetā, ieceļotāji jaunajā valstī nemeklē ne kontaktus ar Latvijas valsts pārstāvjiem, ne ar latviešu sabiedriskām organizācijām. Emigranti paši uztur saiknes ar sev līdzīgiem likteņa biedriem un nepārtrauc sakarus ar radiem un draugiem Latvijā. Taču tas nozīmē, ka Latvijas valsts par viņu dzīvi un problēmām tikpat kā neko neuzzina.
Viena no asākajām problēmām, kas rodas ilgākā prombūtnē, ir latviešu valodas iemaņu zudums. Tas attiecas ne tikai uz aizbraucēju bērniem, kuri integrējas vietējā sabiedrībā, bet arī uz pieaugušajiem, kuri visiem spēkiem mēģina iekļauties vietējā vidē. Vēl vairāk to pastiprina jauktās laulības. Tāpēc SKDS pētījuma autori Latvijas valstij iesaka veidot latviešu valodas mācību programmas, kas īpaši paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošajiem. Svarīgi, lai tās būtu pieejamas caur internetu, nolasāmas DVD formātā, ja cilvēki paši vēlēsies mācīties vai mācīt savus bērnus.
Pētījuma autori Latvijas valstij liek apzināties, ka daudz dotu, ja informācija par Latviju tiktu veidota svešvalodās. Ja izceļotāju pēcteči otrā, trešā vai ceturtā paaudzē grib interesēties par Latvijas vēsturi, kultūru un sabiedriski ekonomiskajām aktualitātēm, viņiem ir pārāk maz iespēju. Viens no svarīgiem motīviem, kāpēc uzturēt saikni ar Latvijas cittautiešiem, kas kādreiz aizceļojuši, ir cerība, ka viņi varētu atgriezties Latvijā. Arnis Kaktiņš saka: ”Latvija, izjūtot darba spēka trūkumu, drīz to sāks ievest lielākā skaitā. Daudz vērtīgāk, ja mēs dabūtu atpakaļ tos, kuri pēdējos gados atstājuši Latviju. Tātad zina kaut ko par mūsu valsti, nekā sagaidīt strādniekus, kuri brauks, par Latviju nezinot nekā.”
Komentāri