Imanta Ziedoņa fonda dibinātāju un vizionāru sanāksmē noskaidroti apbalvojuma „Laiks Ziedonim 2016” nominanti piecās nominācijās, viņu vidū arī vidzemnieki. Kā informē Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Tjarve, Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” apbalvojumi “Laiks Ziedonim” šogad tiks pasniegts jau trešo reizi. Svinīgais pasākums norisināsies Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, 3.maijā, Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē.
Zinātnes nominācija „Taureņu uzbrukums”
Dace Dzenovska – Oksfordas Universitātes, Sociālās un kultūras antropoloģijas institūta pētniece, doktora grāds sociālajā antropoloģijā. Pašlaik strādā pie viena no aktuālākajiem pasaules jautājumiem – pēta migrācijas un diasporas jautājumiem.
Uldis Bojārs – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieks, doktora grāds datorzinātnēs. Strādā pie tēmas, kas skar semantisko tīmekli “Saistīto datu izpēte, popularizēšana un ieviešana”.
Dagnija Loča – Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra (RCRBIC) direktore, zinātniece, doktora grāds inženierzinātnēs. D. Loča ir kontrolētas izdalīšanās zāļu piegādes sistēmu biomateriālos pētījumu aizsācēja Latvijā. Tas ir ļoti perspektīvs virziens medicīnā, jo būtiski atvieglo pacienta pēcoperācijas atveseļošanos.
Pauls Daija – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, doktora grāds filoloģijā. Pašreiz aktuālākās zinātniski pētnieciskās aktivitātes pie grāmatas, rakstu krājuma un monogrāfijas dažādās literatūras zinātnes nozarēs, savijot kopā vēstures un kultūras komponentes.
Leo Seļavo – Latvijas Universitātes un Elektronikas un Datorzinātņu institūta pētnieks, doktora grāds datorzinātnēs. Pašlaik strādā pie pētījuma projektā “Veselības un sociālie indikatori bērnu ar invaliditāti dalībai fiziskās aktivitātēs”.
Egils Stalidzāns – Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta pētnieks, doktora grāds inženierzinātnēs. Pašlaik nodarbojas ar matemātisko modelēšanu trijos starpdisciplināros projektos, ko vieno informācijas tehnoloģijas un matemātiskās modelēšanas pielietojums bioprocesu analīzē.
Novadpētniecības nominācija „Kedas”
Biedrība Bērzes Strazdi – latviešu bezpeļņas organizācija Lielbritānijā, kas jau četrus gadus organizē dažādas aktivitātes latviešu diasporai ārpus Latvijas robežām – Lielbritānijā. Ar savu darbu viņi veicina saikni starp Lielbritānijas latviešu diasporu un Latviju, realizējot labdarības projektus. Biedrības moto: “Labiem cilvēkiem ir jāzina citus labus cilvēkus!” Visi domubiedru grupas „Bērzes Strazdi” iegūtie līdzekļi tiek novirzīti Latvijas mazturīgo izglītības iestāžu atbalstam, šādā veidā stiprinot saikni ar dzimteni.
Irita Vimba – Zemgales krieviņu jeb votu tautastērpa atjaunotāja un tradīciju kopēja, Vecumnieku folkloras kopas „Bārbeles kopa” iniciatore. Irita Vimba kopā ar biedrību Zemgales Mantojums rekonstruējusi Zemgales krieviņu sievietes un vīrieša tērpu, atdodot identitāti tiem, kas sevī saskata votu saknes. Pateicoties tērpa rekonstrukcijai, katra sieviete var aplūkot un iekārot Latvijas “melnās pērles” – krieviņu sievietes sudraba lodīšu krelles.
Jānis Galzons – Rūjienas mākslas skolas direktors, ko vietējie iedzīvotāji uzskata par vietējās kultūras kanonu. Kopdarbā ar mākslas skolas audzēkņiem, Jānis Galzons ir radījis unikālu vairāk nekā 20 metrus garu bērza klucīšu Lielvārdes jostu un citas latviešu kultūras vērtības, kas prezentētas gan Briselē, gan Japānā, uzrunājot pasauli. Rūjienas iedzīvotāji uzskata, ka Jāņa veiksme ir neatzīt vienmulību un mācīt bērniem sev tuvajā apkārtnē ieraudzīt citam it kā nevērtīgas lietas, radot no tiem mākslu, viņa savpatība ir – dzīves valoda ar mūsu bērniem, tāda vienkārša, īsti ziedoniska – caur etnogrāfiskiem simboliem – pogām, saktām, jostām, cimdiem, galvassegām, gredzeniem, pūra lādēm ornamentiem, uzsverot viņos piederību savai Rūjienai.
Elīna Kolāte un Elīna Kursīte – projekta „Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi” radītājas. Abas Elīnas apceļo Latvijas pierobežas ciematus, kur dzīvo mazāk nekā 10 iedzīvotāju – Kursīte fotogrāfē, Kolāte raksta. Ļoti iespējams, pēc dažiem gadiem daļa no ciematiem, kur tagad ir viens iedzīvotājs, būs pilnīgi tukši, tāpēc šo var uzskatīt arī par kultūrvēsturisku materiālu, jo materiāls tiks atspoguļots grāmatā. Līdzgaitnieki uzskata, ka „Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi” autores apgāž stereotipus par Latvijas pierobežu kā vietu, kur valda iznīcība, alkoholisms un nāves smaka. Abas Elīnas stāsta, kā ir – Latvijas pierobežā cilvēki lielākoties ir apmierināti ar dzīvi, un galīgi negribētu dzīvot nekur citur. Un cilvēkiem ir jāzina, ka tur ir labi.”
Tautsaimniecības nominācija „Zemi es mācos”
Juris Paulovičs, zemnieku saimniecības Ķelmēni īpašnieks. ZS Ķelmēni Gulbenes novadā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību (graudkopību), bioloģiskās maizes cepšanu un tirdzniecību, uzsākta bioloģiskās lopbarības ražošana. Rankas rudzu rupjā maize ir gan pašu, gan pircēju iecienītākais produkts no ZS Ķelmēni klāsta, kas tiek cepta no pašu un kaimiņu saimniecībās audzētiem un maltiem bioloģiskajiem rudziem.
Viestura Brālīša ģimene, zemnieku saimniecība Piesaule. ZS Piesaule Ārlavas pagastā nodarbojas ar lielogu dzērveņu audzēšanu ražošanas platībās. Šī saimniecība bija dzērveņu audzēšanas celmlauži Latvijā, kas 20 gadu laikā izveidojuši audzēšanas tehnoloģiju un mehanizēto ogu novākšanu labākajā pasaules līmenī. ZS Piesaule produkcija augstās ogu kvalitātes dēļ ir pieprasīta Eiropas tirgos.
Jāņa Sietiņsona ģimene – zemnieku saimniecība Kalna Smīdes. ZS Kalna Smīdes Drabešu pagastā jau 20 gadus nodarbojas ar biškopību, īstenojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Šo bišu dravu raksturo inovatīvi produkti, eksportspēja un līdzdalība starptautiskos pētījumos, analizējot, kādēļ pasaulē izzūd bites. ZS Kalna Smīdes produkciju labprāt iegādājas tiešās pirkšanas pulciņu dalībnieki.
Ziedonis Vilciņš – Kalna gavieši saimnieks. Skujenes pagasta Kalna gavieši saimnieks Ziedonis īsteno videi draudzīgu mežu apsaimniekošanu. Ziedonis Vilciņš cērt kokus, iegūst ienākumus sev, savai ģimenei, darbiniekiem, saglabājot meža vidi un Latvijas dabas daudzveidību. Viņš mežu respektē kā dzīvu sistēmu ar neskaitāmām sugām, ar dažādām vērtībām. Viņš ir teju vienīgais lielais meža īpašnieks Latvijā, kurš gadu gaitā attīstījis un nu spēj pierādīt un skaidrot arī citiem – kā iespējams iegūt koksnes resursus, neiznīcinot mežu, nenocērtot to kailcirtē.
Bērnu un jauniešu nominācija „Rabarbers”
Nils Patriks Kazradzis – 15 gadus vecs jaunietis, Rīgas Juglas vidusskolas skolnieks. Uguņošanu vizualizāciju veidotājs. Nils salūtu pasniedz kā mākslas veidu un attīsta šo ideju visā pasaulē kopā ar citiem dizaineriem. Nils šauj salūtus visapkārt pa Latviju un pat piedalījies dažādos projektos un sacensībās ārzemēs. Eiropas pirotehniķu asociācijas prezidents ir izteicies, ka Nila dizaini un idejas ir kas jauns pasaulei un, ka tas ir tikai sākums.
Andris Jenerts – 17 gadus vecs jaunietis, Siguldas pilsētas vidusskolas skolnieks. Siguldas novada jaunrades centra mehatronikas pulciņa idejas autors un konsultants. Andris vienmēr centies iedvesmot vienaudžus ar lietām, vietām un notikumiem, kas parāda, ka visu var darīt nedaudz citādāk, kā ierasts un ir iespējams paveikt daudz vairāk. Andrim patīk arī fotogrāfija, ar kuras palīdzību viņš parāda savu mīlestību uz Latvijas dabu.
Paulīna Latsone – 25 gadus veca jauniete no Valmieras, kopš deviņu gada vecuma Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas dalībniece, Ādažu vidusskolas vēstures skolotāja, Iespējamās misijas dalībniece. Darbošanās skautu un gaidu kustībā ir kļuvusi par neatsveramu Paulīnas dzīves daļu, dodot gan zināšanas un prasmes, gan dzīves vērtības. Patiecoties savai degsmei, kļuvusi par skautu vadītāju. Pieredze darbā ar bērniem un jauniešiem bijusi dzinulis pieteikties dalībai Iespējamajā misijā.
Kārlis Berkolds – 24 gadus vecs jaunietis no Ogres, RTU doktorants un SIA RobotNest inženieris. Jau piecus gadus ar aizrautību darbojas RTU Robotikas klubā, un tā ietvaros ir organizējis vairāk nekā 100 dažādus seminārus un darbnīcas ar mērķi ieinteresēt un izglītot skolēnus par robotiku un inženierzinātnēm, kurās kopumā piedalījušies vairāk nekā 4000 dalībnieki. Šo mērķi aizrautīgi un ar entuziasmu īsteno arī kā Ogres Tehnikuma un Rīgas Franču liceja robotikas un elektronikas pulciņa vadītājs. Paralēli aktivitātēm inženierzinātnēs, Kārlis universitātē pēta, kā ar mašīnapmācību iemācīt robotiem atpazīt augus un veikt to kopšanu un audzēšanu.
Ervīns Gorelovs – 22 gadus vecs jaunietis, biedrības AKA Latvia dalībnieks, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas students. No Ervīna var mācīties degsmi jaunu radošu ideju meklēšanā, mīlestību pret Latvijas dabu, lielo dabas mīlestību. Viņš cenšas atrast veidus, kā dažādiem plastmasas izstrādājumiem dot otro dzīvi. Radošu ideju ģenerators.
Nominācija par dzīvi literatūrā „Bize”
Māra Dzērve – bijusī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas literatūras skolotāja, arī Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupas dalībniece. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja nostrādājusi 44 gadus, bet pašlaik brīvprātīgi palīdz skolēniem nostiprināt latviešu valodas zināšanas pirms eksāmeniem.
Daina Štokmane – Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas literatūras skolotāja, kuru skolēni raksturo kā īstenu latvieti, kas spēj iedvest dzimtenes mīlestību: “Viņa ir kā īsta latvju daina – šķietami vienkārša, neuzbāzīga, bet saturiski ļoti piepildīta. Viņa mīl savu valsti un tautu, un to pierāda arī darbos – kopjot mūsu senču tradīcijas un mācot arī citus rūpēties par tām.”
Vija Cerusa – Bauskas Valsts ģimnāzijas literatūras skolotāja, kura daudzus gadus vada metodisko darbu un labprāt iesaistās starptautiskos projektos. Skolēni viņu raksturo kā pedagogu ar stingru stāju un degsmi, kura vienmēr tiecas uz izcilību un motivē jauniešus doties līdzi: “Pateicoties skolotājai Vijai, skolēni ne tikai iemīlējuši dzeju, bet paši kļuvuši par aktieriem, pasākumu vadītājiem un organizatoriem, gūstot neatsveramu pieredzi tālākajai dzīvei”.
Dace Kronīte – Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas literatūras skolotāja, kura ar savu vērtību izpratni, novada mīlestību un radošo izdomu spēj iedvesmot jauniešus. Dace ir liels atbalsts skolēniem, gatavojoties mācību olimpiādēm un veicot zinātniski pētnieciskos darbus. Viņa aizrautīgi apgūst jaunas metodes un radoši tās izmanto savās stundās.
Daiga Zirnīte – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas literatūras skolotāja, kura ļauj sajust literatūras būtību, nevis skolas vidi – tā vietā, lai mācītos, ko pateikt, skolēni mācās lasīt sev un sarunāties cits ar citu. Daigas skolēni uzskata, ka skolotājas meistarība ir tik spēcīga, ka viņas priekšā kategoriskums kļūst absurds.
Zinta Saulīte – Madlienas vidusskolas literatūras skolotāja, vienlaikus arī Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” vadītāja un vairāku grāmatu autore, kas jau 12 gadus uztur Blaumanim veltītu Latvijas mēroga skolēnu radošo darbu konkursu. Zintas bijušie skolēni viņu raksturo ar Imanta Ziedoņa vārdiem: „Dzīvi jāņem smejot. Tik, cik tā iemirdzas. Kā garāmejot…”. Skolēni uzskata, ka no skolotājas strāvo inteliģence, miers un „mūsdienu zelts” – cilvēcīgums.
Veronika Dundure – Nautrēnu vidusskolas literatūras skolotāja, kura vada arī Latgaliešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju un pulcē šā darba entuziastus vasaras nometnēs. V.Dundure iestājusies par novadu mācības ieviešanu visās Latvijas skolās. Skolotāju Veroniku viņas bijušie skolēni raksturo latgaliešu dižgara Andriva Jūrdža vārdiem: “Skudra, koč moza, bet kolnus rauš. Vysu gryutoikais dorbs palīk par vīglu, jo tū ar prīcu un patikšonu dareisi.”
Komentāri