Ziemassvētku laikā par jauku dāvanu un tradicionālu noformējumu kļuvusi puansetija jeb Ziemassvētku zvaigzne, kas priecē ar savām krāšņi sarkanajām lapām.
Nereti krāšņās lapas nepareizi dēvē par ziediem, lai gan ziedi ir pavisam nelieli, pat nepamanāmi, krāsaino augšlapu ieskauti. Īpašu popularitāti guvusi puansetija ar sarkanām lapām, taču ir šķirnes arī ar baltām, krēmkrāsas, rozā, zaļganām lapām. Podos audzē gan liela, gan maza auguma krūmus, taču brīvā dabā krūms var izaugt pat trīs metrus.
Pētnieki atklājuši, ka Ziemassvētku zvaigznei ir labvēlīga ietekme uz cilvēka sirdsdarbību un asinsriti, turklāt tā pozitīvi ietekmē arī garastāvokli.
Zemnieku saimniecības “Kliģeni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško, kura saimniecībā audzē šīs skaistās puķes, skaidro, ka augšlapas sarkanas kļūst, pateicoties fotoreakcijas periodam. Lai gan veikalos varam iegādāties puansetiju ar sarkanām lapām tieši Ziemassvētku laikā, tomēr mājas apstākļos, ja tā vispār krāsojas, tas var notikt vēlāk: “Lai sarkanās lapas būtu konkrētā laikā, precīzi ir jāstrādā ar tumšošanas un gaismošanas periodiem. Taču mājas apstākļos tas ir sarežģīti.”
A.Raubiško apstiprina, lai panāktu lapu krāsošanos, jānodrošina “īsā diena” . Laikā, kad dabā dienas kļūst garākas, puansetija ik pa laikam vai nu jānovieto tumšākā istabas vietā, vai puķes noēnošanai var izmantot papīra tūtu. Piemēram, ir speciālisti, kuri iesaka gada gaišajā periodā papīra tūtu uz puansetijas likt pēc plkst.17.
A.Raubiško vērš uzmanību, ka puansetijas augsnei jābūt mitrai, taču nevajadzētu pārlaistīt, turklāt ūdeni A.Raubiško iesaka liet šķīvītī. Būtiski ūdeni neliet uz lapām, jo uz tām var parādīties plankumi. Ziemassvētku zvaigzni nav ieteicams arī atstāt caurvējā.
A.Raubiško uzskata, ka mēslot veikalā nopirktu puansetiju nav nepieciešams, jo tās augsnē jau ir minerālmēsli. Tomēr nākamajā gadā tas jau būtu vajadzīgs, turklāt augsnei jābūt ar viegli skābu vidi. Puansetijas mēslošanai A.Raubiško neiesaka izmantot pazīstamo “Vito”, jo augam var parādīties gaiši zaļas lapas.
Ja puansetija iepatikusies un radusies vēlēšanās to audzēt un nākamajā gadā sagaidīt lapu iekrāsošanos, eksperti iesaka puķi apgriezt. Literatūrā rodams viens no iespējamajiem variantiem, kas paredz puansetiju apgriezt 15 centimetru augstumā un līdz maijam turēt 12 – 15 grādu temperatūrā, laistot tikai tik daudz, lai tā nesakalst. Pavasarī, kad parādās jaunie dzinumi, to iesaka pārstādīt.
Tomēr puķe, kuras izcelšanās meklējama Meksikā, ir ne tikai skaista, bet pienainā šūnsula, kas izdalās no stumbra un arī lapām, ir indīga. A.Raubiško skaidro, ka šķidrumam pieskaroties vien, nekas nopietns nenotiks, bet tā nedrīkst nokļūt mutē. Īpaši jāuzmanās, lai bērni spēlējoties nenoplūc lapiņu un neieliek mutē.
Speciālisti tomēr norāda, ka šūnsula, nokļūstot uz ādas, spēj izraisīt pat grūti dzīstošas brūces. Ja sula nokļuvusi mutē, var rasties dedzinoša sajūta, sākties vemšana, reiboņi, samaņas zudums. Šīs augu sugas piensulu indiāņi pat izmantojuši kā bultu indi, tā tiek izmantota arī medicīnā un rūpniecībā.
Komentāri