Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Ziemas svētki un vasaras atmiņas

Druva
00:00
22.12.2007
4
4lp Somija

Ziemassvētku brīvdienas var pavadīt dažādi. Var ciemoties pie radiem, draugiem, var klusi pavadīt ģimenes lokā, bet var arī doties uz Somiju, lai pie Polārā loka tiktos ar galveno Santa Klausu viņa rezidencē Rovaniemi. Un brauciens uz šo ziemeļvalsti var kļūt par tradīciju, lai Ziemassvētku vecīti apciemotu ne tikai ziemā, bet arī vasarā. Šāda tradīcija ir Loginu ģimenei, kam ceļš uz Somiju kļuvis ierasts. Visfantastiskākais – daba

Ģimenes galva Aigars Logins atzīst, ka Somija ir radīta atpūtai, šajā zemē valdot tāds īpašs, pozitīvs miers. “Pirmo reizi gan turp braucām, lai paviesotos pie galvenā Santa Klausa. Kamēr bērni vēl mazi un tic brīnumiem, vajadzēja turp aizvest, jo tas viņiem ir liels piedzīvojums,” saka A.Logins, piebilstot, ka jau tolaik radusies vēlme braukt uz Somiju atkal.

Tiesa, pirmajā ceļojumā uz Rovaniemi pirms sešiem gadiem Santa Klauss viņiem sagādājis pamatīgu pārsteigumu, jo termometra stabiņš rādījis mīnus 42 grādus. Tomēr tas nav mazinājis ceļotāju pozitīvo iespaidu par šo valsti. Arī polārā nakts, kad saulīte tā arī neparādās pie apvāršņa, nav radījusi vēlmi ātrāk pamest Rovaniemi.

“Par ceļotāju izklaidi tur tiek domāts. Protams, galvenā ir vizīte pie Santa Klausa. Atliek izstāvēt rindu un vari pārmīt kādu vārdu ar vecīti, kurš dažus vārdus zina arī latviski, jo taču viesojies mūsu zemē. Var kopīgi nofotografēties, tas gan ir viņu monopols, jo tūristiem bildēt neļauj. Pēc tam fotogrāfiju var nopirkt, tiesa, nav lēts prieks, bet, pirmo reizi to varot atļauties.

Ir arī citas izklaides. Santa Klausa parks, kas ierīkots kalnu alā, ir atrakciju parks, tā teikt, lai tūristiem un arī pašiem somiem ko darīt, kad ārā polārā nakts. Šis parks gan atvērts tikai ziemā.

Interesants ir Arktiskais muzejs. Ja sals nav ļoti bargs, pieejamas dažādas izpriecas ārā. Populāras ir sniega motociklu tūres, ko iecienījuši ārzemnieki. Ieģērbj braucēju piemērotā apģērbā, lai neapsaldējas, un aiziet! Ir vairākas iespējas, var doties gan dienas izbraukumā, gan pat divu dienu tūrē ar nakšņošanu tundrā pie pamatiedzīvotājiem reālā vidē.

Arī pašā Ziemassvētku vecīša rezidencē ir ko darīt, vairāk gan bērniem, bet arī lielie var atrast nodarbes. Sastumti sniega kalni, kur slidināties, izveidotas sniega un ledus skulptūras. Piedāvā izbraukumus ar ziemeļbriežu un suņu pajūgiem. Uzbūvēta pat ledus baznīca ar visu altārīti. Tā izgaismota, gaismās viss vizuļo, skats iespaidīgs.

Bet visfantastiskākā ir daba. Gribu teikt, tur ir īsti ziemas svētki. Katrs kociņš, zariņš, pat katra skujiņa ir dzirkstoša, apsarmojusi. Emocijas ļoti pozitīvas,” stāsta A.Logins.

Skalot zeltu Somijā

Ja redzēta Somija ziemā, radusies vēlme to apskatīt arī vasarā. A.Logins atzīst, ka vasaras ceļojums devis pilnīgi negaidītus iespaidus. Kaut vai tāpēc, ka aiz Polārā loka saule apmēram mēnesi vispār nenoriet. Gaisa temperatūra vairāk nekā plus 30 grādi, ūdens siltāks nekā Latvijā, jo silst visu diennakti. Nenorietošā saule gan nedaudz traucējot vakaros un naktīs, jo grūti aizmigt, kad tā vēl augstu pie debesu juma.

“Ir nepareizs priekšstats, ka Somijā vasaras aukstas. Tiesa, iebraucot Helsinkos, laiks bija nemīlīgs, bet, dziļāk kontinentā tas uzlabojas un pie Polārā loka tas allaž bijis ideāls. Vismaz tad, kad mēs esam tur bijuši.

Varu ieteikt aizbraukt divreiz – ziemā un vasarā, lai redzētu kontrastu. Kad bijām mēs, ziemā bija aukstāks nekā 40 grādi, bet vasarā gaisa temperatūra pārsniedza plus 30. Bija ko salīdzināt.

Vasarās tur ir ļoti daudz sēņu, ogu un, kas interesantākais, visas nogatavojas vienā laikā – mellenes, brūklenes, lācenes. Daba zina, ko dara. Tā ka ziemas ir garas un bargas, vasaras – īsas un karstas, lai viss paspēj uzplaukt, nogatavoties,” stāsta A.Logins.

Ziemassvētku vecītis apciemots arī vasarā, izrādījies, viņš arī tad strādā nenoguris. Strādā arī rūķu pasts,

tā teikt,

viss

allaž.

Apmeklētāju rinda gan nedaudz īsāka, arī vecītis tērpies nevis velteņos un biezajā kažokā, bet vasaras formā.

Netālu no Rovaniemi, aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļiem, atrodas zelta muzejs. Nonākot šajā vietā, ceļotāji bijuši pārsteigti par lielo skaitu amerikāņu automašīnu, cilvēkiem kovboju cepurēs, radusies pat sajūta, ka nokļuvuši Aļaskā. Skaidrojums izrādījies vienkāršs, savulaik tur upēs skalots zelts, gluži kā Klondaikā. Tagad ierīkots zelta muzejs, kurā var redzēt, kā dzīvoja un ieguva zeltu pirmsākumos, kā attīstījās šī nozare.

“Upe, kurā agrāk ieguva zeltu, tur tek joprojām. Ikviens ceļotājs var pamēģināt savu roku zelta skalošanā. Iedod tev šķīvi, ar kādu zelts skalots arī pirmsākumos, ej pie

upes un pamēģini. Arī mums izdevās dažus zelta graudiņus atrast. Daži pat iegāja pamatīgā azartā.

Kāds, iespējams, teiks, ka Somijā nav tik daudz ko redzēt, kā citās zemēs. Varbūt, bet man svarīgs miers, ko tur var iegūt, kas tik ļoti vajadzīgs ikdienas skrējienā. Un šo ceļojumu var saplānot ar interneta palīdzību un mierīgu sirdi doties ceļā, zinot, ka viss būs, kā runāts. Nav gadījies, ka kāds mūs būtu piemānījis. Un galveno Ziemassvētku vecīti taču katram vajadzētu apciemot vismaz reizi mūžā, neatkarīgi no tā, ticam viņam vai ne,” saka A.Logins.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
18

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
195

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
55

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
58
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
24
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi