Ziemassvētku brīvdienas var pavadīt dažādi. Var ciemoties pie radiem, draugiem, var klusi pavadīt ģimenes lokā, bet var arī doties uz Somiju, lai pie Polārā loka tiktos ar galveno Santa Klausu viņa rezidencē Rovaniemi. Un brauciens uz šo ziemeļvalsti var kļūt par tradīciju, lai Ziemassvētku vecīti apciemotu ne tikai ziemā, bet arī vasarā. Šāda tradīcija ir Loginu ģimenei, kam ceļš uz Somiju kļuvis ierasts. Visfantastiskākais – daba
Ģimenes galva Aigars Logins atzīst, ka Somija ir radīta atpūtai, šajā zemē valdot tāds īpašs, pozitīvs miers. “Pirmo reizi gan turp braucām, lai paviesotos pie galvenā Santa Klausa. Kamēr bērni vēl mazi un tic brīnumiem, vajadzēja turp aizvest, jo tas viņiem ir liels piedzīvojums,” saka A.Logins, piebilstot, ka jau tolaik radusies vēlme braukt uz Somiju atkal.
Tiesa, pirmajā ceļojumā uz Rovaniemi pirms sešiem gadiem Santa Klauss viņiem sagādājis pamatīgu pārsteigumu, jo termometra stabiņš rādījis mīnus 42 grādus. Tomēr tas nav mazinājis ceļotāju pozitīvo iespaidu par šo valsti. Arī polārā nakts, kad saulīte tā arī neparādās pie apvāršņa, nav radījusi vēlmi ātrāk pamest Rovaniemi.
“Par ceļotāju izklaidi tur tiek domāts. Protams, galvenā ir vizīte pie Santa Klausa. Atliek izstāvēt rindu un vari pārmīt kādu vārdu ar vecīti, kurš dažus vārdus zina arī latviski, jo taču viesojies mūsu zemē. Var kopīgi nofotografēties, tas gan ir viņu monopols, jo tūristiem bildēt neļauj. Pēc tam fotogrāfiju var nopirkt, tiesa, nav lēts prieks, bet, pirmo reizi to varot atļauties.
Ir arī citas izklaides. Santa Klausa parks, kas ierīkots kalnu alā, ir atrakciju parks, tā teikt, lai tūristiem un arī pašiem somiem ko darīt, kad ārā polārā nakts. Šis parks gan atvērts tikai ziemā.
Interesants ir Arktiskais muzejs. Ja sals nav ļoti bargs, pieejamas dažādas izpriecas ārā. Populāras ir sniega motociklu tūres, ko iecienījuši ārzemnieki. Ieģērbj braucēju piemērotā apģērbā, lai neapsaldējas, un aiziet! Ir vairākas iespējas, var doties gan dienas izbraukumā, gan pat divu dienu tūrē ar nakšņošanu tundrā pie pamatiedzīvotājiem reālā vidē.
Arī pašā Ziemassvētku vecīša rezidencē ir ko darīt, vairāk gan bērniem, bet arī lielie var atrast nodarbes. Sastumti sniega kalni, kur slidināties, izveidotas sniega un ledus skulptūras. Piedāvā izbraukumus ar ziemeļbriežu un suņu pajūgiem. Uzbūvēta pat ledus baznīca ar visu altārīti. Tā izgaismota, gaismās viss vizuļo, skats iespaidīgs.
Bet visfantastiskākā ir daba. Gribu teikt, tur ir īsti ziemas svētki. Katrs kociņš, zariņš, pat katra skujiņa ir dzirkstoša, apsarmojusi. Emocijas ļoti pozitīvas,” stāsta A.Logins.
Skalot zeltu Somijā
Ja redzēta Somija ziemā, radusies vēlme to apskatīt arī vasarā. A.Logins atzīst, ka vasaras ceļojums devis pilnīgi negaidītus iespaidus. Kaut vai tāpēc, ka aiz Polārā loka saule apmēram mēnesi vispār nenoriet. Gaisa temperatūra vairāk nekā plus 30 grādi, ūdens siltāks nekā Latvijā, jo silst visu diennakti. Nenorietošā saule gan nedaudz traucējot vakaros un naktīs, jo grūti aizmigt, kad tā vēl augstu pie debesu juma.
“Ir nepareizs priekšstats, ka Somijā vasaras aukstas. Tiesa, iebraucot Helsinkos, laiks bija nemīlīgs, bet, dziļāk kontinentā tas uzlabojas un pie Polārā loka tas allaž bijis ideāls. Vismaz tad, kad mēs esam tur bijuši.
Varu ieteikt aizbraukt divreiz – ziemā un vasarā, lai redzētu kontrastu. Kad bijām mēs, ziemā bija aukstāks nekā 40 grādi, bet vasarā gaisa temperatūra pārsniedza plus 30. Bija ko salīdzināt.
Vasarās tur ir ļoti daudz sēņu, ogu un, kas interesantākais, visas nogatavojas vienā laikā – mellenes, brūklenes, lācenes. Daba zina, ko dara. Tā ka ziemas ir garas un bargas, vasaras – īsas un karstas, lai viss paspēj uzplaukt, nogatavoties,” stāsta A.Logins.
Ziemassvētku vecītis apciemots arī vasarā, izrādījies, viņš arī tad strādā nenoguris. Strādā arī rūķu pasts,
tā teikt,
viss
kā
allaž.
Apmeklētāju rinda gan nedaudz īsāka, arī vecītis tērpies nevis velteņos un biezajā kažokā, bet vasaras formā.
Netālu no Rovaniemi, aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļiem, atrodas zelta muzejs. Nonākot šajā vietā, ceļotāji bijuši pārsteigti par lielo skaitu amerikāņu automašīnu, cilvēkiem kovboju cepurēs, radusies pat sajūta, ka nokļuvuši Aļaskā. Skaidrojums izrādījies vienkāršs, savulaik tur upēs skalots zelts, gluži kā Klondaikā. Tagad ierīkots zelta muzejs, kurā var redzēt, kā dzīvoja un ieguva zeltu pirmsākumos, kā attīstījās šī nozare.
“Upe, kurā agrāk ieguva zeltu, tur tek joprojām. Ikviens ceļotājs var pamēģināt savu roku zelta skalošanā. Iedod tev šķīvi, ar kādu zelts skalots arī pirmsākumos, ej pie
upes un pamēģini. Arī mums izdevās dažus zelta graudiņus atrast. Daži pat iegāja pamatīgā azartā.
Kāds, iespējams, teiks, ka Somijā nav tik daudz ko redzēt, kā citās zemēs. Varbūt, bet man svarīgs miers, ko tur var iegūt, kas tik ļoti vajadzīgs ikdienas skrējienā. Un šo ceļojumu var saplānot ar interneta palīdzību un mierīgu sirdi doties ceļā, zinot, ka viss būs, kā runāts. Nav gadījies, ka kāds mūs būtu piemānījis. Un galveno Ziemassvētku vecīti taču katram vajadzētu apciemot vismaz reizi mūžā, neatkarīgi no tā, ticam viņam vai ne,” saka A.Logins.
Komentāri