Lopkopji Jaunpiebalgā sarēķinājuši, ka ganāmpulka dzīvnieku apzīmēšana ar krotālijām, kas vajadzīgas ikvienam liellopam, aitai, kazai vai cūkai, izmaksā pārāk dārgi, jo tās bieži salūst. “Ne mums vienīgajiem šāda problēma. Esam runājuši ar lopkopjiem no malu malām, visi šķendējas par krotāliju zemo kvalitāti. Tās nepārtraukti izkrīt un mēs tik spējam maksāt par atjaunošanu,” saka Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta “Mazvieķi” saimnieki Gunārs un Laima Ciekuržņi, kuri nodarbojas ar aitkopību.
Līdzīga pieredze ir arī kaimiņam Mārim, kurš par šo problēmu bija gatavs runāt ar “Druvu”, pieminot tikai vārdu. Māris audzē gaļas liellopus, viņam izmaksas par krotāliju atjaunošanu ir kārtīgs cirtiens pa kabatu. “Gribētu redzēt konkrētus skaitļus no Latvijas datu centra kaut par pēdējo gadu – cik daudz atjaunošanas pieteikumu bijis pa dzīvnieku grupām: piena lopiem, gaļas lopiem, aitām un cūkām. Tie skaitļi daudz atklātu, bet, cik paši esam mēģinājuši noskaidrot, nav nekādu datu,” bilst Māris, uzsverot, ka, viņaprāt, te slēpjas kārtējais bizness uz zemnieku rēķina, jo pēc saimnieku domām, tiek iepirkts lētākais produkts ar apšaubāmu kvalitāti.
“Mazvieķu” saimnieki atzīst, ka alternatīva varētu būt elektroniskās krotālijas, taču uzsver, ka ne jau katra saimniecība tādas var atļauties: “Elektroniskām krotālijām ir augstāka cena, un papildus jāinvestē līdzekļi iekārtai, kas informāciju nolasa. Aitkopji bijuši ārzemēs, runājuši ar citiem aitkopjiem Eiropas vecajās valstīs – tie brīnās, ka krotālija vispār var izkrist!”
Vaicājot, vai problēma varētu būt nemākulīgā ielikšanā, saimnieki noliedz tādu varbūtību, jo krotālija izkrīt tāpēc, ka plastikāts vidusdaļā vienkārši pārlūstot. “Manā liellopu ganāmpulkā ir ap 300 dzīvnieku. Kopš 2006. gada tikai divām govīm ir izplēstas ausis, kas nozīmē, ka krotālija turējusies cieši, pārējās ir vienkārši izkritušas,” bilst Māris, sakot, ka vien pēdējos trijos mēnešos krotāliju atjaunošanai iztērējis ap 50 eiro. “Mūs kontrolē dažādas iestādes, brauc inspektori, bet viņus tas neinteresē. Viņi tikai piefiksē, ka krotāliju nav, un piespriež soda sankcijas. Viss tiek noziņots Lauku atbalsta dienestā (LAD), un platību maksājumiem automātiski desmit procentu samazinājums. Tātad, ja saimniecībā atbalsta apmērs ir 4 000 eiro, bet pēc soda sankcijām 400 eiro tiek atvilkti vienas trūkstošas krotālijas dēļ, tas ir drakoniski. Es te saredzu slēptu biznesu,” stāsta Māris un ar ironiju piebilst: “Tad kāpēc krotālijas negatavot no tualetes papīra?”
Aitas krotālijas visvairāk pazaudējot ziemā, kad dzīvojas pa sienu. Lai arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori dažbrīd esot pielaidīgāki, dzirdēts, ka kaimiņos uzlikti sodi līdz pat 900 eiro. Māris šķendējas, ka arī krotāliju atjaunošanas process nupat sarežģīts līdz maksimumam: “Ja iepriekš Lauksaimniecības datu centrā varēja veikt avansa maksājumu un krotālijas iegādāties ātri, tad tagad šis process samākslots un birokratizēts līdz absurdam. Notiek viena vienīga papīru bīdīšana, elektroniskā ņemšanās, un pie krotālijām tiekam tikai pēc trīs nedēļām. Gaļas lopi neuzturas vienā pļavā visu laiku, ganības mainās. Ko prasa dzīvnieka notveršana, ierobežošana un nofiksēšana! Tas nav tik vienkārši, kā datu centra ierēdņiem šķiet. Man jāatrod pieci spēcīgi vīri, kas vispār tam lopam tuvosies. Krotāliju ielikšana gaļas liellopam ir komplicēta, rupji rēķinot, beigās vienas krotālijas ielikšana man izmaksā ap 50 eiro, jo pa brīvu neviens tam lopam netuvosies. Tā vien gribas centra speciālistus uzaicināt ciemos, parādīt ganības un likt, lai paši tās krotālijas arī sasprauž.”
Savukārt Ciekuržņi ir neizpratnē par jēru apzīmogošanas termiņiem: “Lauku atbalsta dienesta normatīvajos aktos paredzēts, ka jēram 21. dienā jābūt krotālijai. Aitu audzētāju asociācija saka, ka tas jādara 31. dienā, bet Lauksaimniecības datu centrā saka, ka 21. diena ir pats pēdējais brīdis, jo faktiski jērs būtu jāapzīmē uzreiz pēc piedzimšanas. Taču zinām, ka tik agra krotāliju ielikšana negatīvi ietekmētu jēra eksterjeru. Mēs audzējam tīršķirnes aitas, tik mazam jēram, iespiežot krotāliju, austiņas nokarājas, nav skaistas un speciālisti tās brāķē.”
G. Ciekurznis atzīst, ka tīršķirnes aitām ir nepieciešamas krotālijas, taču uzskata, ka gaļas vai brāķēto jēru apzīmēšana ir lieka, jo šie dzīvnieki pēc trīs mēnešiem tiek kauti: “Sistēma būtu jāpārskata, jo tas ir ne tikvien lieks darbs, bet arī līdzekļi. Uz 100 šādām aitām ir 170 jēri, tad tie ir arī 170 eiro – tas ir pie nosacījuma, ka saimnieks beidzis kursus un pats ir pilntiesīgs iespiest krotāliju. Ja šādas apliecības nav, vēl jāmaksā veterinārārstam, un tie jau ir citi skaitļi.”
Vēršoties LDC saņēmam atbildi: „Maksimālais krotāliju izkrišanas procents atbilstoši standartam nedrīkst pārsniegt 5 % robežas. Latvijā 2016.gadā atjaunojamās krotālijas attiecībā pret dzīvnieku skaitu ir pasūtītas: aitām 1,5%, kazām 1,2%, liellopiem 3,4%, kas atbilst ražotāja noteiktajiem standartiem. Krotāliju kvalitāte ir laba, bet jāievēro prasības par to uzglabāšanu un ielikšanu.”
Komentāri