Apgāds “Zvaigzne ABC” izdevis grāmatu “Zem sargeņģeļa spārna”. Minētas divas autores: Lija Brīdaka un Akvelīna Līvmane. Bet stāstītāju ir daudz vairāk: režisori, aktieri un astroloģe. Kopumā tā ir grāmata par Dailes teātra aktrisi Akvelīnu Līvmani. Te atklājas viņas tuvie cilvēki, bērnības un skolas laiks, studijas, darbs teātrī un kino, personiskās dzīves prieka un sāpju dienas. Te visvairāk aktrises pašas stāstu, arī dzejoļu, gleznojumu, fotogrāfiju.
Pārsteidz Akvelīnas labestība, mīļums, kas izstaro no katras lappuses. Tas jūtams arī viņas atbildēs Lijai Brīdakai.
Ir daudz labu, vērā ņemamu atziņu, ka “ir svarīgi apjaust savu pašvērtību, celt savu pašapziņu”, ka “dzīve ir vislielākais skolotājs”, “nedrīkst jaukt teātri ar dzīvi”, “laba vēlēšana sev un citiem nāk atpakaļ, piepildās”, “cilvēks nekad nezina, kas viņam patiesi ir vajadzīgs”. A. Līvmane “pati vislabāk zina savas stiprās un vājās puses, vissmagāk arī pati pārdzīvo un visnesaudzīgāk analizē paveikto.”
Beigu lappusēs abu autoru domu graudi. Ja Akvelīna atzīst: “Laiks ir neapturams. Kā jūras viļņošanās, saullēkts un gadalaiku maiņa”, tad Lija secina: “Mēs katrs esam Dieva sūtīts, katrs ar savu vārdu un uzdevumu dzīvē. Tas mūsu skaistums, tā mūsu lielākā bagātība.”
Grāmata sākas ar Akvelīnas dzejoli, kur pēdējās rindas: “Smejies, raudi, gavilē – tas ir aplis nebeidzams”. Grāmata beidzas ar dzejoļa rindu: “Es piliens mūžībā.”
Grāmata apliecina, cik daudz ikviens var laba darīt sev un citiem dot. Aktrise saka: “Tas, ko es varu un tiešām daru, ir – es cenšos ar savu domu spēku palīdzēt, lai mūsu mazajā zemītē valdītu miers, lai mūs nepiemeklētu ne dabas katastrofas, ne citas lielas nelaimes.”
“Bet sargeņģelis pilda savu pienākumu – mierina laimē un iepriecina nelaimē.”
