Braukšana ar motocikliem ir ne tikai azarts, bet arī grūts prieks, pārliecinājušies kluba Wendi MC prezidents Ģirts Leščinskis un viceprezidents Igors Žamoidiks. Kaut vai tāpēc, ka liela sabiedrības daļa neizprot ādas kostīmos uz motocikliem Kawasaki, Harley – Davidson, Yamaha un citiem braucošos cilvēkus.
Amerikāņu filmās nez kāpēc visi motobraucēji tiek demonstrēti kā uzbrucēji vai bandīti, bet kluba Wendi vadītāji atzīst, lai nodarbotos ar motobraukšanu, cilvēkam jābūt ļoti disciplinētam. Kāpēc ādas apģērbs? ”Tas nelaiž cauri lietu un vēju, pasargā no apsaldēšanās sliktos laika apstākļos, arī, ja gadās krist,” skaidro Ģirts un Igors. ”Vēsturiski motociklistu bandītisms sākās pēc 2. pasaules kara. Karavīri atnāca mājās, nebija ko darīt, nopirka močus un sāka braukt. Dzīve uz motocikliem piesaistīja arī huligānus. Uzskatu, ka Latvijā tā nav, vismaz motoklubu ietvaros, bet jārēķinās , ka sabiedrībā ir dažādi cilvēki,” uzskata Ģirts.
Moto klubs Wendi pastāv trīs gadus. Ģirtam un Igoram pirmais braucamais bija Jawa. Atlicis pirmo reizi uzkāpt uz motocikla, kā sapratuši, ka tas ir viņu. ”Vai nu ar motobraukšanu saslimst, vai ne,” uzsver Igors.
Klubs Wendi
reģistrēts 2004. gadā, bet pirms tam draugi ar močiem kopā tikai vizinājās. Brauca uz izklaides pasākumiem Latvijā un arī ceļojumos. Tad secināja, ka varētu organizēt klubu un
vaļasprieku iezīmēt ar emblēmu, pievienojoties citu motoklubu dzīvei. ”Tad mums uzmanību pievērsa Latvijas motoklubu asociācija,” stāsta motobraucēji un uzsver, lai iestātos, ir stingri noteikumi, kas jāievēro. ”Motoklubu asociācija nav piparu bodīte, kurā savācas bez kāda iemesla.
Tur pastāv kārtības rullis,” aizrāda Igors. Motoklubam Wendi ir sava emblēma, ko izstrādājis cēsnieks Ingmārs Grīnbergs.
Kā klubs tapa? ”Bija brīdis, kad Cēsu ielās parādījās ļoti daudz motociklistu. Viņi braukāja individuāli. Gadījās, ka, aizbraucot pie dabas, satikāmies un spriedām, kāpēc nevaram braukāt kopā.
Motociklu cienītāji cits citam pavēstīja par ieceri veidot klubu.
Mūs atbalstīja motosportists Jānis Apsītis un tikšanās vietai piešķīra telpas,” stāsta Ģirts un piebilst, ka labprāt uzņēmies jaundibinātā kluba dokumentu noformēšanu. Viņš uzsver, ka klubs izveidojies ļoti draudzīgs. ”Kad to radījām, mums pievienojās ļoti daudzi motociklisti, kuriem pat īsti kluba saistības negāja pie sirds, jo tā ir atbildība un kārtība. Vēl neviens no mūsu kluba 14 biedriem nav sodīts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Lai kļūtu par biedru, jāiziet gada pārbaudes laiks. Mums jāzina, kādu cilvēku pieņemam! Vai viņš nav agresīvs braucējs, vai viņam nav kādas atkarības,” uzsver Ģirts Leščinskis.
Runājot par kluba darbību, Ģirts stāsta: ”Galvenie izklaides braucieni notiek vasarā. Tie ir ceļojumi, kur ļaujam piedalīties arī draugiem, kuri ar motociklu ikdienā nebraukā. Uz motocikla aizmugurē sēdinām līdzbraucējus, bet jāatzīst, ka ne visi, tā sēžot, garus ceļojumus var izturēt.
Wendisaņem arī uzaicinājumus tikties ar citiem Latvijas moto klubiem, kur braucam, piemēram, uz domubiedru dzimšanas dienām,” stāsta kluba prezidents. ”Katrs nopietns klubs savā pilsētā vismaz reizi gadā organizē kādu pasākumu. Wendi to grib darīt arī Cēsīs, ja pilsētas dome piekritīs. Ņemot vērā domes priekšsēdētāja vitalitāti, esmu pārliecināts, ka tas izdosies,” vērtē Ģ. Leščinskis.
Jāpiebilst, ka motoklubs Wendi jau pēc trīs gadu pastāvēšanas ieguvis Latvijas motoklubu asociācijas apzīmējumu – MC, kas nozīmē – atzīst Latvijas motoklubu hartu, ievēro savstarpēju uzticību, kā arī cieņu pret sevi un sabiedrību. Parasti motobraucēju organizācijas MC saņem tikai pēc pieciem gadiem, bet motoklubu asociācijas prezidents Jānis Gaigals Wendu vērtējis kā jaunu, mazu klubu, bet ļoti jaudīgu – tātad perspektīvu.
Komentāri