Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Visuvarenais ķirbis

Druva
00:00
02.02.2007
21

Ķirbji satur 90 procentus ūdens, tāpēc tos izmanto dažādās diētās un iesaka sirds slimniekiem. Tas labi noder arī organisma attīrīšanai un satur daudzas vērtīgas vielas. Kā zināms, ēdams ir ne tikai tā mīkstums, bet arī sēklas.

Ķirbji ir bagāti E, A, B un C vitamīniem. Tie satur daudz augu eļļas, ir ļoti veselīgi un tiek uzskatīti par auglības simbolu. Pateicoties ķirbju biezajai mizai, sausā un vēsā vietā tos var uzglabāt pat vairākus mēnešus.

Bieži ārsti neiesaka uzturā lietot pārmērīgi daudz dažādu dārzeņu sulas, jo tās kairina kuņģi, bet ar ķirbi tā nav. Kā ārstniecības līdzeklis ķirbis var būt lielisks palīgs liekā šķidruma izvadē no organisma. Tas ir ļoti maigs un nekairina kuņģi. Patiesībā tas normalizē kuņģa un zarnu darbību, stimulē ūdens un sāļu apmaiņu, likvidē vēdera aizcietējumus. Ķirbju sēklas ir plaši pazīstams pretcērmju līdzeklis. Ķirbī ir daudz beta karotīna, kurš, kā tiek uzskatīts, spēj samazināt iespēju saslimt ar noteikta veida vēzi vai sirds asinsvadu slimībām.

Ķirbju pagatavošana var būt dažāda. Tos var sablenderēt un pagatavot lieliskas biezeņzupas, gatavot salātus, sulas, sacepumus, biezputras, pankūkas un visu to, ko vien namamātes fantāzija ļauj. Ķirbis ir viens no dārzeņiem, kura visas sastāvdaļas ir ēdamas. * Ķirbjaugu ziedus var sažāvēt un gatavot tējas – tās ziemā stimulē organisma aizsargspēju pretoties slimībām. * Organisma veselības uzturēšanā un ārstniecībā arī ķirbju miza ir ļoti vērtīga. Tā spēj papildināt ar vērtīgām vielām – kaulus, zobus, nagus un matus. Samaltas vai sarīvētas ķirbju mizas var pievienot jebkuriem vitamīnsalātiem. Ķirbju mizas satur arī organisko želatīnu, kas nepieciešams kaulu, locītavu, skrimšļu augšanai un atjaunošanai to bojājumu gadījumos. *Ķirbju viducis – loģiskai domāšanai. Sulīgais ķirbja viducis, samalts gaļasmašīnā kopā ar nobriedušām vai nenobriedušām sēklām, ir vērtīga ārstnieciska viela. Tās garša uzlabojama, pievienojot ogu, ābolu, cidoniju, citronu, burkānu un seleriju sulu. Lietojot uzturā garšīgi sagatavotu maltīti no ķirbja viduča, iespējams veicināt loģisko domāšanu, stimulēt apzinīgumu un uzlabot pašsavaldīšanās spējas. Sulīgais ķirbja viducis bez sēklām ir izmantojams mugurkaula un sāpošo locītavu masāžai, bet aplikāciju veidā – ādas izsitumu un ekzēmu gadījumā. * Savukārt ķirbju sēklas ir efektīvākais līdzeklis cērmju, spalīšu, lenteņu izdzīšanai. Sēklas satur vielas, kas spējīgas aizsargāt zobus, tās papildina kauliem, matiem un nagiem nepieciešamās vielas. Sēk­las satur ķirbju eļļu, kas lieliski spēj ieeļļot kaulu locītavas, ādu, matus un gļotādu. Tā arī nostiprina orga­nismu pret onkoloģiskām slimībām. * Ķirbju sula palīdz kaulu deformācijas gadījumos un pret osteohondrozi. Ķirbju sula nesatur nitrātus, bet satur organisko želatīnu, kas, nonākot cilvēka organismā, spēj pārvērsties skrimšļos, kā arī sulas iedarbības rezultātā izzūd locītavu iekaisumi. Sula palīdz augt mazuļu zobiņiem. Sagatavojusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
63

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi