Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Vingro savai veselībai

Sarmīte Feldmane
00:00
19.01.2022
9
Stalbes Pensionari 1

Pensionāru biedrības “Dzīvotprieks” organizētās iknedēļas vingrošanas nodarbības Stalbē allaž bijušas apmeklētas.

“Pirms kovida bijām pat 20, tagad krietni mazāk, jo dažādu iemeslu dēļ cilvēki nenāk. Arī ziema, slidenie ceļi, protams, ietekmē,” pastāsta Helēna Lūsiņa. Viņa dzīvo Rozulā, ar autobusu    atbrauc uz Stalbi, bet mājup, ja laiks labs, iet kājām vai arī pagaida autobusu.

“Protams, var vingrot mājās. Bet pietrūkst jau uzņēmības. Mājās tāpat pavingroju, bet te tas notiek tā kārtīgi.  Ja atbraucu ar kādu sāpi, pēc vingrošanas tā pazudusi. Vadītāja saprotoša, paslavē, prot uzmundrināt,” stāsta H.Lūsiņa, bet Anita Cīrule uzsver, ka vienreiz nedēļā iziet tautās un svarīgi, ka var izkustēties. “Mājās katru rītu vingroju, bet te ir citādi. Un vēl – vadītāja Rudīte seko, vai izdaru pareizi, un, kad izdaru, – parāda īkšķi. Tas dod spēku. Reizi nedēļā esmu kolektīvā. Man tas ir ļoti svarīgi.”

Āris Andersons ik reizi mēro ap 20 kilometriem no Liel­strau­pes līdz Stalbei un tikpat mājupceļā.  “Fiziskas nodarbības ir vajadzīgas. Savulaik braucu peldēt uz baseinu Krimuldā, vasarā ir dīķis. Fiziska darba jau netrūkst, bet nodarbībās ir vingrinājumi, kas svarīgi, lai sevi uzturētu formā. Manā jaunībā tas ir vajadzīgs. Darbs visu mūžu bija sēdošs, tagad jādara kas cits – jākustas,” pārdomās dalās Āris un piebilst, ka    diemžēl vairākas vienaudzes, kuras piesaistījušas uzmanību, dažādu iemeslu dēļ nevar nākt vingrot. “Gan jau būsim atkal visi,” saka Āris.

Tas, ka “Dzīvotprieks” vingro, ir biedrības vadītājas Grietas Grosbergas nopelns. Viņa, piesaistot projektu finansējumu, iegādājās    vingrošanai nepieciešamos rīkus. “Grieta vienmēr atgādina, kad ir nodarbība. Ja atgādina, nevari nenākt. Vienmēr viss sagatavots, atliek tikai darīt,” teic Mirdza Kuzņecova un uzsver, ka kolektīvs ir ļoti labs. Pirms gadiem daudz kas darīts kopā, ne tikai vingrots. Arī svinētas jubilejas, iets pārgājienos, bijušas ciemošanās reizes.

Stāstot par vingrošanas nodarbību, apmeklētājas runā par Grietu, viņas neatlaidību, uzņēmību, novērtē ieguldīto laiku un enerģiju, lai seniori reizi nedēļā varētu satikties nodarbībā, izkustēties.

Stingro ierobežojumu laiks bijis grūts, atzīst visi. Taču tiklīdz varēja, aprīļa beigās, nodarbības atsākās. “Vingrot zem ozola, liepas apkārt smaržo, putni dzied,” par vasaru atgādina Jadviga Jāgere. Bijuši arī skatītāji, bet viņi netraucēja darīt to, kas patīk.

“Kāpēc vingrojam? Gribam būt skaistākas, vingrākas un gribam varēt. Lai varētu izdarīt to, ko pirms pieciem, desmit gadiem un lai varētu arī pēc pieciem un desmit gadiem. Vienmēr pēc nodarbības šķiet, ka dalībnieces ir nometušas gadus. Senioru grupas ir pašas labākās – visdisciplinētākie, uzcītīgākie cilvēki, kas vislabāk saprot, kāpēc to vajag. Viņi arī ātrāk nekā jaunie jūt rezultātu, jo jaunībā varēšana ir pašsaprotama,” par “Dzīvotprieka” vingrotājām saka trenere Rudīte Truce. Jaunākajai nodarbību apmeklētāja ir pirmspensijas vecums, vecākajai jau vairāk nekā 80 gadi. Rudīte kopā ar pārgaujniecēm ir jau piekto gadu, bet pašai veselīga dzīvesveida mācīšanā 22 gadu pieredze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
31
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
151
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
134
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi