“Kliģenos” šogad audzē tikai garos gurķus. Zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās jau gandrīz mēnesi vāc gurķu ražu. Šogad audzētāji atteikušies no īsajiem gurķiem, jo to kopšana un novākšana prasa lielāku darba ieguldījumu un līdz ar to arī izmaksā dārgāk.
– Latvijā pircēji vēl pagaidām nav gatavi par īsajiem gurķiem maksāt vairāk, taču to audzēšanas izmaksas ir lielākas nekā garajiem. Dēsta veidošana prasa daudz vairāk darba, arī novākšanai tiek patērēts vairāk laika. Tādēļ nolēmām šosezon piedāvāt tikai garos. Par noietu nevaram sūdzēties, visu, ko izaudzējam, nopērk,- stāsta “Kliģenu” vadītājs Aleksandrs Raubiško. – Arī otra mūsu siltumnīcu produkcija – lielaugļu tomāti – citās Eiropas valstīs maksā dārgāk par vidējiem, bet mēs par tiem augstāku cenu neprasām. Taču no lielaugļu tomātiem neatteiksimies, kaut izdevīgāk būtu audzēt vidējos. Lielie tomāti pircējiem labāk garšo, esam apguvuši to audzēšanu un gandarīti, ka piedāvājam tirgū šādu produkciju.
“Kliģenos” gurķus audzē hektārā segto platību. Ražu vāc vairākas reizes nedēļā un tūlīt nogādā tirgotājiem. Gurķi ir prece, kas jāpiegādā pircējiem pēc iespējas ātrāk, tad tiem ir laba kvalitāte.
Otrajā moderno siltumnīcu hektārā gatavojas tomāti. Pirmajos ķekaros augļi jau lieli, bet līdz vākšanai jāpagaida. Kad beigs ražot gurķi, to vietā arī stādīs tomātus. Kā liecina pieredze, gurķus rudenī pērk mazāk, tādēļ tie otrreizējā apritē neatmaksājas.
“Kliģenu” divas mūsdienīgās siltumnīcas, kuras apkalpo datorprogrammas, aizņem divus hektārus. Pirmā siltumnīca celta 2004.gadā, otrā – 2005., izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šovasar būvēs trešo siltumnīcu, kas arī aizņem hektāru. To, tāpat kā pirmās divas, aprīkos ar modernām tehnoloģijām. Kaut saimniecībai jau ir vairāku gadu pieredze, audzējot gurķus un tomātus ar modernām metodēm, darbiniekiem bez pārtraukuma jāmācās, jāpilnveido augu barošanas, klimata uzturēšanas programmas, atbilstoši konkrētai situācijai.
A.Raubiško atzīst, ka dārzkopība mūsdienās iegūst jaunu veidolu. Vairs nepietiek tikai ar klasiskām augkopības zināšanām, jāprot tās apvienot ar sarežģītu tehnoloģiju, kuru apkalpo dators, jāprot zināšanas piemērot konkrētai audzēšanas metodei. Latvijā šādus speciālistus negatavo. Dārzniecībā mācās paši. Vēlīgi ir Polijas kolēģi, kas dalās savā pieredzē.
“Kliģenu” saimnieks stāsta, ka arī jau uzceltajās būvēs tiek veikti papildu uzlabojumi. To mērķis – paaugstināt energoefektivitāti. Siltumnīcās ierīkots īpašs enerģijas taupības ekrāns, kas tumšajās diennakts stundās samazina apsildāmās telpas platību. Kad sāk krēslot, pārklājs automātiski atveras, atdalot jumta daļu no pārējās siltumnīcas, bet rītausmā lēni aizveras, lai gaismas un tumsas mija nenotiktu ļoti strauji, kas kaitētu augu augšanai.
– Siltumnīcā, kuru celsim, šāds ekrāns ir jau projektā. Lai arī tas nav lēts, izdevumi ir tā vērti, pārklājs ļauj ietaupīt līdz 30 procentiem enerģijas,- atzīst “Kliģenu” saimnieks.
Segto platību dārzeņu tirgū ir liela konkurence. Latvijas audzētājiem nākas ar cenu turēt līdzi dārzeņu saimniecībām, kuras ražo savu produkciju siltākā klimatā, kur izmaksas ir daudz zemākas. Tomēr A.Raubiško atzīst, ka pircēji novērtē vietējo produktu. Un tas ir stimuls turpmākajam darbam.
Komentāri