Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Vietējie gurķi veiksmīgi konkurē ar ievestajiem

Druva
23:00
12.04.2007
7

“Kliģenos” šogad audzē tikai garos gurķus. Zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās jau gandrīz mēnesi vāc gurķu ražu. Šogad audzētāji atteikušies no īsajiem gurķiem, jo to kopšana un novākšana prasa lielāku darba ieguldījumu un līdz ar to arī izmaksā dārgāk.

– Latvijā pircēji vēl pagaidām nav gatavi par īsajiem gurķiem maksāt vairāk, taču to audzēšanas izmaksas ir lielākas nekā garajiem. Dēsta veidošana prasa daudz vairāk darba, arī novākšanai tiek patērēts vairāk laika. Tādēļ nolēmām šosezon piedāvāt tikai garos. Par noietu nevaram sūdzēties, visu, ko izaudzējam, nopērk,- stāsta “Kliģenu” vadītājs Aleksandrs Raubiško. – Arī otra mūsu siltumnīcu produkcija – lielaugļu tomāti – citās Eiropas valstīs maksā dārgāk par vidējiem, bet mēs par tiem augstāku cenu neprasām. Taču no lielaugļu tomātiem neatteiksimies, kaut izdevīgāk būtu audzēt vidējos. Lielie tomāti pircējiem labāk garšo, esam apguvuši to audzēšanu un gandarīti, ka piedāvājam tirgū šādu produkciju.

“Kliģenos” gurķus audzē hektārā segto platību. Ražu vāc vairākas reizes nedēļā un tūlīt nogādā tirgotājiem. Gurķi ir prece, kas jāpiegādā pircējiem pēc iespējas ātrāk, tad tiem ir laba kvalitāte.

Otrajā moderno siltumnīcu hektārā gatavojas tomāti. Pirmajos ķekaros augļi jau lieli, bet līdz vākšanai jāpagaida. Kad beigs ražot gurķi, to vietā arī stādīs tomātus. Kā liecina pieredze, gurķus rudenī pērk mazāk, tādēļ tie otrreizējā apritē neatmaksājas.

“Kliģenu” divas mūsdienīgās siltumnīcas, kuras apkalpo datorprogrammas, aizņem divus hektārus. Pirmā siltumnīca celta 2004.gadā, otrā – 2005., izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šovasar būvēs trešo siltumnīcu, kas arī aizņem hektāru. To, tāpat kā pirmās divas, aprīkos ar modernām tehnoloģijām. Kaut saimniecībai jau ir vairāku gadu pieredze, audzējot gurķus un tomātus ar modernām metodēm, darbiniekiem bez pārtraukuma jāmācās, jāpilnveido augu barošanas, klimata uzturēšanas programmas, atbilstoši konkrētai situācijai.

A.Raubiško atzīst, ka dārzkopība mūsdienās iegūst jaunu veidolu. Vairs nepietiek tikai ar klasiskām augkopības zināšanām, jāprot tās apvienot ar sarežģītu tehnoloģiju, kuru apkalpo dators, jāprot zināšanas piemērot konkrētai audzēšanas metodei. Latvijā šādus speciālistus negatavo. Dārzniecībā mācās paši. Vēlīgi ir Polijas kolēģi, kas dalās savā pieredzē.

“Kliģenu” saimnieks stāsta, ka arī jau uzceltajās būvēs tiek veikti papildu uzlabojumi. To mērķis – paaugstināt energoefektivitāti. Siltumnīcās ierīkots īpašs enerģijas taupības ekrāns, kas tumšajās diennakts stundās samazina apsildāmās telpas platību. Kad sāk krēslot, pārklājs automātiski atveras, atdalot jumta daļu no pārējās siltumnīcas, bet rītausmā lēni aizveras, lai gaismas un tumsas mija nenotiktu ļoti strauji, kas kaitētu augu augšanai.

– Siltumnīcā, kuru celsim, šāds ekrāns ir jau projektā. Lai arī tas nav lēts, izdevumi ir tā vērti, pārklājs ļauj ietaupīt līdz 30 procentiem enerģijas,- atzīst “Kliģenu” saimnieks.

Segto platību dārzeņu tirgū ir liela konkurence. Latvijas audzētājiem nākas ar cenu turēt līdzi dārzeņu saimniecībām, kuras ražo savu produkciju siltākā klimatā, kur izmaksas ir daudz zemākas. Tomēr A.Raubiško atzīst, ka pircēji novērtē vietējo produktu. Un tas ir stimuls turpmākajam darbam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
84

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
97

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
51

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi