Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Vienkāršs paldies dod gandarījumu

Druva
00:00
23.11.2007
3

Daudzos pagastos jau vairākus gadus valsts svētku svinīgajā sarīkojumā tiek pateikts paldies un godināti pagasta ļaudis. Kā ieteikt un izraudzīties cilvēkus, kam pateikt paldies, pašvaldībās nosaka izstrādātie nolikumi. Lielākoties tos, kuri pelnījuši pašvaldības pateicību, ierosina pagastu ļaudis.

Drustos šoruden pirmoreiz pagasta ļaudīm tika piešķirts goda nosaukums “Drustu lepnums”. “Katrs iedzīvotājs ir lepnums, jo šajā laikā un apstākļos dzīvot laukos jau ir varonība,” “Druvai” sacīja pašvaldības vadītāja Maija Plūme. Līdz šim deputāti rosināja, kam svētkos pateikties. “Lai būtu lielāka demokrātija, aicinājām iedzīvotājus ieteikt cilvēkus, kuri būtu šo titulu pelnījuši,” uzsvēra pašvaldības vadītāja. Viņa ir gandarīta, ka pēdējā laikā drustēnieši kļuvuši daudz aktīvāki nekā pirms gadiem. Pašvaldība saņēmusi aizpildītas 78 anketas. Deputāti sēdē izraudzījās 22 pagasta iedzīvotājus, kuriem dažādās nominācijās piešķīra goda nosaukumu “Drustu lepnums”.

“Ne balvas ir būtiskas. Vietā un laikā pateikti labi vārdi stimulē, cilvēkam dod gandarījumu, ka viņš ir novērtēts,” pārliecināta Maija Plūme. Viņai piekrīt arī Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, ka jānovērtē to cilvēku ieguldījums, kuri gan paveikuši ko dižu, gan to, kuri klusi un neatlaidīgi arī strādājuši sabiedrības labā. Jaunpiebaldzēnus, kuri pelnījuši “Goda cilvēka” titulu, nosaka paši iedzīvotāji, izvirzot kandidātus. Viņu veikumu izvērtē deputāti.

Arī Vecpiebalgas kultūras nama direktore Zigrīda Ruicēna uzsver, ka publiska pateicība cilvēkiem ir svarīga. Vecpiebalgas pašvaldība savējiem neskopojas ar labiem vārdiem. Pagasta svētkos paldies tiek teikts tiem, kuri ko labu darījuši Vecpiebalgas labā, bet ikdienā te nedzīvo. Līdz ar labiem vārdiem cilvēks saņem pateicības rakstu, kas vienmēr atgādinās par Vecpiebalgu. Valsts svētkos pēc pagasta iestāžu, firmu un uzņēmumu ierosinājuma pašvaldība pasniedz goda rakstus un pateicības. “Uzņēmēji, arī pašvaldības iestāžu vadītāji labprāt iesaka savus strādājošos un darbiniekus. Dzīvojam taču vienā pagastā un strādājam, lai tas kļūtu aizvien skaistāks. Goda reizē savējos apsveikt ierodas gan uzņēmumu vadītāji, gan kolēģi,” stāsta Zigrīda Ruicēna un piebilst, ka goda rakstu un pateicību saņemšana vecpiebaldzēniem ir svētku brīdis. Trešo gadu tika izraudzīts cilvēks, kam piešķirt goda nosaukumu – “Vecpiebalgas lepnums” . Kurš to pelnījis, vērtē īpaša komisija. To saņēmuši pagastā cienīti, ar savu darbu atzinību guvuši cilvēki – skolotājas Adīna Kirškalne, Mirdza Zommere, Kristīne Dzene un amatnieks Jānis Neimanis. Viņiem piemiņai tiek dots īpašs goda raksts, kuru parakstījis un ar pašvaldības zīmogu apstiprinājis pašvaldības vadītājs, un arī metālā darinātu piemiņas zīmi ar uzrakstu “Vecpiebalgas lepnums”. Ikgadējais “Vecpiebalgas lepnums” tiek paziņots valsts svētkos.

Pirmoreiz tieši valsts svētkos savu “Goda cilvēku” paziņoja Taurenes pašvaldība, iepriekšējos gados tas darīts sarīkojumā “Pateicību pūra lāde”, kurā nu jau vairākus gadus pagasta padome pateicas uzņēmējiem par sadarbību, pagasta ļaudīm un atbalstītājiem par kopīgi paveikto, jauniešiem par Taurenes vārda spodrināšanu. “Jutām, ka savējos nenovērtējam, tā arī radās “Pateicību pūra lāde”, un nu jau trešo gadu piešķiram “Goda cilvēka” titulu,” stāsta Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips. “Goda cilvēka” kandidātus rakstiski var ieteikt katrs taurenietis, pašvaldība pieņem lēmumu. Šogad

pirmoreiz titulu ieguva divi – mācītājs Andris Krauliņš un skolotāja Inga Blauberga. “Goda cilvēki ” un jaunieši par īpašiem sasniegumiem un Taurenes vārda spodrināšanu no pašvaldības saņem ne tikai pateicības rakstu un suvenīru ar Taurenes simboliku, bet arī naudas prēmiju. Liepas kultūras nama vadītāja Benita Sausiņa stāsta, ka pagastā valsts svētkos tiek parādīts gods un izteikta pateicība tiem, kuri strādā citu labā. Pašvaldības iestādes, arī nevalstiskās organizācijas, iesaka čaklākos, radošākos darbiniekus. Pirmajos gados nav piešķirts “Gada cilvēka” tituls, vēlāk nolemts, ka pateicība taču ir par šajā gadā paveikto. Pašvaldība “Gada cilvēkiem” dāvina vērtīgas grāmatas, naudas prēmiju un, protams, apliecinājuma rakstu par iegūto titulu.

Vaivē jau devīto gadu ikviens “Labo darbu krātuvītē” visa gada garumā var atstāt to cilvēku vārdus, kuri izdarījuši ko īpašu. “Tie ir visdažādāko profesiju un paaudžu cilvēki, viņi dara vairāk, nekā darba aprakstā paredzēts, rīkojas tā, kā liek sirds,” stāsta pagasta kultūras dzīves organizatore Edīte Leimane. Valsts svētkos pašvaldība viņiem pasniedz goda rakstu un viņu vārdi tiek ierakstīti pagasta Goda grāmatā. Tajā pavisam ierakstīti 124 vaivēnieši, šogad 18. “Pirms svētkiem pagastā visi zina, kurus godinās, apsveikt un arī pateikt paldies nāk kaimiņi, darbabiedri. Apkārtējo pagodinājums, attieksme visiem dod pozitīvas emocijas,” pārliecinājusies Edīte Leimane.

Straupieši titulu “Gada cilvēks” šoruden piešķīra otro reizi. “Straupes 800 gadu jubilejā daudzi darīja ikdienišķus un neikdienišķus darbus, lai pagasts sagatavotos svētkiem. Viņi bija pelnījuši pateicību,” stāsta pašvaldības sekretāre Dzidra Botore un piebilst, ka kandidātus “Gada cilvēka” titulam iesaka paši iedzīvotāji. Šogad tikpat kā konkurences neesot bijis – to pelnījusi “Straupes grāmatas” sastādītāja un redaktore Rudīte Vasile. Viņa saņēma pašvaldības pateicības rakstu un piemiņas balvu.

Šoruden “Goda cilvēku” nesumināja Zosēnos. “Atteikušies neesam,” saka pašvaldības sekretāre Zinaīda Šoldre un piebilst, ka pagastā resursi izsmelti un formāli kādam piešķirt titulu nebūtu godīgi pret tiem, kuri to saņēmuši agrākos gados. “Būsim novadā ar Jaunpiebalgu, tur godina savējos. Gan jau arī mūsējie būs godināmo vidū,” domās dalās Zinaīda Šoldre.

Arī citās pašvaldībās atzīst, jo ilgākus gadus tiek teiktas atzinības, pateicības, sumināti labākie, čaklākie, tie, kuri godam strādā, jo ar katru gadu mazāka paliek izvēle. Būs novadi, jauni darbi, uzdevumi un gan jau būs cilvēki, kuri pelnījuši visu paldies.

Būt lepniem par savu valsti, pagastu, cilvēkiem. Viņi ir tie, kuri te dzīvo un strādā un veido nākotni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
146

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
35
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi