Skujenes pagastā ir trīs mednieku kolektīvi – “Skujene”, “Sērmūkši” un “Pūces”. Katram iedalīta sava medību teritorija. Un mednieki sadzīvo labi.
“Sērmūkšu” vadītājs Āris Kazerovskis saka: “Mūsu robežas ir vai nu Amatas upe, vai ceļš, šajā jautājumā domstarpību nav. Visi trīs kolektīvi darbojas pagasta robežās. Ar to esam apmierināti.”
Mednieku kolektīvā “Sērmūkši” ir 24 mednieki, kolektīvā “Skujene”- 18. Abu kolektīvu mednieki ”Druvai” stāsta, ka ik pa laikam ciemos atbrauc arī viesmednieki no citiem kolektīviem, tad medībās dodas nedaudz kuplākā skaitā.
Vaicāti par jaunajiem medniekiem, abi atzīst – to ir maz.
” Šobrīd gan viens puisis gaida, kad paliks 18 gadu, visus mednieka eksāmenus jau nokārtojis, bet vispār kolektīvos jaunieši klāt nav nākuši vairākus gadus. Pagastā jau nemaz to jauniešu arī daudz nav. Un svarīgi, vai ir kāds, kas jaunos piesaista medībām. Ja vecākiem nav nekādas saistība, nav kas jaunos paņem līdzi medībās, interese arī nerodas,” spriež kolektīva “Sērmūkši” vadītājs.
Vaicāti par šīs sezonas medījumiem, abi atzīst, ka gājis labi.
“31. janvārī beidzās medības ar dzinējiem, faktiski arī aktīvā medību sezona. Tagad tikai individuāli var medīt plēsējus – lapsas, caunas, jenotsuņus,” skaidro mednieku kolektīva “Skujene” vadītāja vietnieks Egons Veidemanis un turpina: “Mūsu kolektīvam atļauto medījamo dzīvnieku skaitā bija pieci aļņi, un visus piecus arī nošāvām. Bija viena brieža medību licence, bet staltradzi nedabūjām – divas reizes netrāpījām, pēc tam vairs nebija izdevības. Stirnu bija daudz, visu atļauto skaitu nenomedījām. Mežacūku gan mums šosezon maz.”
Stāstot par kolektīva aizvadīto sezonu, mednieku kolektīva “Sērmūkši” vadītājs saka: “Bija gan veiksmīgas, gan varbūt mazāk veiksmīgas medības. Jau divas sezonas pēc kārtas mūsu medījumu skaitā ir pa trim lūšiem. Pēdējo nomedījām janvāra sākumā. Taču sezonā esam pat sešus lūšus nomedījuši. Vilku gan mūsu pusē nav. Pirms pieciem gadiem tie bija iemaldījušies, bet pastāvīgi te nedzīvo. Taču, ja runājam par veiksmīgām šīs sezonas medībām, prātā palikusi reize, kad mēs, deviņi mednieki, vienās medībās nomedījām deviņas mežacūkas un vēl četras stirnas. Tā tiešām bija veiksme.”
Ā. Kazerovskis norāda, ka mednieki nereti iet talkā arī pagasta ļaudīm, palīdzot cīnīties ar bebru, lapsu vai mežacūku nodarītiem postījumiem.
“Cenšamies palīdzēt, bet tas nav nemaz vienkārši. Kādreiz aizbrauc uz gaidi, nosēdi visu dienu, bet lapsu vai cūku nemaz neieraugi. Taču ar bebriem katrs var cīnīties pats, izjaucot dzīvnieku celtos aizsprostus,” saka mednieks un norāda, ka dzīvnieki kādreiz atspēlējas arī pašiem medniekiem.
“Pašam pirms vairākiem gadiem sanāca tā, ka vilks, kuru mēģināju nomedīt, pēcāk atnāca uz manu ganāmpulku un nokoda teļu,” atminas mednieks un smejot saka, arī kartupeļu lauki itin bieži pašiem medniekiem ir meža cūku izrakņāti.
Komentāri